Rallijs Kurzeme

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Rallija "Kurzeme" 50 gadu jubilejas svinību apbalvošanas ceremonija

Rallijs Kurzeme ir senākais un tradīcijām bagātākais autorallijs Baltijas valstīs, kas notiek Liepājā un tās apkārtnē, pa ātrajiem un līkumotajiem Lejaskurzemes un Rietumkursas augstienes ceļiem. Viena no rallija "Kurzeme" ikonām ir leģendārais Vecpils ātrumposms, kas ir slavenākais ātrumposms Baltijas valstīs[nepieciešama atsauce] un tiek saukts gan par Baltijas rallija pērli, gan rallija augstskolu.

2016. gada 6. maijā Ātruma festivāls — rallijs "Kurzeme" atklāja grants ralliju sezonu visā Austrumeiropā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rallijs "Kurzeme" (1965—1974)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rallijs "Kurzeme 1965"

Autoralliju "Kurzeme" pirmo reizi rīkoja 1965. gadā Liepājas piena kombināta Autosporta sekcija tās vadītāja Mārtiņa Seska vadībā kopā ar pilsētas autosporta entuziastu grupu. Sacensību nosaukumu akceptēja piena kombināta direktors Krišs Balodis.

Pirmajās sacensībās piedalījās 65 ekipāžas, no kurām lielākā daļa dalībnieku bija ar mazu sacensību pieredzi vai pat pilnīgi bez priekšstata par autorallija sacensībām, tomēr pirmās sacensības iepatikās gan sportistiem, gan arī skatītājiem. No norakstītām automašīnām tika "būvētas" sporta mašīnas, un 1966.gadā sacensības jau pulcēja kuplu un spēcīgu dalībnieku sastāvu arī no citām republikas pilsētām.

Ja 1965.gadā izcīnīja tikai Liepājas piena kombināta dāvāto ceļojošo balvu kravas automašīnu klasē, tad 1966.gadā sportisti cīnījās jau par divām ceļojošām balvām — vieglo automašīnu klasē izcīnīja ATD CAMK (Autotransporta darbinieku centrālais auto moto klubs) Liepājas nodaļas dāvāto balvu.

Pirmās sacensības notika kā viendienu automobiļu sacensības un ilga astoņas stundas, savukārt jau 1966.gadā sacensības norisinājās 24 stundas nepārtrauktā kustībā.

Rallijs "Kurzeme 1965"

Pie Autosporta sekcijas dibināšanas šūpuļa stāvēja Ardis Vīnkalns, Manfreds Arnaks un Mārtiņš Sesks[1], savukārt sacensībās visus gadus nenogurstoši strādājuši un palīdzējuši rīkošanā arī Arnolds Pūstnieks, Bruno Grīniņš, Kārlis Jansons, Tālivaldis Bredovskis, Vilnis Holštroms un daudzi citi. Visus gadus sacensības noformējis, nozīmes, medaļas veidojis Liepājas piena kombināta mākslinieks Vincents Alksnis. Ik gadus kopējis, griezis, trasē salis un lijis galvenais konstruktors Imants Freimanis.

Sacensību organizatoriskais līmenis un teicamā sacensību vadība guva ievērību Latvijas PSR autosporta federācijā, tādēļ 1968.gadā notika Latvijas PSR meistarsacensības kravas automašīnu klasē. Par to smagumu liecina tas, ka no startējošām 42 ekipāžām sacensības beidza tikai 22 ekipāžas. Latvijas PSR meistarsacensības kravas automašīnu klasē notika arī 1969.gadā, savukārt 1972. un 1974.gadā rallijs "Kurzeme" pirmo reizi bija Latvijas PSR meistarsacensības gan kravas, gan arī vieglajām automašīnām.

PSRS čempionāts Liepājā (1975—1987)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

PSRS čempionāta posma atklāšanas parāde 1981. gadā

Autosporta attīstība Liepājas pusē bija ļoti strauja, un dažu gadu laikā no norakstītiem automobiļiem tapa vairāk nekā 100 sporta automašīnu rallijiem un krosa sacensībām. Ļoti populārs Liepājas pusē bija arī motosports un braukšana ar ātrumlaivām, un ar Liepājā strādājošo ražošanas uzņēmumu atbalstu tehnisko sporta veidu entuziasti ar panākumiem startēja sacensībās visā Latvijā un tālu aiz tās robežām.

70.gadu vidū radās nenoteiktība sacensību finansēšanā, tādēļ autorallija rīkošanu pārņēma autoamatieru biedrības pirmorganizācija. Tā radās amatieru rallijs "Līgo-75", kas gadu vēlāk jau spēja pulcēt sporta klases braucējus, un no 1976.gada līdz 1979.gadam notika ar nosaukumu "Lielais Līgo" (atsevišķos materiālos tika lietots arī nosaukums "Dižais Līgo").

Dalībnieku, skatītāju uzmundrināta un iedvesmota autosekcija 1981. gadā atsāka sacensību rīkošanu, sarīkojot vienlaikus Latvijas un PSRS meistarsacensības "Kurzeme-81". Visaugstākā līmeņa sacensības tajā laikā notika 1985.gadā, kad PSRS čempionāta posmā rallijā "Kurzeme" uz starta stājās arī visas savienības elitārākā rallistu grupa — PSRS izlases dalībnieki, kuriem ierasties Liepājā, lai izbrauktu slavenos "dopus" bija goda lieta.

PSRS čempionāta posms 1985. gadā

"1963.gadā strādāju Liepājas piena kombinātā, un pie manis ieradās Automoto kluba delegācija — Vīnkalns un Arnaks. Tolaik Automoto klubs bija varen štengrs un to vadīja velna vīrs Vanags. Viņiem bija plaša saimniecība — vieglās automašīnas, autobusi. Nopietni darbojās. Tā viņi arī mani, piensaimnieku, ieinteresēja, bet man tolaik pat autovadītāja apliecības nebija. Pavisam drīz jau kļuvu par kluba padomes priekšsēdētāju un sapratu, ka jābrauc dziļākos ūdeņos. Kluba vadītāji Rīgā neticēja, ka mēs kaut ko pasāksim, bet re — 1965.gadā notika pirmais rallijs "Kurzeme". Sākums bija varen interesants, iemaņu nevienam nebija, bet taisījām, un kaut kas sanāca arī," stāsta Mārtiņš Sesks, kurš katru reizi pēc rallija dievojies, ka vairs nekad neko netaisīs.

1987.gadā notika pēdējais rallijs "Kurzeme", jo finansiālu iemeslu dēļ Liepājas piena kombināta Autosporta sekcija sacensības rīkot vairs nevarēja.

No amatieru rallija līdz Ātruma festivālam (1994—2015)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc ilgāka pārtraukuma, 1994.gadā, kopā sagāja vīri no Liepājas Sporta tehniskā centra un firmas "Autocentrs", un noorganizēja ralliju sev un citiem — "Liepāja 94". Pirmajā gadā pēc atjaunošanas tās bija amatieru rallija sacensības, savukārt jau 1995.gadā Liepāja atkal uzņēma Latvijas rallija čemponāta posmu un autosporta kalendārā no jauna parādījās leģendārais nosaukums rallijs "Kurzeme".

"Uzskatījām, ka, pirmkārt, autorallijs Kurzemes pusē jāreanimē caur autoamatieru kustību. Paskatoties vēsturē, autosports jau šādu ceļu ir gājis, tāpēc uzrīkojām amatieru ralliju "Liepāja-94" un saņēmām necerēti daudz pieteikumu, tai skaitā arī no sportistiem. Domāju, ka tuvākajos gados rallijam autoamatieru līmenī jākļūst arvien populārākam. Tas vairāk jāpiesātina ar ātruma elementiem, protams, neļaujot sasniegt augstus gala ātrumus, jo vairumā gadījumu mašīnas nav apgādātas ar drošības karkasiem. Kā piemēru ātruma elementiem gribu minēt kartinga trases, sprintu uz asfalta seguma, sprintu uz grants ceļiem, kalnā braukšanu, slalomus. Šie un citi autosporta elementi amatieru rallijā ir nepieciešami," tā 1995.gadā rakstīja viens no rallija "Kurzeme" atjaunotājiem Uldis Sesks.

Par rallija "Kurzeme" atjaunošanu jāpateicas autosporta entuziastiem no autokluba "Kurzeme", kuru pēc Dainara Damberga un Ulda Seska iniciatīvas dibināja desmit domubiedri. Autosporta tradīciju atjaunošanā un nostiprināšanā aktīvi iesaistījās arī Arnis Būčiņš, Arnis Linde, Andris Bražis, Māris Birznieks, Jānis Jēkabsons, Agris Skutulis, Laimonis Francis un Vilnis Žīmants. Autoklubs "Kurzeme" bija gan rallija "Kurzeme" rīkotājs, gan arī Latvijas Automobiļu federācijas apstiprināts oficiālais autosacensību rīkotājs Dienvidkurzemē, un gandrīz katru nedēļas nogali rīkoja sacensības auto daudzcīņā un izdeva arī laikrakstu "Auto un Sports", ko izplatīja visā Latvijā.

Rallija "Kurzeme" rīkotāju mērķi bija augsti. Drīz vien savu svētību deva arī Starptautiskā automobiļu federācija (FIA), un jau 1997.gadā Liepājā notika pirmais starptautiskais rallijs "Kurzeme". Kopš tā laika uzņemti ne tikai Latvijas, bet arī Lietuvas, Igaunijas un Krievijas čempionāta posmi, bet no 2001.gada līdz 2003.gadam "Kurzeme" tika novērtēta arī kā labi organizēts Eiropas čempionāta posms.

Kopš 2010. gada "Kurzeme" kļuvis par kaut ko vairāk nekā tikai ralliju — tas ir ātruma festivāls, kas pulcē gan Latvijas un tuvāko kaimiņvalstu labākos rallija braucējus, gan citu motoru sporta veidu pārstāvjus.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 80 gadu jubileju svin autosportists, tautsaimnieks Mārtiņš Sesks./IrLiepāja, 27.11.2016. //https://www.irliepaja.lv/lv/raksti/liepajnieki/80-gadu-jubileju-svin-autosportists-tautsaimnieks-martins-sesks/