Splita
| Splita Split | |||
|---|---|---|---|
| pilsēta | |||
 | |||
| |||
  Splita | |||
| Koordinātas: 43°30′0″N 16°26′0″E / 43.50000°N 16.43333°EKoordinātas: 43°30′0″N 16°26′0″E / 43.50000°N 16.43333°E | |||
| Valsts |
 Horvātija | ||
| Županija | Splita-Dalmācija | ||
| Vēsturiskie nosaukumi | Spalatum | ||
| Administrācija | |||
| • Mērs | Ivo Baldasars | ||
| Platība | |||
| • pilsēta | 79 km2 | ||
| Iedzīvotāji (2021)[1] | |||
| • pilsēta | 160 577 | ||
| • aglomerācija | 349 314 | ||
| Laika josla | CET (UTC+1) | ||
| Pasta indekss | 21000 | ||
| Mājaslapa | split.hr | ||
 Splita Vikikrātuvē | |||
Splita (horvātu: Split) ir pilsēta Horvātijā, Dalmācijas vidusdaļā pie Adrijas jūras. Horvātijas otrā lielākā pilsēta. Splitas-Dalmācijas županijas centrs. Slavena ar 3.—4. gadsimta romiešu imperatora Diokletiāna celto pili.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mūsdienu Splitas priekšpilsētā atradās senā Salona (Salonae) — romiešu Dalmācijas provinces galvaspilsēta un imperatora Diokletiāna dzimtā pilsēta. 293. gadā Diokletiāns pavēlēja pilsētas pievārtē celt pili, kura kļuva par imperatora rezidenci. Kad VII un VIII gadsimtā Dalmācijā iebruka avāri un slāvi, Salona tika pamesta, bet atlikušie iedzīvotāji pārcēlās uz Diokletiāna pili, un tā kļuva par jaunās pilsētas kodolu.
Bizantijas laikos pilsēta bija tās sastāvā, saglabājot politisku autonomiju. Kopš 12. gadsimta Splitā valdīja ungāru augstmaņi, un tā bija neatkarīga. No 1420. līdz 1797. gadam pilsēta bija Venēcijas republikas sastāvā.
1797. gadā Splita iekļāvās Austrijas Impērijas sastāvā, bet pēc Austrungārijas kapitulācijas Pirmajā pasaules karā — Serbu, horvātu un slovēņu karalistē (Dienvidslāvijā). Tā kā citas Dalmācijas lielākās pilsētas (Rijeka un Zadara) starp kariem bija Itālijas teritorijā, Splita kļuva par Dienvidslāvijas galveno ostu.
Otrā pasaules kara laikā Splitu okupēja Itālijas karaspēks. Pēc Itālijas kapitulācijas 1943. gada septembrī Splitā iegāja Tito partizāni, tomēr pēc divām nedēļām Splitu ieņēma vācu karaspēks. 1944. gada 26. oktobrī Splitā atkal iegāja partizāni un līdz kara beigām pilsēta bija Tito Horvātijas pagaidu galvaspilsēta.
Nodibinoties sociālistiskajai Dienvidslāvijai, Splita iekļāvās Horvātijas republikas sastāvā. Horvātijas pilsoņu kara sākumā Splitā atradās lieli Dienvidslāvijas Tautas armijas spēki, jo Splita bija Dienvidslāvijas kara flotes galvenā bāze. Notika vairāki bruņoti incidenti. Vienā no tiem fregate "Splita" bombardēja Splitas pilsētu. Tomēr 1992. gada janvārī Dienvidslāvijas armija pameta pilsētu.
Cilvēki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Splitā dzimuši:
- Diokletiāns (Diocletianus) (245?-312?) — Romas imperators (284—305);
- Jakovs Gotovacs (Jakov Gotovac) (1895-1982) — komponists;
- Gorans Ivaniševičs (Goran Ivanišević) (1971) — tenisists;
- Tonijs Kukočs (Toni Kukoč) (1968) — basketbolists;
- Stipe Pletikosa (Stipe Pletikosa) (1979) — futbolists;
- Marko Maruličs (Marko Marulić) (1450-1524) — rakstnieks un dzejnieks;
- Ivo Sanaders (Ivo Sanader) (1953) — Horvātijas premjers (2003-2009);
- Igors Tudors (Igor Tudor) (1978) — futbolists;
- Blanka Vlašiča (Blanka Vlašić) (1983) — augstlēcēja;
- Severīna Vučkoviča (Severina Vučković) (1972) — dziedātāja.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Q118496886.
- ↑ dzs.hr, Državni zavod za statistiku, KONTINGENTI STANOVNIŠTVA, PO GRADOVIMA/OPĆINAMA, POPIS 2001., Splitsko-dalmatinska županija, pristupljeno 26. lipnja 2011.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Splita.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
|