1969. gads Latvijā
Izskats
| Pasaulē: | 1966 1967 1968 - 1969 - 1970 1971 1972 |
| Latvijā: | 1966 1967 1968 - 1969 - 1970 1971 1972 |
| Laikapstākļi: | 1966 1967 1968 - 1969 - 1970 1971 1972 |
| Sportā: | 1966 1967 1968 - 1969 - 1970 1971 1972 |
| Kino: | 1966 1967 1968 - 1969 - 1970 1971 1972 |
Šajā lapā ir apkopoti 1969. gada notikumi Latvijas PSR. Latvija atradās PSRS sastāvā.
Notikumi
[labot | labot pirmkodu]Janvāris
[labot | labot pirmkodu]- 12. janvāris — gāzes noplūdes rezultātā daudzdzīvokļu mājā Jelgavā, Raiņa ielā 9, plkst. 10.55 notika sprādziens, pilnībā sagraujot 15 no 55 dzīvokļiem. Negadījumā kopā bojā gāja 41 cilvēki, tajā skaitā 14 bērni. 11 tika ievainoti, no kuriem 2 vēlāk nomira slimnīcā. 3 cilvēku mirstīgās atliekas pat netika atrastas, jo sprādzienā tika iznīcinātas. Katastrofas galvenais cēlonis bija speciālistu un arī sabiedrības zināšanu, pieredzes trūkums dabas gāzes lietošanas drošības lietās.[1] Gāze bija sakrājusies dzīvojamās ēkas pagrabā.[2]
Marts
[labot | labot pirmkodu]- 13. marts — Latvijas zvejas tralerim "Pāvilosta" Atlantijas okeānā uztriecās Panamas tankkuģis. Trieciens bija tik spēcīgs un negaidīts, ka izglābties nepaguva neviens no 24 vīriem.[3]
Aprīlis
[labot | labot pirmkodu]- 13. aprīlis — notika Iljas Ripsa sadedzināšanās mēģinājums pie Brīvības pieminekļa, Rīgā. Jaunais students sevi aizdedzināja un izvilka plakātu ar uzrakstu krievu valodā: "Я протестую против оккупации Чехословакии" (Es protestēju pret Čehoslovākijas okupāciju). Pēc mirkļa degošais protestētājs jau tika apcietināts un nogādāts attiecīgajās iestādēs.[4]
Novembris
[labot | labot pirmkodu]- 2. novembris — Latviju piemeklēja spēcīgākais un postošākais orkāns 20. gadsimtā. Bojā gāja 30 cilvēki.[P 1]
Nezināms datums
[labot | labot pirmkodu]- Darbu uzsāka Bolderājas koksnes kompleksās pārstrādes kombināts.[5]
- Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas terminoloģijas komisijas vadībā tika publicēta pirmā Ķīmijas un ķīmijas tehnoloģijas terminu vārdnīca[6].
Dzimuši
[labot | labot pirmkodu]- 11. janvāris — Igors Troickis, futbolists
- 18. janvāris — Jānis Elsbergs, dzejnieks
- 7. februāris:
- Kaspars Gerhards, ekonomists, politiķis
- Einārs Vinters, motosportists
- 14. februāris — Ivars Lūsis, latviešu aktieris un režisors (miris 2024. gadā)
- 17. marts — Vjačeslavs Fanduls, hokejists
- 4. aprīlis — Sergejs Naumovs, hokejists
- 21. aprīlis — Juris Opuļskis, hokejists
- 6. maijs — Oļegs Maļuhins, biatlonists
- 16. maijs — Lato Lapsa, žurnālists
- 18. maijs — Rolands Broks, jurists un politiķis
- 16. jūnijs — Gvido Linga, mūziķis (miris 2020. gadā)
- 27. jūnijs — Māris Sirmais, diriģents
- 7. augusts :
- Juris Radzevičs, politiķis, jurists
- Aigars Razgals, hokejists
- 12. septembris — Arvis Piziks, šosejas riteņbraucējs
- 24. septembris — Klāvs Sedlenieks, antropologs
- 25. septembris — Nils Skapāns, režisors (miris 2021. gadā)
- 15. oktobris — Nora Ikstena, rakstniece (mirusi 2026. gadā)
- 16. oktobris — Aldis Blumbergs, jurists un politiķis (miris 2022. gadā)
- 21. decembris — Mihails Zemļinskis, futbolists un politiķis
Miruši
[labot | labot pirmkodu]- 17. februāris — Jānis Lavenieks, ģenerālis (dzimis 1890. gadā)
- 2. maijs — Jānis Bebris, futbolists un hokejists (dzimis 1917. gadā)
- 15. oktobris — Fricis Rokpelnis, dzejnieks un rakstnieks (dzimis 1909. gadā)
- 22. oktobris — Arnolds Deglavs, politiķis (dzimis 1904. gadā)
Skatīt arī
[labot | labot pirmkodu]Piezīmes un atsauces
[labot | labot pirmkodu]Piezīmes
[labot | labot pirmkodu]- ↑ Informācija par cilvēku upuriem oficiāli neparādījās plašsaziņas līdzekļos.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ Gadsimta katastrofas Latvijā., spoki.lv, 10.04.2011.
- ↑ https://www.jelgavniekiem.lv/zinas/gazes-spradzieni-jelgava-tiem-ipasi-tragiska-vesture/?fbclid=Iwb21leAPHEGVjbGNrA8cQTmV4dG4DYWVtAjExAHNydGMGYXBwX2lkDDM1MDY4NTUzMTcyOAABHjA86dFAZLO4rIZE3j0fCpKZVq2vvTnwS6g-Lo3QjhAFgLVRxLMyIlkj87BR_aem_hygPQACwqbJrdEDrTqtMgA[novecojusi saite]
- ↑ Gaitis Grūtups. Fragments no grāmatas "Gadsimtu katastrofas Latvijā" Tālumā, kur Dzintara jūra skumju pilna? Arhivēts 2009. gada 29. aprīlī, Wayback Machine vietnē.
- ↑ Iļja Arhivēts 2017. gada 12. martā, Wayback Machine vietnē., vesture.lu.lv
- ↑ Pēteris Jērāns (redaktors). Rīga: enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. 767. lpp.
- ↑ «Valsts valoda - Terminu avoti». www.vvk.lv. Skatīts: 2019-12-03.
| Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |