Gadalaiki (dzejolis)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Donelaiša „Gadalaiku” rokraksta „Pavasara prieku” daļas pirmā lapa, ko uzskata par dzejoļa sākumu
Pauļa Kalves dzejoļa atdzejojuma 1963. gada izdevuma vāks (ilustrējis — V.Jurkūns)

Gadalaiki (lietuviešu: Metai) ir Prūsijas lietuviešu dzejnieka Kristijona Donelaiša no 1765. līdz 1775. gadam sarakstīts dzejolis lietuviešu valodā, kas ir pirmais zināmais lietuviski sarakstītais daiļdarbs, un tiek uzskatīts par vienu no agrīnās lietuviešu literatūras meistardarbiem. To pirmo reizi pēc Donelaiša rokrakstiem 1818. gadā, 38 gadus pēc Donelaiša nāves, publicē Ludvigs Rēza[1], kurš dzejoli pārtulko arī vāciski, dodot tam nosaukumu Das Jahr (vācu: Gads) un izvēloties dzejoļa daļu izkārtojumu.

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzejolis sarakstīts lietuviešu valodas rietumaukštaišu dienvidu izloksnē ar atsevišķām ziemeļu izloksnes iezīmēm. Dzejolim pavisam ir 3517 rindas, kas sadalītas 4 daļās, katru veltot savam gadalaikam[1] — „Pavasara prieki” (Pavasario linksmybės), „Vasaras darbi” (Vasaros darbai), „Rudens labumi” (Rudenio gėrybės) un „Ziemas rūpes” (Žiemos rūpesčiai).[2] Dzejolis iesākas ar heksametru[3]:

Jau saulelė vėl atkopdama budino svietą
Ir žiemos šaltos trūsus pargriaudama juokės.
Šalčių pramonės su ledais sugaišti pagavo,
Ir putodams sniegs visur į nieką pavirto.[4]

Saule jau atkal kāpj augstāk un mudina pasauli mosties,
Visu, ko uzcēla ziema ar salu, tā smiedamās sagrauj.
Aukstuma cietokšņi stiprie un ledus it nemanot pazūd.
Putās pārvēršas sniegs un pēc brīža nekur vairs nav redzams.[3]

Kritijons Donelaitis, Gadalaiki

Dzejolī aprakstīta 18. gadsimta vidus Prūsijas lauku lietuviešu zemnieku dzīve un paražas gada ritumā. Donelaiša izmantotajai leksikai raksturīgs vienkāršums, tomēr daudz lietoti arī dažādi tēlaini darbības vārdi, pārnestas nozīmes (piemēram, košti, lakti ‘lakt’, drožti ‘drāzt (ar nozīmi „sist”)’, izteiksmīgi raksturojumi (didpilvis, ponpalaikis, slunkius, utėlius) un frazeoloģismi (akis užpilti ‘aizliet acis’, iškelti nosį ‘pacelt degunu gaisā’, ubagais eiti ‘iet ubagos’ u.c.).[1]

Mūsdienās Donelaiša „Gadalaiki” pārtulkoti latviešu, vācu, krievu, angļu, baltkrievu, gruzīnu, poļu, čehu, ungāru u.c. valodās. Pirmie latviski atdzejotie „Gadalaiku” fragmenti publicēti jau 1821. gadā, un tos veicis Kārlis Frīdrihs Vatsons. Pēc tam atsevišķus dzejoļa fragmentus atdzejojuši arī Kārlis Kundziņš, Rainis, Edgars Baumans, Sudrabu Edžus, Jānis Jaunsudrabiņš, Emīlija Prūsa, Emīls Skujenieks un Jānis Sudrabkalns,[5] bet pirmais, kurš dzejoli atdzejojis pilnībā, bija Paulis Kalve. Viņa atdzejojums 1942. gadā pirmoreiz publicēts periodikā,[6] bet 1963. gadā izdots arī grāmatā.[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 Pēteris Vanags. «Lietuviešu valoda Prūsijā 18. gadsimtā». Lekcijas lietuviešu valodas vēsturē. Latvijas Universitātes Filoloģijas un mākslas zinātņu fakultāte, 2009. gada pavasaris. Skatīts: 2015. gada 28. janvārī.
  2. Kristijons Donelaitis (atdzejojis Paulis Kalve). Gadalaiki. Rīga : Madris, 2006. 296. lpp. ISBN 9984-31-325-5.
  3. 3,0 3,1 3,2 Velta Rūķe-Draviņa (1993. gada decembris). "Grāmata par Kristijonu Donelaiti". Jaunā gaita (nr. 194/5).
  4. Kristijons Donelaitis. «Metai» (lietuviski). Šaltiniai. Skatīts: 2015. gada 28. janvārī.
  5. «Darbu tulkojumi» (angliski, krieviski, lietuviski). Lietuvas Zinātņu akadēmija. Skatīts: 2016. gada 8. maijā.
  6. Gunita Nagle (2003. gada 13. marts). Aizliegtais tulkotājs. Diena. Atjaunināts: 2015. gada 28. janvārī.