Romowe Rikoito
| Romuwe Rikoito | |
|---|---|
| Galvenā informācija | |
| Izcelsmes vieta |
 Nida (Lietuva), Lietuva |
| Žanri | neofolks |
| Darbības gadi | 1995—pašlaik |
| Izdevēji | Dangus, Brudenia, Ars Benevola Mater |
| Tīmekļa vietne |
romowe |
| Dalībnieki | |
| |
| Bijušie dalībnieki | |
| |
Romowe Rikoito ir Glaba Niktorija 1995. gadā Nidā, Lietuvā, dibināta neofolka grupa, kas nosaukta prūšu svētvietas Romuvas jeb Rikojotas vārdā. Grupa līdz šim ir izdevusi 5 albumus. Pirmie divi albumi Narcissism un L’Automne Eternel ir par melanholiju, nāvi un sērām, bet turpmākie albumi — Āustradēiwa, Undēina un Nawamār — veltīti prūšu kultūrai.
Grupa daudzu savu pirmo trīs albumu dziesmu vārdiem izmantojusi Kristijona Donelaiša („Gadalaiku” dzejoļa „Pavasara prieku” daļas ievada tulkojumu prūsiski), Alistera Kraulija, Dantes Gabriela Roseti, Žerāra de Nervala u.c. dzejnieku dzejoļus, bet skaņdarbos izmanto gan klasiskos instrumentus — akustisko ģitāru, flautu, vijoli, čellu un klavesīnu u.c.—, gan arī dažādus tautas mūzikas instrumentus — kankles, banduru, skanošās bļodas — un skaņas plāksnītes (Glockenspiel).[1]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2005. gadā Itālijas mūzikas izdevniecība Ars Benevola Mater 1000 kopijās digipak formātā izdeva grupas trešo studijas albumu Āustradēiwa, kas veltīts baltu rītausmas dievei Austrai.[1]
2015. gadā mūzikas izdevniecība Dangus laida klajā Romowe Rikoito ceturto studijas albumu Undēina, ko grupa ierakstīja no 2011. līdz 2012. gadam Kaļiņingradas studijā Wirrs, Viļņas studijā Vytis, Kijivas studijā Komora un Donata Bielauska pārvietojamajā etniskās mūzikas studijā Klaipēdā, kā arī vēsturiskās Sembas pussalas mežos, upju krastos, dažādās prūšu svētvietās un citur, tās dalībniekiem veicot 16. gadsimta prūšu krīvu Valtīna Suplīta (Waltīn Suplīt) un Merūna (Merūn) mēroto ceļu pa „Aistu zemēm” (Aīsta) no Klaipēdas, Jodkrantes un Kretingas līdz Karaļaučiem, Dancigas (mūsdienu Gdaņskas), Allenšteinas (mūsdienu Olštinas), Romintas un Varēņiem. Albumā izmantoti tikai akustiskie instrumenti (ģitāras, vijole, klavieres, sitamie instrumenti, kankles, svilpaunieks, čells un citi), un lielākā daļa dziesmu vārdu ir prūsiski. Visu albuma mūziku sacerējuši vai nu Glabis Niktorijs (1., 9., 10. un 11. dziesmai) vai Aleks Ālaukis (pārējām dziesmām), bet dziesmu vārdus, izņemot dziesmas Rantawa 2. daļu (Ugņus Ļoge) un Twānksta town, — Glabis Niktorijs. Albums nosaukts par godu Undēinai — dievei, Dainavas mežu svētvietai un galerijai, bet uz albuma vāka attēlots Glabja darināts pie koka piestiprināts Kauķa tēls. Izdevumā iekļauta arī 28 lapaspušu bieza grāmatiņa ar dziesmu vārdiem un to tulkojumu angliski, kā arī dažādām prūšu zīmēm un zemju karti.[2][3] Albuma atvēršana notika 2015. gada 12. decembrī Lietuvas nacionālās kultūras centrā koncertā „Prutena”.
2016. gada 27. jūnijā Romowe Rikoito kopā ar Ēnu kaleidoskopu uzstājās Rīgas klubā Nabaklab, bet 26. augustā baltu kultūras, mūsdienu/tradicionālās tautas mūzikas un alternatīvās mūzikas festivālā Mėnuo Juodaragis.[4][5][6] 2018. gada 25. augustā ar īpašu festivāla mūzikas programmā neatzīmētu brīvdabas koncertu grupa uzstājās arī nākamā gada Mėnuo Juodaragis.[7]
Dalībnieki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pašreizējie dalībnieki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Glabis Niktorijs (Glabbis Niktorius) — akustiskā ģitāra, balss, kankles, sitamie instrumenti (bungas u.c.), feife
- Aleks Āulaukis — akustiskā ģitāra, balss, bandura, sitamie instrumenti (bungas, skaņas plāksnītes, skanošā bļoda), mūzikas kaste, feife
- Alvārmija (Alwārmija) — balss
- Anna Ivanova — čells
- Tatjana Korotkova — balss
Bijušie dalībnieki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Jeļena Košeļeva — vijole
- Sergejs Ivanovs — ģitāra
- Viktorija Koļbačnaja — taustiņinstrumenti, flauta
- Dmitrijs Demidovs
Diskogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Gads | Vāks | Nosaukums | Izdevējs |
|---|---|---|---|
| 1997 | .jpg)
|
Narcissism | Dangus |
| 2000 | .jpg)
|
L'Automne Éternel | Brudenia |
| 2005 | .jpg)
|
Āustradēiwa | Ars Benevola Mater |
| 2014 | .jpg)
|
Undēina | Dangus |
| 2016 | .jpg)
|
Nawamār | Dangus |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «Išleistas ROMOWE RIKOITO albumas "Austradeiwa"» (lietuviski). Dangus. Skatīts: 2017. gada 19. novembrī.
- ↑ Mindaugs Peleckis. «ROMOWE RIKOITO: prūsiškas neofolkas – iš vandens, tylos, kadagių dykros (video)» (lietuviski). Ekspertai.eu, 2014. gada 13. maijs. Skatīts: 2017. gada 19. novembrī.
- ↑ «ROMOWE RIKOITO - Undēina» (lietuviski). Dangus. 2014. gada 13. maijs. Skatīts: 2017. gada 19. novembrī.
- ↑ «Festivālā Mėnuo Juodaragis uzstāsies Laibach, pārstāvēta arī Latvija». skaties.lv. 2016. gada 16. augusts. Skatīts: 2017. gada 19. novembrī.[novecojusi saite]
- ↑ «Festivāls «Mėnuo Juodaragis» – vasaras noslēguma festivāls un «Laibach»». tvnet.lv. 2016. gada 22. augusts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 20. Augustsss. Skatīts: 2017. gada 19. novembrī.
- ↑ Aija Kaukule (2016. gada 30. augusts). "Aizritējis lielākais baltu kultūras un alternatīvās mūzikas festivāls „Mėnuo Juodaragis”". Latvijas Avīze. Atjaunināts: 2017. gada 19. novembrī.
- ↑ Arnis Kalniņš (2018. gada 29. augusts). Aizvadīts 21. Baltu kultūras un alternatīvās mūzikas festivāls „Mėnuo Juodaragis”. Atjaunināts: 2018. gada 31. augustā. "No īpašiem pārsteigumiem jāmin arī noslēpumainais prūšu „Romowe Rikoito” koncerts, kas nebija atzīmēts festivāla mūzikas programmā, kā arī lietus dēļ pārcelts no piektdienas vakara uz sestdienas vakaru. Tas notika brīvā dabā, mūziķiem atrodoties zem plēves, kas novilkta starp kokiem."
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Grupas oficiālā Facebook lapa
- Grupas oficiālā BandCamp lapa
- Antons Šehovcovs. Romowe Rikoito. Intervija ar Niktoriju (krieviski) Gothic.com.ua. Skatīts: 2017. gada 19. novembrī.
- ROMOWE RIKOITO – Nawamār. 12 klausimų / 12 prasīsenjai (lietuviski). 2019. gada 21. janvāris. Prūsas Tāutas Prēigara. Skatīts: 2019. gada 31. janvārī.