Liepnas pagasts
| Liepnas pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Alūksnes novads |
| Centrs: | Liepna |
| Kopējā platība:[1] | 280,6 km2 |
| • Sauszeme: | 275,9 km2 |
| • Ūdens: | 4,7 km2 |
| Iedzīvotāji (2025):[2] | 548 |
| Blīvums (2025): | 2,0 iedz./km2 |
| Domes priekšsēdētājs: | Ilze Paia |
 Liepnas pagasts Vikikrātuvē | |
Liepnas pagasts ir viena no Alūksnes novada administratīvajām teritorijām tā dienvidaustrumos. Robežojas ar sava novada Mālupes, Jaunalūksnes un Pededzes pagastiem, Balvu novada Vīksnas un Žīguru pagastiem, kā arī Krievijas Pleskavas apgabala Pečoru un Palkinas rajoniem.
Daba
[rediģēt | labot pirmkodu]Hidrogrāfija
[rediģēt | labot pirmkodu]Upes
[rediģēt | labot pirmkodu]Bērzupīte, Liepna, Medņusala, Pērdeja, Saidupe, Vārupka, Voroža.
Ezeri
[rediģēt | labot pirmkodu]Liepnicas ezers, Lielais Jūdiņu ezers, Mazais Jūdiņu ezers, Rutku ezers, Apses ezers.
Vēsture
[rediģēt | labot pirmkodu]Liepnas pagasts izveidots 1919. gadā no Ludzas apriņķa Viļakas pagasta[3] Liepnas, Franciskopoles (Francipoles), Katlešu un Kūdupes muižu teritorijām.
Pēc 1920. gada agrārās reformas Liepnas muižu 1674 ha platībā sadalīja 157 vienībās, Franciskopoles muižu 1695 ha platībā sadalīja 97 vienībās, Katlešu muižu 1529 ha platībā sadalīja 90 vienībās. Kūdupes—Liepājas muižu 239 ha platībā sadalīja 11 vienībās, Kūdupes—Ozolu muižu 774 ha platībā sadalīja 77 vienībās, bet Kūdupes centru 426 ha platībā sadalīja 37 vienībās. Pagasta iedzīvotāji piederēja pie Liepnas, Kupravas un Kūdupes katoļu draudzēm, kā arī pie Liepnas pareizticīgo un Liepnas luterāņu draudzēm.[4] 1925. gadā pagastu iekļāva jaunizveidotajā Jaunlatgales apriņķī. 1935. gadā Jaunlatgales apriņķa Liepnas pagasta platība bija 324,45 km² un tajā dzīvoja 4768 iedzīvotāji.[5] 1938. gadā Jaunlatgales apriņķi pārdēvēja par Abrenes apriņķi.
1944. gada 23. augustā padomju okupācijas varasiestādes anektēja Abrenes pilsētu kopā ar sešiem apriņķa pagastiem: Purvmalas, Linavas, Kacēnu, Upmales, Gauru un Augšpils pagastu, iekļaujot tos Krievijas PFSR sastāvā. 1945. gadā pagastā izveidoja Bērziņu, Doktu, Kupravas, Liepnas un Surikovas ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja.
Liepnas ciems ietilpa Viļakas apriņķī (1945. gada oktobrī pārdēvētais Abrenes apriņķis) un Abrenes (1949—1959), Alūksnes (1959—1962; pēc 1967. gada) un Balvu (1962—1967) rajonos. 1951. gadā Liepnas ciemam pievienoja likvidētos Bērziņu un Surikovas ciemus, 1954. gadā — likvidēto Doktu ciemu. 1959. gadā pievienoja likvidētā Kupravas ciema kolhoza «Pobeda» teritoriju, kuru gan 1960. gadā pievienoja Nikolajevas ciemam.[6]
1990. gadā ciemu reorganizēja par Alūksnes rajona pagastu. 2009. gadā Liepnas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Alūksnes novadā.
Kultūras mantojums
[rediģēt | labot pirmkodu]Kultūras pieminekļi
[rediģēt | labot pirmkodu]- Nr. 193.: Kudinavas senkapi Kudinavā pie Podniekiem
- Nr. 194.: Franciskopoles senkapi (Vecie kapi) pie Franciskopoles
- Nr. 195.: Purnavas senkapi (Kara kapi, Franču kapi) Purnavā pie Asariem
- Nr. 2793.: Liepnas (Zendiku) kapliča (1785— 1800)
- Nr. 2794.: Liepnas muižas brūzis Liepnā (19./20. gs.)
- Nr. 2795., 2944.—2946.: Liepnas luterāņu baznīca (1935—1937) — altāris, kancele, soli
- Nr. 2796.: Liepnas pareizticīgo baznīca (19. gs. 2. p.)[7]
Iedzīvotāji
[rediģēt | labot pirmkodu]| gads | iedzīvotāju skaits | latvieši | krievi | baltkrievi | ukraiņi | poļi | lietuvieši | ebreji | igauņi | vācieši | un citi |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 1897 | 2300 | ||||||||||
| 1925 | 4168 | 3658 | 250 | 0 | nez. | 58 | 16 | 7 | 167 | 9 | 3 |
| 1930 | 4405 | 3800 | 343 | 47 | nez. | 55 | 13 | 21 | 122 | 4 | 0 |
| 1935 | 4768 | 4046 | 433 | 63 | nez. | 64 | 9 | 18 | 131 | 3 | 1 |
| 1959 | 2753 | ||||||||||
| 1967 | 2378 | ||||||||||
| 1979 | 1589 | 1397 | 164 | 3 | 3 | 2 | 8 | nez. | nez. | nez. | 12 |
| 1989 | 1427 | 1224 | 160 | 3 | 19 | nez. | nez. | nez. | nez. | nez. | 21 |
| 2000 | 1246 | 1108 | 110 | 0 | 12 | 3 | 7 | 1 | 2 | nez. | 3 |
| 2011 | 914 | 828 | 69 | 1 | 4 | 2 | 4 |
Apdzīvotās vietas
[rediģēt | labot pirmkodu]Lielākās apdzīvotās vietas ir Liepna (pagasta centrs), Adamova, Aizgārša, Aizupe, Bērzupe, Briežudārzs, Demšas, Doktas, Gornasti, Kalvene, Kruti, Kudinava, Mežarija, Polsas, Prēduļeva, Purnava, Saides, Sils, Sprinduļi, Strauti, Surikava.
Saimniecība
[rediģēt | labot pirmkodu]Transports
[rediģēt | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
[rediģēt | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
[rediģēt | labot pirmkodu]- ↑ «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 7 Janvāris 2025.
- ↑ «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 10 Oktobris 2025.
- ↑ Valdības Vēstnesis Arhivēts 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. 1919. gada 5. septembris
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīcas XII sējuma 24154-24156 slejas. Rīga: 1935.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu Arhivēts 2013. gada 10. novembrī, Wayback Machine vietnē. (Aizkraukles rajons - Liepājas rajons)
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||
