Rūdolfs Kandis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Rūdolfs Kandis
Rūdolfs Kandis
Personīgā informācija
Dzimis 1901. gada 1. jūnijā
Valsts karogs: Krievija Krievijas impērija, Rīga
(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1942. gada 28. maijā (40 gadi)
Karogs: Padomju Savienība PSRS, Sanktpēterburga, Krasnoje Selo
(tagad Karogs: Krievija Krievija)
Tautība latvietis
Dzīvesbiedre Milda Kandis
Militārais dienests
Dienesta pakāpe Pulkvezleitnants.gif
pulkvedis
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Valsts karogs: VācijaTrešais reihs
Kaujas darbība Latvijas brīvības cīņas
Otrais pasaules karš
Apbalvojumi Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordenis
Triju zvaigžņu ordenis (III šķira)
Viestura ordenis
Aizsargu Nopelnu krusts
Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīme

Rūdolfs Kandis (1901-1942) bija Latvijas Bruņoto spēku un Latviešu leģiona virsnieks, pēdējais Latvijas Aviācijas pulka komandieris[1].

Bērnība un jaunība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rūdolfs Kandis dzimis Rīgā. Pēc II Rīgas pilsētas vidusskolas beigšanas 1919. gada 25. maijā brīvprātīgi iestājas 3. Atsevišķajā bataljonā, piedalās kaujās pret lieliniekiem Latgalē, tiek arī ievainots, 1919. gada 8. augustā nonāk 3. Jelgavas kājnieku pulkā, savukārt no tā tiek nosūtīts uz Latvijas kara skolu. Pēc kara skolas beigšanas ar I šķiru Kandis tiek ieskaitīts 6. Rīgas kājnieku pulkā.

1921. gada 20. maijā iestājas kara aviācijas skolā, pēc tās beigšanas ar lidotāja-novērotāja kvalifikāciju nonāk aviācijas divizionā. 1923. gadā Kandis uzņemas kara aviācijas skolas motoristu nodaļas vadību, 1924. gadā beidz virsnieku kursus un 1925. gada 20. jūnijā tiek paaugstināts par kapteini. 1926. gadu Kandis pavada, komandējot tālās izlūkošanas eskadriļu[1], bet 1928. gadā dodas uz Franciju pieredzes apmaiņas nolūkos, tur tiek piekomandēts Francijas gaisa spēku 3. iznīcinātāju pulkam[2], pēc atgriešanās tiek nozīmēts par apmācības pārzini[1]. 1932. gadā beidz kara akadēmiskos kursus un tiek nozīmēts par Aviācijas pulka iznīcinātāju eskadriļas komandieri, pēc tam kļūst par pulka adjutantu. 1934. gada 1. novembrī Kandim uzdod izpildīt bataljona komandiera pienākumus, bet 1935. gadā viņš kļūst par aviācijas kursu vadītāju, kā arī tiek iecelts par Latvijas aerokluba galvenās valdes priekšnieku. 1936. gada 3. martā tiek paaugstināts par pulkvedi-leitnantu un 1937. gada februārī iecelts par Aviācijas pulka komandieri[1]. 1938. gada 18. novembrī Kandis tiek apbalvots ar III šķiras Triju zvaigžņu ordeni[3]. 1940. gada rudenī paaugstināts par pulkvedi[4].

1940. gada 15. jūnijā plkst. 10.00 Kandis pie sevis uz apspriedi izsauc vienību komandierus un izsludina pagaidu trauksmes stāvokli, sakarā ar PSRS izdarīto politisko spiedienu, līdz plkst. 18.00 viņš pavēl visām eskadriļām sagatavot lidaparātus pilnā kaujas gatavībā. 19.00 notiek jauna apspriede, kurā Kandis pavēl visām lidmašīnām doties uz nolaišanās lidlaukiem prom no Rīgas, pēc tam ik pa stundai tiek uzturēti sakari ar pulka štābu. 17. jūnijā plkst. 4.00 no rīta Kandis eskadriļu komandieriem paziņo, ka Padomju karaspēks tiek ielaists valstī bez pretošanās, ap plkst. 12.00 Spilves lidlaukā ierodas seši Sarkanās armijas tanki, Kandim tiek pavēlēts lidmašīnas novietot angāros un ar visu personālu atstāt lidlauku[5].

Otrajā pasaules karā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Vācijas uzbrukuma PSRS starpvaru periodā Kandis iesaistās latviešu pašaizsardzības vienībās un piedalās Sarkanās armijas padzīšanā[4]. Pēc Rīgas ieņemšanas 1941. gada 1. jūlijā vācu izlūkošanas dienests meklē krieviski runājošus lidotājus, ko plāno izmantot spiegu un diversantu izsēdināšanai PSRS frontes aizmugurē. Pulkvedis Kandis saskata šādas avantūras pašnāvniecisko būtību un izplata slepenu paroli bijušajiem Aviācijas pulka virsniekiem tajā nepiedalīties - pēc viņa norādes neviens lidotājs šim aicinājumam tā arī nepiesakās[6]. Pēc vācu vietvaldības nodibināšanas Kandis organizē civilo Satiksmes inspekciju. Pats Kandis 1942. februārī kā viens no pirmajiem atsaucas aicinājumam pieteikties latviešu brīvprātīgajās vienībās un dodas uz Austrumu fronti[7]. Tur Kandis tiek nozīmēts par latviešu sakaru virsnieku Policijas Kaujas Grupas Jeckeln štābā[8], vēlāk darbojas korpusa komandiera ģenerāļa Bruno Gedikes (Gödicke) štābā pie kaujas plānu izstrādes, sākotnēji latviešu bataljoniem, vēlāk arī citām vienībām. Latviešu vienību nomainīšanas jautājumā Kandis nonāk konfliktā ar vācu pulkvedi Šmitu, Kandis iestājas pret to, ka vācu vienības frontē pavada vienu nedēļu līdz nomaiņai, taču latviešu karavīriem ierakumos jāpavada vairākas nedēļas[2].

Pulkveža Kanda nāves apstākļi ir neskaidri, zināms, ka viņš miris no šautas brūces, taču pastāv dažādas versijas par to, kas tieši izdzēsa viņa dzīvību. Pēc vienas versijas Kandi nošāvis kāds iereibis vācu leitnants[8], pēc citas nāvējošo šāvienu mugurā veicis vācu pulkvedis Šmits, kuram Kandis publiski bija iecirtis pļauku par latviešu virsnieku apvainošanu[2], savukārt viņa adjutants virsleitnants Brechmanis apgalvojis, ka uztraukumā Kandis pats nošāvies pēc vācu virsnieka izrādītas necieņas[6].

1945. gada 20. oktobrī Kanda vārdā nosaukta Trimdas latviešu "Pulvedis Kandis aviācijas" skautu vienība[9].

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 Latvijas kareivis, Nr. 36, 1937. gada 13. feb, 2. lpp
  2. 2,0 2,1 2,2 Visvaldis Lācis - Latviešu leģions patiesības gaismā, Rīga: 2006, 162.lpp
  3. Latvijas kareivis, Nr. 263, 1938. gada 18. nov, 27. lpp
  4. 4,0 4,1 Daugavas vanagi, Nr. 11, 1942. gada 5. jūn, 2. lpp
  5. Daugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums - Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1970, 1.sējums, 93. lpp
  6. 6,0 6,1 Daugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums - Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1979, 7.sējums, 15. lpp
  7. Satiksme un technika, Nr. 6, 1942. gada 1. jūn, 12. lpp
  8. 8,0 8,1 Daugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums - Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1972, 2.sējums, 112. lpp
  9. Daugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums - Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1985, 9.sējums, 92. lpp