Latviešu policijas bataljoni

Latviešu policijas bataljoni
	Latvijas SD policijas dalībnieki 1941. gada 15. decembrī pludmalē pie Liepājas pulcē ebreju sieviešu grupu nāvessoda izpildei.
Darbība	no 1941. gada jūlija
Allegiance	Trešais reihs
Komandieri
Ievērojami; komandieri	Roberts Blūzmanis, Voldemārs Veiss

Latviešu policijas bataljoni (vācu: Schutzmannschafts-Bataillone) bija militāras vienības, kuras Otrajā pasaules kara laikā izveidoja vācu okupācijas iestādes no Latvijas policijas savrupdienesta, bijušajiem aizsargiem, brīvprātīgajiem, kā arī mobilizētajiem.^[1] Policijas bataljoni veica apsardzes uzdevumus Latvijā un ārpus tās, kā arī piedalījās operācijās pret partizāniem un cīnījās Austrumu frontē. Policijas bataljoni tāpat kā policijas savrupdienests bija pakļauti augstākajam SS un policijas vadītājam Ostlandē vai arī tieši kārtības policijas komandierim Latvijā. Nonākot frontē, tie pārgāja attiecīgā frontes sektora kaujas iecirkņa priekšnieka pakļautībā līdzīgi pārējām kaujas vienībām. Policijas bataljonu dienestā 1943. gadā bija 9710, bet 1944. gada vidū 12 186 vīru.^[2]

Izveidošana

Pirmos bataljonus sāka formēt 1941. gada septembrī. Masveida bezdarba, bada un aukstās ziemas apstākļos iestāšanās policijas bataljonos dažiem bija iespēja izdzīvot. Vācu okupantu reklāmrakstos par policijas bataljoniem bija uzsvērts, ka tajos būs laba ēdināšana. Stāties bataljonos latviešus mudināja arī iespēja cīnīties pret padomju okupantiem. Par to, ka būs jāpiedalās partizānu apkarošanā un ķīlnieku ņemšanā, netika teikts.^[3]

Pirmo izveidoja 16. Zemgales policijas bataljonu un 21. oktobrī tas devās uz Viļņu, kur bija jāpiedalās iedzīvotāju ķeršanā un lopu rekvizēšanā.^[3] 1941. gada decembrī kā otrs latviešu bataljons ārpus Latvijas devās 17. Vidzemes policijas bataljons, bet kā trešais 1942. gada martā — 21. Liepājas policijas bataljons. Šie abi bataljoni cīnījās Ļeņingradas frontē kopā ar 19. Latgales un 24. Talsu bataljonu. Līdz 1941. gada beigām Rīgā bija izveidoti pieci latviešu policijas bataljoni. Ar augstākā SS un policijas vadītāja Ostlandē un Ziemeļkrievijā Frīdriha Jekelna 1942. gada 11. februāra uzsaukumu sākās liela latviešu policijas bataljonu vervēšanas akcija, kuras rezultātā līdz 1. jūlijam saformēja vēl 16 jaunus policijas bataljonus. Līdz Latviešu leģiona nodibināšanai saformēja 25 bataljonus.

Pavisam no 1941. gada septembra līdz 1944. gada jūlijam tika saformēts 42 latviešu policijas bataljoni ar numerāciju 16-28, 266-282 (ieskaitot 280-A., 281-A, 282-A un 280-B.) un 317-322. 1944. gada 1. jūlijā latviešu policijas bataljonos skaitījās 14 884 vīri.^[4] Bataljoni bija dažāda sastāva un lieluma. Daži bataljoni paspēja saformēties tikai vienas rotas sastāvā (274., 275.), dažus saformēja tikai kādam noteiktam uzdevumam un pēc tā izpildīšanas atkal izformēja (280., 281.). Bez latviešu bataljoniem vācieši bez kādas latviešu līdzdalības Latgalē saformēja 7 kārtības dienesta bataljonus no krieviem (283., 314., 315., 325.-328.), lai tie netiktu iekļaut Vlasova krievu formējumos. Šie bataljoni nebija pakļauti Latviešu leģiona ģenerālinspektoram un 1944. gada beigās tos vai nu izformēja vai arī pārveda uz Vāciju.

Apgāde

Atšķirībā no vēlāk izveidotajām Latviešu leģiona vienībām, policijas bataljonu apgāde bieži bija trūcīga. Bieži bataljoni tika nosūtīti uz fronti nepilnīgi apģērbti, kā arī vāji bruņoti, sevišķi tas attiecas uz smagajiem un prettanku ieročiem. Pirmo bataljonu karavīri valkāja Latvijas armijas formas tērpus, bet bez zīmotnēm. Vēlāk karavīri valkāja vācu policijas formas tērpus ar Latvijas armijas zīmotnēm. Apbruņojums bija ļoti dažāds- vācu, krievu, franču, čehu u.c., tai skaitā no Latvijas armijas krājumiem.

Kaujas darbība

Lai gan policijas bataljonu galvenais uzdevums bija paredzēts sardžu un sakaru dienests, kā arī partizānu apkarošana, tomēr 20 bataljoni dažādos laikos bija iesaistīti tiešās frontes cīņās, sevišķi pie Ļeņingradas un Neveļas, kā arī vēlāk aizsardzības cīņās Latvijā.

1942-43. gadā daļa policijas bataljonu bija iesaistīti cīņās pret partizāniem Baltkrievijā. 1942. gada augustā-septembrī akcijā „Purva drudzis“ (Sumpffieber) bija iesaistīti 18., 24. Talsu, 26. Tukuma un 266-E. Rēzeknes bataljoni.

1943. gadā vācu aizmugures vienības veica divas lielas pretpartizānu operācijas Krievijā un Baltkrievijā ar latviešu bataljonu līdzdalību. Pirmā no tām bija „Ziemas burvība” (vācu: Winterzauber, pazīstama arī kā "Osvejas operācija), kas noritēja no 1943. gada 15. februārim līdz 2. aprīlim. Tajā piedalījās arī 8 latviešu policijas bataljoni — 273. Ludzas, 276. Kuldīgas, 277. Siguldas, 278. Dobeles, 279. Cēsu, 280. Bolderājas, 281. Abrenes un 282. Ventas.

Otra operācija bija „Heinrihs” (vācu: Heinrich), kas sākās 1943. gada 1. novembrī, taču frontes apdraudējuma dēļ jau 9. novembrī tika pārtraukta. Šajā operācijā piedalījās 283. Latgales krievu bataljons, 282-A., 280-B., 317-F. bataljoni ar 318-F. bataljonu rezervē, kā arī 1. Rīgas policijas pulks.^[5]

1942. gada maija sākumā 17. Vidzemes, 23. Gaujas un 27. Burtnieku bataljonu nosūtīja uz Ukrainu. Vēlāk turp nosūtīja vēl 5 citus latviešu policijas bataljonus (22., 25., 28., 268., 272). Bataljonu uzdevums bija ceļu, tiltu, bunkuru u.c. būvju uzraudzība, bet tie tika iesaistīti arī frontes cīņās un partizānu apkarošanā.

1942. gada jūlija beigās 22. Daugavas un 272. Daugavgrīvas bataljonus nosūtīja uz Varšavu, kur tie tika nodarbināti Varšavas geto ārējā perimetra apsardzībā, bet 22. bataljons tika izmantots Varšavas geto ieslodzīto konvojēšanā uz Treblinkas nāves nometni.

Sākot ar 1944. vasaru lielākā daļa bataljonu atradās Latvijas teritorijā, piedaloties aizstāvēšanās cīņās frontē. Jūnijā 23. Gaujas, 319-F. un 322-F. bataljons piedalījās Bauskas aizstāvības cīņās. Daži bataljonu pildīja sardzes dienestu, tā piemēram 267. Rēznas bataljons no 1944. gada oktobra veica jūras krasta apsardzību abpus Užavai.

Cīņu noslēgums

1943. gada pirmajā pusē sešus bataljonus (16., 18., 19., 21., 24. un 26.) apvienoja Latviešu SS brīvprātīgo brigādē (vēlāk 19. divīzija). 1943. gada 1. augustā vēl četrus bataljonus (277. Siguldas, 278. Dobeles, 276. Kuldīgas un 281-A.) apvienoja 1. Rīgas policijas pulkā, ieceļot par komandieri pulkvežleitnantu Osvaldu Meiju. 1944. gada februāra pirmajā pusē saformēja vēl divus pulkus — 2. Liepājas (no 22. Daugavas, 25. Abavas, 282-A. un 280-B. bataljoniem) un 3. Cēsu policijas pulku (no 317-F., 318-F., un 321-F. bataljoniem).

Tajā pašā laikā it kā latviešu leģiona 15. divīzijas rīcībā uz Vāciju nosūtīja 20. Rīgas un 266. Rēzeknes bataljonus, tie gan divīzijā iekļauti netika, bet gan 1944. gada oktobrī—novembrī tika iekļauti 1. Rīgas latviešu brīvprātīgo policijas pulkā.

Pieci policijas bataljoni kā savrupvienības nonāca Kurzemes cietoksnī, 23. Gaujas, 267. Rēznas, 269-W., 322-F., 20-E. bataljona 5. rota un 271. Valmieras bataljons, kuru 1944. gada oktobrī iekļāva 19. divīzijā. 1942. gadā izveidoto 270. Abrenes sapieru bataljonu 1943. gada 18. martā pārdēvēja par 672. austrumu sapieru bataljonu (Ost-Pi.Btl. 672 des Heeres) un tas pilnībā pārgāja vācu pakļautībā. 1944. gada jūlija sākumā tas tika pārvests uz Kurzemi, kur turpināja cīņas līdz kapitulācijai.^[6]

Policijas bataljonu uzskaitījums

16. Zemgales bataljons (līdz 1942. g. 5. janvārim — 1. Atsevišķais kārtības dienesta bataljons), 1941. gada 4. septembris — 1943. gada 8. februāris
17. Vidzemes bataljons, 1941. g. 21. decembris — 1943. g. maijs
18. Kurzemes bataljons (līdz 1942. g. 5. janvārim — 1. Rīgas kārtības dienesta bataljons) , 1941. gada 4. septembris — 1943. g. maijs
19. Latgales bataljons, 1942. gada 5. janvāris — 1943. g. 8. februāris
20-E. Rīgas bataljons līdz 1942. g. 5. janvārim — 3. Rīgas kārtības dienesta bataljons), 1941. g. septembris — 1944. g. 19. novembris
21. Liepājas bataljons, 1942. g. 25. februāris — 1943. g. 8. februāris
22. Daugavas bataljons, 1942. g. 25. februāris — 1944. g. 7. februāris
23. Gaujas bataljons, 1942. g. 23. februāris — 1945. gada maijs
24. Talsu bataljons (līdz 1942. g. jūnijam — 24. Ventas bataljons), 1942. g. 1. marts — 1943. g. 18. aprīlis
25. Abavas bataljons, 1942. g. marts — 1944. g. februāris
26. Tukuma bataljons 1942. g. 6. marts — 1943. g. 19. aprīlis
27. Burtnieku bataljons, 1942. g. marts — 1943. g. februāris
28. Bārtas bataljons, 1942. g. februāris — 1943. g. 15. jūlijs
266-E. Rēzeknes bataljons (līdz 1942. g. 18. maijam — 16-E bataljons), 1942. g. 21. marts — 1944. g. oktobris
267. Rēznas bataljons (līdz 1942. g. 18. maijam — 17-E bataljons), 1942. g. marts — 1945 g. pavasaris
268-E. Ērgļu bataljons, 1942. g. marts — 1944. g. 2. februāris
269-W. Muitas (sardzes) robežapsardzības bataljons, 1942. g. maijs — 1945. gada maijs
270. Abrenes sapieru bataljons, 1942. g. 18. maijs — 1945. gada maijs
271. Aizputes bataljons
271. Valmieras bataljons, 1943. g. 15. janvāris — 1944. g. 19. oktobris
272. Daugavgrīvas bataljons, 1942. g. 1. jūlijs — 1943. g. februāris
273. Ludzas bataljons, 1942. g. jūlijs — 1943. g. 15. jūlijs
274. latviešu kārtības (policijas) bataljons, 1942. g. 1. oktobris — 1944. g. septembris
275. latviešu kārtības (policijas) bataljons, 1942. g. 16. oktobris — 7. decembris; 1943. g. 25. janvāris — februāris
276. Kuldīgas bataljons, 1942. 7. decembris — 1943. g. 11. augusts
277. Siguldas bataljons, 1942. g. 11. decembris — 1943. g. 11. augusts
278. Dobeles bataljons, 1942. g. 7. decembris — 1943. g. 11. augusts
279. Cēsu bataljons, 1943. g. 4. janvāris — 25. janvāris
280. Bolderājas bataljons, 1943. g. 23. janvāris — aprīlis
281. Abrenes bataljons, 1943. g. 23. janvāris — aprīlis
282. Ventas bataljons, 1943. g. marts — jūlijs
280-A. latviešu policijas bataljons. 1943. g. 5. maijs — 2. augusts
281-A. latviešu policijas bataljons, 1943. g. 15. maijs — 1943. gada 11. augusts
282-A. latviešu policijas bataljons, 1943. g. 2. augusts — 1944. g. 7. februāris
280-B. latviešu policijas bataljons, 1943. g. 2. augusts — 1944. g. 7. februāris
317-F. latviešu policijas bataljons, 1943. g. 18. oktobris — 1944. gada 14. februāris
318-F. latviešu policijas bataljons, 1943. g. 25. oktobris — 1944. gada 14. februāris
319-F. latviešu policijas bataljons, 1943. g. 25. oktobris — 1945. gada maijs
320-W. latviešu policijas (sardzes) bataljons, 1943. g. 21. decembris — 1944. gada 20. septembris
321-F. latviešu policijas bataljons, 1943. g. 22. decembris — 1944. gada 14. februāris
322-F. latviešu policijas bataljons, 1944. g. 23. jūlijs — 1945. gada maijs

Atsauces

↑ Daugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums — Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1972, 2.sējums, 273., 279. lpp
↑ The Holocaust in Latvia, Andrievs Ezergailis, Riga: 1989, 323. lpp
↑ ^3,0 ^3,1 Daina Bleiere, Ilgvars Butulis, Inesis Feldmanis. Aivars Stranga, Antonijs Zunda. Latvija Otrajā pasaules karā. Rīga : Jumava, 2008. 350. lpp. ISBN 9789-9843-84-368.
↑ (Divas) puses. Latviešu kara stāsti. Otrais pasaules karš karavīru dienasgrāmatās. Rīga. Mansards. 2011. ISBN 978-9984-872-64-3 66. lpp.
↑ Kārlis Kangeris. «Latviešu policijas bataljoni lielajās partizānu apkarošanas akcijās 1942. un 1943. gadā». Totalitārie okupācijas režīmi Latvijā 1940−1964. Latvijas vēstures institūta apgāds, 2004. 332–354. lpp. ISBN 9984-601-56-2 Jāpārbauda |isbn= vērtība. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2013. gada 3. februārī.
↑ Latviešu karavīrs otra pasaules kara laikā. II sējums. Daugavas vanagu centrālā valde. Stokholma. 1972.

[1] Daugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums — Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1972, 2.sējums, 273., 279. lpp

[2] The Holocaust in Latvia, Andrievs Ezergailis, Riga: 1989, 323. lpp

[:0-3] 3,0 ^3,1 Daina Bleiere, Ilgvars Butulis, Inesis Feldmanis. Aivars Stranga, Antonijs Zunda. Latvija Otrajā pasaules karā. Rīga : Jumava, 2008. 350. lpp. ISBN 9789-9843-84-368.

[4] (Divas) puses. Latviešu kara stāsti. Otrais pasaules karš karavīru dienasgrāmatās. Rīga. Mansards. 2011. ISBN 978-9984-872-64-3 66. lpp.

[Kangeris-5] Kārlis Kangeris. «Latviešu policijas bataljoni lielajās partizānu apkarošanas akcijās 1942. un 1943. gadā». Totalitārie okupācijas režīmi Latvijā 1940−1964. Latvijas vēstures institūta apgāds, 2004. 332–354. lpp. ISBN 9984-601-56-2 Jāpārbauda |isbn= vērtība. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2013. gada 3. februārī.

[6] Latviešu karavīrs otra pasaules kara laikā. II sējums. Daugavas vanagu centrālā valde. Stokholma. 1972.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]