1968. gads Latvijā
Izskats
Pasaulē: | 1965 1966 1967 - 1968 - 1969 1970 1971 |
Latvijā: | 1965 1966 1967 - 1968 - 1969 1970 1971 |
Laikapstākļi: | 1965 1966 1967 - 1968 - 1969 1970 1971 |
Sportā: | 1965 1966 1967 - 1968 - 1969 1970 1971 |
Kino: | 1965 1966 1967 - 1968 - 1969 1970 1971 |
Šajā lapā ir apkopoti 1968. gada notikumi Latvijas PSR. Latvija atradās PSRS sastāvā.
Notikumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Augusts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 9. augusts — pabeigta Inčukalna pazemes gāzes krātuves būvniecība.
Oktobris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vasaras olimpiskajās spēlēs par olimpisko čempionu šķēpmešanā kļuva Jānis Lūsis, par olimpiskajiem čempioniem volejbolā kļuva Ivans Bugajenkovs un Tatjana Veinberga.
- 16. oktobris — šķēpmetējs Jānis Lūsis savu šķēpu aizmeta 90,10 metru tālumā. Viņš kļūst par olimpisko čempionu un uzstāda jaunu olimpisko rekordu.
Nezināms datums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- tika elektrificēts dzelzceļa posms Ogre—Jumprava.
- Latvijā sāka raidīt krāsu televīzija, retranslējot Maskavas Centrālās televīzijas raidījumus. Latvijas Televīzijā pirmā krāsu televīzijas pārraide ēterā izgāja 1974. gada 28. janvārī.
- Rīgā tika uzsāktas stereofoniskās radiotranslācijas pārraides.[1]
- Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas terminoloģijas komisijas vadībā tika publicēta pirmā "Radioelektronikas, elektrosakaru, automātikas un skaitļošanas tehnikas terminu vārdnīca".
- ekspluatācijā nodota Pļaviņu HES.
Dzimuši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 12. februāris — Normunds Sējējs, hokejists
- 4. marts — Ivo Fomins, rokmūziķis
- 8. marts — Indra Roga, teātra režisore, aktrise, pedagoģe
- 14. marts — Roberts Ķīlis, sociālantropologs, pasniedzējs un politiķis (miris 2022. gadā)
- 1. aprīlis — Jānis Šmits, politiķis (miris 2019. gadā)
- 5. aprīlis — Inese Ikstena, uzņēmēja un politiķe (mirusi 2021. gadā)
- 30. aprīlis:
- Harijs Vītoliņš, hokejists, treneris
- Uldis Rudaks, žurnālists
- 1. maijs — Maija Korkliša, aktrise (mirusi 2024. gadā)
- 20. maijs — Aivis Ronis, diplomāts
- 8. augusts — Arta Melnalksne, horeogrāfe (mirusi 2013. gadā)
- 27. augusts — Imants Parādnieks, uzņēmējs, politiķis
- 8. novembris — Ilmārs Šlāpins, publicists
Miruši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 7. marts — Līna Šterna, bioķīmiķe, fizioloģe (dzimusi 1878. gadā)
- 25. marts — Jānis Rikmanis, gleznotājs (dzimis 1901. gadā)
- 10. aprīlis — Gustavs Celmiņš, politiķis (dzimis 1899. gadā)
- 13. novembris — Žanis Katlaps, aktieris un režisors (dzimis 1907. gadā)
- 9. decembris — Edgars Bergs, luterāņu mācītājs (dzimis 1878. gadā)
- 13. decembris — Ernests Laumanis, militārpersona (dzimis 1908. gadā)
- nezināms datums:
- Antons Kursītis, meliorators, politiķis (dzimis 1883. gadā)
- Hermanis Saltups, hokejists (dzimis 1901. gadā)
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Attēlu galerija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Pēteris Jērāns (redaktors). Rīga: enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. 767. lpp.
Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |