Sāmsala

Sāmsala
	Saaremaa
	Vējdzirnavas pie Ohesāres
	Sāmsala
Ģeogrāfija
Izvietojums	Baltijas jūra
Koordinātas	58°25′0″N 22°30′0″E / 58.41667°N 22.50000°EKoordinātas: 58°25′0″N 22°30′0″E / 58.41667°N 22.50000°E
Arhipelāgs	Monzunda arhipelāgs
Platība	2673 km²
Garums	97 km
Platums	47 km
Krasta līnija	854 km
Augstākais kalns	Vidumegi; 54 m
Administrācija
	Igaunija
Apriņķis	Sāres apriņķis
Lielākā pilsēta	Kuresāre
Demogrāfija
Iedzīvotāji	32 800
Blīvums	12,3/km²
Pamatiedzīvotāji	igauņi
	Sāmsala Vikikrātuvē

Sāmsala jeb Sāremā (igauņu: Saaremaa)^[1] ir lielākā Igaunijai piederošā sala un trešā lielākā sala Baltijas jūrā. Tā atrodas Monzunda arhipelāgā, uz dienvidiem no Hījumā salas. Blakus, austrumos atrodas Muhu sala, bet dienvidos no Latvijas to šķir Irbes šaurums. Sāmsala ir Sāres apriņķa galvenā sala.

Sāmsalā dzīvo aptuveni 32 800 iedzīvotāju (2010), tās lielākā pilsēta ir Kuresāre.

Salas nosaukumi

Zviedru un vācu nosaukums salai ir Ēzele (Ösel). Šis nosaukums cēlies no vikingu sāgās pieminētās salas Eysysla — ‘Salas apriņķis (sisla)’.
Latīņu valodā rakstītajās hronikās Sāmsala tiek dēvēta par Osilia.
Kontinentā dzīvojošo igauņu agrākais salas nosaukums ir bijis "Kuršu sala" (Kuresaar), kas vedina domāt par salas pakļautību kuršiem pēc vikingu laikmeta beigām.
Savukārt līvi šo salu 12.—13. gadsimtā saukuši par "Sāmu zemi" (Sāme mō), šis vārds lietots arī Indriķa hronikas tekstā.
Mūsdienu igauņu un somu valodās šo salu dēvē par "Salas zemi" (igauniski — Saaremaa, somiski — Saarenmaa).

Ģeogrāfija

Salas krasta līnijas garums ir apmēram 854 km, ap salu ir ap 600 mazāku saliņu. Ap 40% salas klāj mežs. Lielākais ezers ir Sūrlahts. Salā atrodas ap 10 pirms aptuveni 4000 gadiem meteorīta trieciena rezultātā radušies meteorītu krāteri, tai skaitā izcils dabas piemineklis — Kāli meteorīta krāteris.

Pateicoties salīdzinoši siltajam un maigajam klimatam, salai raksturīga augsta sugu daudzveidība, tai skaitā 35 orhideju sugas. Sāmsalā aug arī viens no ļoti retajiem Ziemeļeiropas endēmiem — augs Rhinanthus osiliensis, kas nav sastopams citur pasaulē. Austrumos no salas atrodas Vilsandi nacionālais parks (daļa rezervāta ir arī uz Sāmsalas), dienvidrietumu daļā — Vīdumē rezervāts.

Salā ir šādi ģeogrāfiski objekti:

Kibasāres pussala — salas ziemeļaustrumos, vistuvāk Igaunijas pamatdaļai;
Pammanas pussala — salas ziemeļos;
Rietumsāmsalas augstiene — atrodas salas ziemeļrietumos;
Serves pussala — dienvidos, vistuvāk Kurzemei;
Vetas pussala — dienvidaustrumos;
Tagameizas pussala — ziemeļrietumos.

Daži no Sāmsalas ciematiem un pilsētām:

Kihelkonna
Kuresāre — vienīgā pilsēta, ap 16 000 iedzīvotāju
Leizi
Orisāre — otra lielākā apdzīvotā vieta Sāmsalā
Sēre — Serves pussalā
Vēre

Vēsture

1241. gadā noslēgtais miera līgums starp Sāmsalas, Livonijas ordeņa un Sāmsalas-Vīkas bīskapijas pārstāvjiem.

Arheoloģiskie atradumi liecina, ka Sāmsala apdzīvota vismaz 5 000 gadus ilgi. Senās skandināvu sāgās salu dēvē Eysysla, kas devis salai tās nosaukumu zviedru, vācu dāņu un latīņu valodās. Igaunijas pamatdaļu pretstatā salām igauņi dēvēja par Suuremaa — ‘lielo zemi’, ko senie skandināvi tulkoja savā valodā kā Adalsysla.

Skandināvu sāgas liecina par biežām sadursmēm starp saliniekiem un vikingiem. Arī paši salinieki nereti devās laupītāju gaitās. Sāmsala bija turīgākā senās Igaunijas daļa.

Livonijas krusta karu laikā 1227. gadā krustneši ieņēma Sāmsalu. Kad 1236. gadā Sāmsalā sākās dumpis, kas beidzās ar salinieku un ordeņa mestra vienošanos. 1270. gadā salu izpostīja lietuvieši un zemgaļi, kas uzvarēja Livonijas ordeņa karaspēku kaujā uz ledus pie Karuzes. Kaujā krita arī ordeņa mestrs Otons Rodenšteins.

Daļu no salas tieši pārvaldīja Livonijas ordenis, daļu — Sāmsalas—Vīkas bīskapija. Pēc Livonijas Konfederācijas sabrukuma ordenis 1560. gada 15. aprīlī pēdējais Sāmsalas—Vīkas katoļu bīskaps Jānis V fon Minhauzens savu bīskapiju pārdeva Dānijas karalim Frederikam II, kura jaunākais brālis Magnuss, vēlākais Livonijas karalis, tika ievēlēts par bīskapu. 1560. gada maijā Dānijas karalis no Ulriha Bēra atpirka arī Kurzemes bīskapa tiesības par labu savam jaunākajam brālim Magnusam. Teritoriju apvienošanas nolūkā Dānija iemainīja Polijai—Lietuvai bīskapijas kontinentālo daļu pret to Sāmsalas daļu, kas agrāk piederēja Livonijas ordenim, tādējādi visa Sāmsala un Kurzemes bīskapija kļuva par Dānijas īpašumu.

1645. gadā Sāmsala nokļuva Zviedrijas pakļautībā un ietilpa Zviedru Vidzemes sastāvā. 1721. gadā Sāmsala kļuva par Vidzemes guberņas daļu Krievijas Impērijas sastāvā.

Pirmā pasaules kara laikā 1917. gada oktobrī vācu armija no Kurzemes pārcēlās pāri Irbes šaurumam un ieņēma Igaunijas salas un turēja tās savā kontrolē līdz kara beigām. Pēc pirmā pasaules kara kopā ar pārējo Igauniju ieguva neatkarību no Krievijas Impērijas. Otrā pasaules kara laikā un pēc tam uz Vāciju un Krieviju tika izsūtīti ap 30% salinieku.

Igaunijas PSR laikā, pateicoties tam, ka sala ir izolēta, to maz skāra pārkrievošana, ap 98% salas iedzīvotāju ir igauņi.

Saimniecība

Salu var sasniegt pa dambi no Muhu salas, ar prāmi no Pērnavas un Hījumā. Regulārā prāmju satiksme ar Ventspili ir pārtraukta. Kuresārē ir lidosta; regulāri lidojumi uz Tallinu un sezonāli lidojumi — uz Pērnavu, Helsinkiem, Rīgu un Stokholmu.

Sāmsalu ar Muhu salu savieno 1896. gadā uzcelts dambis, pētīta arī iespēja to savienot ar Igaunijas pamatdaļu ar liela tilta palīdzību. Kārmas karjerā iegūst dolomītu, kuru izmanto dekoratīvajai apdarei. Ar Sāmsalas dolomītu apdarinātas Rīgas Stacijas laukuma tuneļu ieejas un citas celtnes.

Dabas un kultūras pieminekļi

Kāli meteorīta krāteris — krāteris ar 110 metrus lielu diametru, izveidojies vēsturiskajā laikā — aptuveni pirms 4 000 gadiem.
Karjas baznīca — 14. gadsimtā celta, maza baznīca ar greznu, autentisku interjeru
Kuresāres viduslaiku pils — 1380. gadā celta labi nocietināta un labi saglabājusies pils
Pangas klints — ap 22 metrus augsta kaļķakmens klints salas rietumu krastā.
Poides pils, 13. gadsimtā celto ordeņa pili sāmsalieši iznīcināja Jurģa nakts sacelšanās laikā
Undvas klints — klints salas ziemeļrietumos
vējdzirnavas — salas kultūrainavu veido daudzas senatnīgas vējdzirnavas.
Zoneburgas pils, 14. gadsimtā celta ordeņa pils

Ievērojami cilvēki

Fabiāns Gotlībs fon Belinshauzens (1778—1852) — viens no pirmajiem cilvēkiem, kas sasniedza Antarktīdu
Luijs Kāns (1901—1974) — ievērojams ASV arhitekts
Arnolds Rītels (1928) — bijušais Igaunijas prezidents

Galerija

Kāli meteorīta krāteris
Kuresāres viduslaiku pils

Skatīt arī

Atsauces

↑ «Kā pareizi lietot kaimiņvalsts salu – Sāremā vai Sāmsala?» (PDF). Latviešu valodas aģentūra. 2008. Skatīts: 2017. gada 10. maijā. Igauņu valodā salas nosaukums rakstāms Saaremaa, kas latviešu valodā atveidojams Sāremā. Arī Konsultāciju daļas ieteikums būtu šo salu saukt Sāremā – atbilstoši igauņu valodā rakstītajam vietvārdam. Salas nosaukumus Sāmu sala jeb Sāmsala nosaka latviešu valodā izveidojusies vēsturiska tradīcija.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sāmsala.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
Sāmsala (angliski)/(igauniski)/(krieviski)/(somiski)
Sāmsalas valdnieku uzskaitījums (angliski)
Saaremaa.org #1 Sāmsala informācijas portāls

[1] «Kā pareizi lietot kaimiņvalsts salu – Sāremā vai Sāmsala?» (PDF). Latviešu valodas aģentūra. 2008. Skatīts: 2017. gada 10. maijā. Igauņu valodā salas nosaukums rakstāms Saaremaa, kas latviešu valodā atveidojams Sāremā. Arī Konsultāciju daļas ieteikums būtu šo salu saukt Sāremā – atbilstoši igauņu valodā rakstītajam vietvārdam. Salas nosaukumus Sāmu sala jeb Sāmsala nosaka latviešu valodā izveidojusies vēsturiska tradīcija.

[1]