20. maijs — notika nule kā dibinātās "Sojuzsportloto" republikāniskā pārvalde (vēlāk "Latvijas Loto") pirmā "Sportloto" izloze.[P 1] Vislielāko laimestu pirmajā izlozē Latvijas PSR nesaņēma neviens. Toties piecus atminēja divi spēlētāji — viens no tiem bija rīdzinieks, kuģu remonta rūpnīcas darbinieks Boriss Černorežs, otrs laimīgais bija spēlētājs no Dobeles. Četri pareizi trāpījumi padevās 226 spēlētājiem, bet trijnieku skaits — 1549. Tie. kas pareizi atminēja piecus sporta veidus, saņēma — 2564 rubļus, par četrinieku maksāja 56 rubļus, trijnieku vērtība pirmajā izlozē bija četri rubli. Laimestus izmaksāja, sākot ar vienpadsmito dienu pēc izlozes.[1]
21. jūlijs — tika nolemts dibināt Latvijas Antīko automobiļu klubu (AAK), kas apvienotu domubiedrus ar interesi par senajiem spēkratiem, to meklēšanu, restaurēšanu un saglabāšanu.
3. augusts — Rīgas Sporta manēžā plkst. 20:00 ar savu pirmo koncertu uzstājās čehoslovāku dziedātājs Karels Gots. Viņš sniedza vairākus vieglās mūzikas koncertus kopā ar Vladislava Šteina vadīto estrādes ansambli un jauno daudzsološo dziedātāju Alenu Tihu.
10. septembris — tika atklāts gāzes vads Valdajs—Pleskava—Rīga, kas gāzi saņēma no Vuktilas atradnes Rietumsibīrijā. Pulksten 12:45 beidzās gāzes vada "Ziemeļblāzma" Valdajs—Pleskava—Rīga atzarojuma pārbaude. 11. septembrī pirmais miljons kubikmetru gāzes jau tika iepildīts Latvijas apakšzemes krātuvē — Inčukalna gāzes krātuvē.[2] Tā bija viena no lielākām piecgades celtnēm — 566 km garš maģistrālais gāzes vads, pa kuru dabīgā gāze no ziemeļu Tjumenes atradnēm caur gāzes vada sistēmu "Ziemeļblāzma" plūda uz Latviju.[3]
3. novembris — ekspluatācijā tika nodota pirmā sešjoslu automaģistrāleLatvijas PSR, Rīga—Jūrmala.[4][5] Jūrmalas maģisirāle, Jūrmalas trase — tā svinīgajā atklāšanas mītiņā rekonstruēto ceļu no Rīgas līdz Jūrmalai dēvēja apsveicēji. Oktobra svētku priekšvakarā ierastajam platajam ceļa posmam no Babītes līdz Lielupes tiltam pievienojās tāda pati pirmās kategorijas šoseja ar sešām braukšanas joslām līdz Rīgai, kur tā sākās Kalnciema ielas estakādē. Atklāšanas dienā maģistrāle vēl nebija "apdzīvota". Visur nebija izliktas ceļa zīmes un informācijas vairogi. Tika plānots, ka ar laiku tiks uzstādītas arī televīzijas iekārtas kustības kontrolei, tiks iekārtots arī atpūtas laukumus. Pāris darbu apjomu raksturojoši skaitļi, kurus preses konferencē pirms satiksmes atklāšanas minēja Latvijas PSR autotransporta un šoseju ministra vietnieks J. Mengots: uzbērumos tika iestrādāti 82 000 kubikmetru grants un šķembu, ceļa pārsegumam tika izmantotas 90 000 tonnas asfalta masas. Pavisam kompleksā tika uzbūvēti trīs cela pārvadi un izveidoti divi krustojumi dažādos līmeņos. Rekonstruētāji šajā objektā pirmo reizi saskārās ar daudzām problēmām, kuras izrietēja, veidojot šādas ceļu būves.[6]
6. novembris — svinīgi tika atklāts Kalnciema ielas viadukts.[5] Plkst. 14:00 pie Kalnciema ielas estakādes pulcējas Rīgas darbalaužu pārstāvji, lai svinīgi atklātu satiksmi pāri jaunajam ceļa pārvadam. Par estakādes nodošanu ekspluatācijā pirms termiņa 17. tiltu būves vienību apbalvoja ar LKP Ļeņina rajona komitejas un rajona izpildu komitejas Goda rakstu. Ar darba uzvaru svētku priekšvakarā celtniekrus sveica pilsētas sabiedrisko organizāciju pārstāvji, strādnieki, šoferi. Pionieri celtniekiem pasniedza ziedus. Tilta būvētāju vārdā runāja 17. tiltu būves vienības priekšnieks S. Vaksmanis. Viņš īsumā iepazīstināja ar estaikādi un tās nozīmi. Jaunā ceļa pārvada garums bija 812 metru (ievērojami lielāks par A. Deglava ielas viaduktu). Transports tika organizēts četrās joslās. No līdzīgām celtnēm tas atšķirās arī konstrukcijas ziņā — balstu rinda šeit tika izvietota pa tilta asi. Jaunais satiksmes pārvads, kas šķērso dzelzcela un tramvaja sliedes, risināja daudzas transporta kustības problēmas Pārdaugavā. Pārbrraucot tiltu, ceļš savienojās ar tajā pat gadā konstruēto Jūrmalas ātrgaitas autotrasi. Pirmie pāri jaunajam gaisa tiltam pārgāja mitiņa dalībnieki. Pēc tam brauca automašīnas.[7]
30. novembris — Latvijas PSR Gaļas un piena rūpniecības ministrijas, Daugavpils piena kombināta Preiļu pienotava (tagad A/S "Preiļu siers") ekspluatācijā tika nodota lielākā siera rūpnīca Baltijas republikās ar ražošanas jaudu 2 200 tonnas siera gadā. Rūpnīca tika izveidota apvienojot Rožupes, Aglonas, Preiļu un Līvānu pienotavas un pārņemot savā pārziņā šo pienotavu apkalpošanas zonu.[8] Šī rūpnīca pirmā uzsāka jaunas siera šķirnes Čedaras ražošanu.
Tika uzsākta Getliņu izgāztuves izmantošana. 1970. gadā LPSR MP Rīgas pilsētai jaunas izgāztuves ierīkošanai no valsts zemju rezerves fonda piešķīra 79,9 hektāru lielu zemes gabalu.[10][11]
Pilnībā tika atjaunota Rīgas—Rūjienas dzelzceļa līnija.
↑""Sportloto" iekaro simpātijas", Raksta autors: E. Trompets ("Sportloto" Latvijas zonālās pārvaldes reklāmas daļas vecākais instruktors), 6. lpp., Laikraksts "Padomju Jaunatne" Nr. 105, 28.05.1972.
↑"Gāze plūst pazemes krātuvē", Raksta autors: LTA korespondents, 1. lpp., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 214, 12.09.1972.
↑"No Rīgas radio ziņām", 4. lpp., Laikraksts "Laiks" Nr. 73, 09.09.1972.
