Pāriet uz saturu

Psammosteji

Vikipēdijas lapa
Psammosteji
Psammosteus Agassiz, 1844
Psammosteus bergi branhiālā plātne.
Psammosteus bergi branhiālā plātne.
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
VirsklaseBezžokļaiņi (Agnatha)
KlasePteraspidomorfi (Pteraspidomorphi)
ApakšklaseDažādvairodži (Heterostraci)
KārtaPteraspidiformes
ApakškārtaPsammosteida
DzimtaPsammosteidae
ĢintsPsammosteji (Psammosteus)

Psammosteji (Psammosteus) (no sengr. ψαμμο — smiltis + οστεος — kauls, ādas zobiem klātās plātnes atgādina smilšu graudiņus) ir izmirušu bezžokļaiņu, psammosteīdu ģints. Ģinti pirmo reizi 1844. gadā aprakstīja dabaspētnieks Luijs Agassis. Ģints tipveida suga ir Psammosteus maeandrinus, kas tika aprakstīta tajā pašā gadā.

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Muguras un vēdera plātnes pilnībā klātas ar tesērām, kas ir sīkākas plātņu vidusdaļā un palielinās virzienā uz malām. Vēdera plātne ir bez izgriezuma aizmugurējā daļā. Branhiālās plātnes ir ar šauru pamatdaļu un ļoti izstieptas platumā. Ādas zobi sedz tikai branhiālās plātnes distālo galu. Proksimālo daļu plātnes apakšpusē dzīves laikā klāja iegarenas tesēras, kas fosilā stāvoklī parasti atdalās. Zvīņas ir sīkas. Ādas zobiem ir dažāda, reizēm ļoti sarežģīta forma ar gariem zobiņiem, kas uz branhiālajām plātnēm bieži vien saaug ķīlīšos.[1]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Psammosteus Agassiz, 1844

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Psammosteju ģints pārstāvji dzīvoja vidusdevonā un augšdevonā līdz frānas beigām. Tie bija izplatīti galvenajā devona laukā (arī Latvijā), Timānā, Severnajā Zemļā, Austrumeiropas platformā (urbumos), Skotijā un Elsmīra salā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Д.В. Обручев, Э.Ю. Марк-Курик, Псаммостеиды (Agnatha, Psammosteidae) девона СССР, Таллин, 1965 г. 219-220. lpp