Sēļu valoda

Vikipēdijas lapa
Sēļu valoda
Valodu lieto: Latvija, Lietuva 
Reģions: Eiropa
Pratēju skaits:
Valodu saime: Indoeiropiešu
 Baltu
  Austrumbaltu
   Sēļu valoda
Valodas kodi
ISO 639-1: nav
ISO 639-2:
ISO 639-3: sxl

Sēļu valoda ir izmirusi indoeiropiešu valodu saimes, baltu valodu grupas valoda. Sēļu valodā runāja sēļi, kas līdz 15. gadsimtam apdzīvoja Latvijas dienvidaustrumus un Lietuvas ziemeļaustrumos.

Augšzemnieku dialekta sēliskās izloksnes (dziļās un nedziļās) parāda asimilētās sēļu valodas izplatību abās Daugavas pusēs.

Viduslaikos (6.—14. gs m.ē.) sēļi bija izplatījušies ne tikai Augšzemē, bet arī līdz Bauskai un Dienvidvidzemei (Daugavas labais krasts). Sēļu dialektam esot bijis ciešs kontakts ar kuršu, zemgaļu un seno latgaļu dialektu Latgalē, Vidzemē un Igaunijā, kur tas saglabājies daudzos igauņu senākajos vārdos. Citi pētnieki atzīmēja, ka aptuveni 19 sēļu dialekta vārdi atrasti sudāvu un ziemeļa sindu dialektā.[1] Sēļu valodas pēdas ir saglabājušās bijušo sēļu apdzīvoto teritoriju izloksnēs un vietvārdos.[2]

13. gadsimtā sēļu apdzīvotās zemes tika iekļautas Livonijas Konfederācijas un Lietuvas dižkunigaitijas sastāvā. Tiek uzskatīts, ka sēļu valoda izzuda ap 15. gadsimtu.[3] Sēļu valodas pēdas ir saglabājušās bijušo sēļu apdzīvoto teritoriju izloksnēs un vietvārdos.[2]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Augšzemes sēļi» (latviski). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. Marts. Skatīts: 2013. gada 26. aprīlī.
  2. 2,0 2,1 Piezīmes par “Latvijas vietu vārdiem”. Arhivēts 2009. gada 13. februārī, Wayback Machine vietnē. (latviski)
  3. Jānis Stradiņš. «Sēlija un tās reģionālās identitātes meklējumi». Latvijas Zinātņu akadēmijas Vēstis (latviski). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 23. Novembris. Skatīts: 2013. gada 26. aprīlī.