Purvmalas pagasts
| Purvmalas pagasts (1922—1944) | |
|---|---|
 | |
 Latvijas pagastu kartē (1940) | |
| Apriņķis: | Abrenes apriņķis |
| Centrs: | Purvmala |
| Kopējā platība: | 192,4 km2 |
| Iedzīvotāji (1935): | 6621[1] |
| Blīvums (1935): | 34.4 iedz./km2 |
| Izveidots: | 1922. gadā |
| Likvidēts: | 1944. gadā |
Purvmalas pagasts (līdz 1925. gadam Bokovas pagasts)[2] bija viena no Abrenes apriņķa pašvaldībām tā austrumos, PSRS pierobežā. Robežojās ar Abrenes pilsētu un Augšpils, Gauru, Baltinavas, Šķilbēnu, Viļakas un Linavas pagastiem. Pagasta valde atradās Purvmalā (tagad Nosova).
Cauri bijušā Purvmalas pagasta teritorijai tek Kuhvas upe, kuras krastos atrodas dolomīta atsegumi — tā sauktās Kuhvas klintis.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Līdz 20. gadsimtam vēlākā Purvmalas pagasta zemes veidoja daļu no aptuveni 15 km garas teritorijas abos Kūkovas krastos, ko apdzīvoja latvieši, kas runāja dziļā augšzemnieku dialektā. 1913. gadā Jānis Endzelīns par viņiem rakstīja: "Pliskavas guberņā (..) vēl kādos 12 ciemos no seniem laikiem dzīvo latvieši, kas runā ļoti līdzīgi latgaliešiem, bet (..) ir pieņēmuši krievu ticību. Vēl nesen šais ciemos bijuši cilvēki, kas krieviski nesapratuši ne vārda. Tagad šie vecie Pliskavas guberņas latvieši vairs pat lāgā neapzinās, ka tie nav krievi, bet latvieši, (..) jo tos skolā un baznīcā audzina kā krievus. Divi Savincu ciema latvieši (..) pat baidījās, vai tiem neradīšoties nepatikšanas par to, ka sarunājušies (..) latviski." 1935. gada tautas skaitīšanā aptuveni 1,6 tūkstoši vietējo pareizticīgo iedzīvotāju, kas iepriekšējās un nākamajās tautas skaitīšanās bija pieskaitīti krieviem, tika atzīmēti kā latvieši. 75% no viņiem norādīja, ka prot latviešu valodu, un nepilns tūkstotis ģimenē kā saziņas valodu lietoja latviešu valodu.[3]
Pagasta teritorija ietilpa Pleskavas guberņas Ostrovas apriņķa Tolkovas pagastā, daļā, ko saskaņā ar Latvijas—Krievijas miera līgumu 1920. gadā iekļāva Latvijas Republikā.
1920. gada zemes reformas gaitā Bokovas muižas zemes sadalīja 270 vienībās 3208 ha kopplatībā, Fomkina-Žanžerova muižu sadalīja 68 vienībās 271 ha kopplatībā, Sīmaņa muižu sadalīja 8 vienībās 230 ha kopplatībā, bet Verhovščinas valsts meža gabalu sadalīja 39 vienībās 198 ha kopplatībā, Skoptovas-Žigurevas valsts meža gabalu sadalīja 12 vienībās 61 ha kopplatībā, Soročinu sadalīja 16 vienībās 170 ha kopplatībā, Rjabkovu sadalīja 32 vienībās 129 ha kopplatībā, Dubnovu sadalīja 37 vienībās 104 ha kopplatībā, Protočinas obroka gabalu sadalīja 4 vienībās 12 ha kopplatībā.[4]
1922. gadā izveidoja patstāvīgu Bokovas pagastu, atdalot teritoriju no Tolkovas pagasta[5].
1925. gadā Bokovas pagastu pārdēvēja par Purvmalas pagastu un iekļāva jaunizveidotajā Jaunlatgales (vēlāk Abrenes) apriņķī. 1944. gada 23. augustā Purvmalas pagastu atdalīja no Latvijas un iekļāva jaundibinātajā Krievijas PFSR Pleskavas apgabalā. Šobrīd bijušā Purvmalas pagasta teritorija ietilpst Pitalovas rajona Utrojas pagastā.
Līdz mūsdienām agrākā Purvmalas pagasta teritorijā ir saglabājušies vairāki baltu izcelsmes toponīmi, tostarp Brenci (Brenči), Krauļi (Kravaļi), Lauzi (Lauži) un Savinci (Saucāni). Vēl vairāki vietvārdi ir tulkoti, kļuvuši neatpazīstami vai zuduši, tostarp Gorki (Kolns), Razseki (Ūgusils) un Pūriņi.[3]
Iedzīvotāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ievērojamas personības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Pēteris Supe (segvārds "Cinītis", 1920-1946), agronoms un nacionālās pretošanās kustības vadītājs Latgalē, Latvijas nacionālo partizānu apvienības (LNPA) komandieris.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ M. Salnais, A. Maldups. Pagastu apraksti (pēc 1935. gada tautas skaitīšanas materiāliem). Valsts Statistiskās pārvaldes izdevums, Rīgā, 1935. gadā
- ↑ 3,0 3,1 Latgalieši — Abrenes novada pamatiedzīvotāji ILMĀRS MEŽS, diena.lv 2004. gada 13. novembrī
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. XVII. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 134 516. sleja.
- ↑ Apriņķu un pagastu apraksti. 1937. Arhivēts 2019. gada 2. septembrī, Wayback Machine vietnē. 569.-570.lpp.
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||||||
