UNESCO Pasaules mantojuma vietas Horvātijā

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Sarakstā apkopotas tās vietas Horvātijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. UNESCO sarakstā no Horvātijas ir iekļautas 8 vietas (7 — kultūras objekti un 1 — dabas objekts), savukārt 18 vietas ir iekļautas oficiālajā kandidātu sarakstā[1]. Horvātija Pasaules mantojuma konvenciju ratificējusi 1992. gada 6. jūlijā.

Sarakstā iekļautie objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

   — Pārrobežu objekts
Attēls Nosaukums Atrašanās vieta Datums Tips Kritēriji Paskaidrojums Aizsardzības nr.
Dubrovnik crop.jpg Dubrovnikas vecpilsēta Dubrovnikas-Neretvas župānija
42°38′25″N 18°6′30″E / 42.64028°N 18.10833°E / 42.64028; 18.10833
1979 Kultūra i, iii, iv Saukta arī par "Adrijas jūras pērli", Dubrovniki atrodas Dalmācijas piekrastē. Pilsēta 13. gadsimtā un vēlāk bija nozīmīga Vidusjūras ostas pilsēta. 1667. gadā pilsētas apkārtnē notika spēcīga zemestrīce, kuras laikā stipri tika bojātas vairākas ēkas, tomēr pilsēta saglabāja savu skaistās gotikas, renesanses un baroka stila baznīcas, klosteri, pilis un strūklakas. Pilsēta stipri cieta arī 1990. gada bruņotajā konfliktā. Pašlaik norisinās pilsētas atjaunošanas programma, kuru koordinē UNESCO[2]. 95
Diocletian's Palace from the air.jpg Splitas vēsturiskais komplekss un Diokletiāna pils Splitas-Dalmācijas župānija
43°30′30″N 16°26′24″E / 43.50833°N 16.44000°E / 43.50833; 16.44000
1979 Kultūra ii, iii, iv Diokletiāna pils celta starp 3. gadsimta beigām un 4. gadsimta sākumu pirms mūsu ēras. Pilsētā esošā katedrāle tika celta viduslaikos, izmanotjot materiālus no pils drupām. 12. un 13. gadsimta romānikas baznīcas un viduslaiku nocietinājumi, 15. gadsimta gotiskās pilis un citas renesanses un baroka stila ēkas veido pārējo aizsardzības teritoriju[3]. 97
Plitvice-2003.JPG Plitvices ezeru nacionālais parks Likas-Seņas župānija
44°52′50″N 15°36′58″E / 44.88056°N 15.61611°E / 44.88056; 15.61611
1979 Daba vii, viii, ix Ūdeņi, kas plūst pāri kaļķakmenim un krītam ir veidojušies vairāk nekā tūkstošiem gadu. Šie veidojumi ir radījuši dabīgus dambjus, kas savukārt radījuši virkni skaistu ezeru, alu un ūdenskritumu. Šie ģeoloģiskie procesi turpinās arī mūsdienās. Parka meži ir mājvieta lāčiem, vilkiem un daudzām retām putnu sugām[4]. 98
Croatia Porec Euphrasius Basilika BW 2014-10-08 10-44-45.jpg Eifrāzijas bazilikas bīskapa komplekss Porečas vēsturiskajā centrā Istras župānija
45°13′43″N 13°35′37″E / 45.22861°N 13.59361°E / 45.22861; 13.59361
1979 Kultūra ii, iv Poreces reliģiskais pimineklis — Eifrāzijas bazilika — būvēja kristieši 4. gadsimtā un vispilnīgākais tāda veida komplekss, kas ir saglabājies līdz mūsdienām. Bazilika, iekšējais pagalms un bīskapa pils ir lieliski piemēri reliģiskajai arhitektūrai. Pati bazilika apvieno klasiskos un bizantiešu elementus[5]. 809
Trogir Skyline.JPG Trogiras vēsturiskā pilsēta Splitas-Dalmācijas župānija
43°31′0″N 16°15′4″E / 43.51667°N 16.25111°E / 43.51667; 16.25111
1997 Kultūra ii, iv Trogira ir izcils piemērs pilsētas arhitektūrai. Taisleņķa ielu plānojums kas veidots hellēnisma periodā ir izrotājs ar publiskajām un privātajām celtnēm un nocietinājumiem. Skaistās romiešu baznīcas tiek papildinātas ar renesanses un baroka stila ēkām no Venēcijas perioda[6]. 810
St. Jacobuskathedraal ; Sibenik.jpg Svētā Jēkaba katedrāle Šibenikā Šibenikas-Kninas župānija
43°44′8″N 15°53′20″E / 43.73556°N 15.88889°E / 43.73556; 15.88889
2000 Kultūra i, ii, iv Svētā Jēkaba katedrāle būvēta no 1431. — 1535. atrodas Dalmācijas piekrastē un liecina par ievērojamu kultūras un mākslas sajaukumu starp Ziemeļitāliju, Dalmāciju un Toskānu 15. un 16. gadsimtā. Katedrāles buvniecību vadījuši 3 arhitekti — Frančesko di Džiakomo, Georgijs Matejs Dalmācijs un Nikolo di Džovanni Fiorentīno — izstrādājuši ēkas struktūru pilnībā no akmens un izmantojot unikālas velvju un katedrāles kupola konstrukcijas. Katedrāle izcili ir derotēta ar 71 skulpturālu vīrieša seju, sievietēm un bērniem, kā arī veiksmīgi ilustrē gotisko un renesanses mākslu[7]. 963
Starigradsko polje hvar.jpg Stari Gradas līdzenums Splitas-Dalmācijas župānija
43°10′54″N 16°38′19″E / 43.18167°N 16.63861°E / 43.18167; 16.63861
2008 Kultūra ii, iii, v Stari Gradas līdzenums Adrijas salā Hvarā ir kultūrainava ir praktiski palikusi neskarta, kopš to pirmo reizi kolonizēja grieķi 4. gadsimtā pirms mūsu ēras. Sākotnējā lauksaimnieciskā darbība, galvenokārt koncentrējās uz vīnogām un olīvām, kuru audzēšana šajā vietā saglabājusies kopš grieķu laikiem līdz mūsdienām. Šī vieta ir arī dabas rezervāts. Ainavu iezīmē senās akmens sienas, kuras palikušas neskartas gandrīz 24 gadsimtus[8]. 1240
Stećci, croatian medieval tombstones.JPG Stečki - Viduslaiku kapu pieminekļi Horvātija
(kopā ar Valsts karogs: Bosnija un Hercegovina Bosniju un Hercegovinu, Valsts karogs: Melnkalne Melnkalni un Valsts karogs: Serbija Serbiju)
2016 Kultūra ii, iii, vi Šī vieta kopumā apvieno 30 objektus, kas atrodas Bosnijā un Hercegovinā, Serbijas rietumos, Melnkalnes rietumos un Horvātijas centrālajā un dienvidu daļā. Šīs vietas pārstāv reģionāli atšķirīgu viduslaiku kapu pieminekļu kultūru. Šos kapu pieminekļus sauc arī par stečkiem. Kapu pieminekļu ir ar plašiem dekoratīvajiem motīviem un uzrakstiem[9]. 1504

Sarakstā iekļauto objektu izvietojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vietas Horvātijā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā:
Yellow pog.svg — kultūras objekts; Green pog.svg — dabas objekts; Blue pog.svg — jauktais objekts; Red pog.svg — apdraudēts objekts

Kandidātu sarakstā esošie objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

   — Pārrobežu objekts
Attēls Nosaukums Atrašanās vieta Datums Tips Kritēriji Aizsardzības numurs
Kathedrale St. Anastasia.jpg Zadara — bīskapa komplekss Zadaras župānija
44°6′58″N 15°13′28″E / 44.11611°N 15.22444°E / 44.11611; 15.22444
2005 Kultūra i, ii, iii, iv, vi 157
Mali Ston-04.jpg Stonas vēsturiskais pilsētplānošanas ansamblis ar Mali Stonas sienām, Mali Stonas līča dabas rezervātu, Stonsko Poļi un sāls pannām Dubrovnikas-Neretvas župānija
42°50′0″N 17°42′0″E / 42.83333°N 17.70000°E / 42.83333; 17.70000
2005 Kultūra i, iii, iv, v 160
Tvrđa Fortress.jpg Tvrdas (Forts) vēsturiskā pilsētplānošanas ansamblis Osijekā Osijekas-Baranjas župānija
45°33′39″N 18°41′45″E / 45.56083°N 18.69583°E / 45.56083; 18.69583
2005 Kultūra i, iv, vi 161
Stari grad Varaždin.JPG Varaždinas vēsturiskais centrs un vecpilsēta (pils) Varaždinas župānija
46°18′0″N 16°20′0″E / 46.30000°N 16.33333°E / 46.30000; 16.33333
2005 Kultūra i, iii, iv, vi 162
Veliki Tabor 2012 2.JPG Burga — Veļiki Tabora pils Krapinas-Zagorjes župānija
46°9′14″N 15°39′3″E / 46.15389°N 15.65083°E / 46.15389; 15.65083
2005 Kultūra iv 1167
Konji (Lonjsko Polje).jpg Lonjsko Poļes dabas parks Sisakas-Moslavinas župānija
45°25′12″N 16°38′24″E / 45.42000°N 16.64000°E / 45.42000; 16.64000
2005 Jaukti 2012
Svetirok.tunnel.JPG Velebita kalns Likas-Seņas župānija
44°32′0″N 15°14′0″E / 44.53333°N 15.23333°E / 44.53333; 15.23333
2005 Daba vii, viii, ix, x 2013
Romas impērijas nocietinājumu Horvātijas kaļakmenī Osijekas-Baranjas un Vukovaras-Srijemas župānijās
45°13′0″N 19°23′0″E / 45.21667°N 19.38333°E / 45.21667; 19.38333
2005 Kultūra i, ii, iii, iv, v 2014
Peristyle of Diocletian's Palace, Split (11908116224).jpg Splitas vēsturiskais komplekss un Diokletiāna pils (paplašināšana) Splitas-Dalmācijas župānija
43°30′30″N 16°26′24″E / 43.50833°N 16.44000°E / 43.50833; 16.44000
2005 Kultūra i, ii, iii, iv, v 2015
Lubenice-Cres1.jpg Lubenice Primorskas-Goranskas župānija
44°53′13″N 14°19′55″E / 44.88694°N 14.33194°E / 44.88694; 14.33194
2005 Kultūra v 2017
Primosten.jpg Primoštenas vīnogulāji Šibenikas-Kninas župānija
43°35′0″N 15°56′0″E / 43.58333°N 15.93333°E / 43.58333; 15.93333
2007 Kultūra v, vi 5102
Pustinja blaca 03 panzoom.png Blakas eremīta mītne
43°17′35″N 16°31′46″E / 43.29306°N 16.52944°E / 43.29306; 16.52944
Splitas-Dalmācijas župānija 2007 Kultūra ii, v 5103
Motovun.jpg Motovunas pilsēta Istras župānija
45°20′0″N 13°50′0″E / 45.33333°N 13.83333°E / 45.33333; 13.83333
2007 Kultūra ii, v 5104
Korcula City.jpg Korčulas vēsturiskā pilsēta Dubrovnikas-Neretvas župānija
42°57′0″N 17°7′0″E / 42.95000°N 17.11667°E / 42.95000; 17.11667
2007 Kultūra ii, iii, iv, v 5105
Kornati.jpg Kornati nacionālais parks un Telaščikas dabas parks Šibenikas-Kninas župānija
43°47′0″N 15°20′0″E / 43.78333°N 15.33333°E / 43.78333; 15.33333
2007 Daba vii, viii, x 5106
Bosniangraves bosniska gravar februari 2007 stecak stecci3.jpg Stečaka - Viduslaiku kapakmeņi Splitas-Dalmācijas župānija
(kopā ar Valsts karogs: Bosnija un Hercegovina Bosniju un Hercegovinu, Valsts karogs: Melnkalne Melnkalni un Valsts karogs: Serbija Serbiju)
2011 Kultūra ii, iii, vi 5618
Tanaja s Baronea.JPG Venēciešu aizsardzības būves 15. - 17. gadsimts Dubrovnikas-Neretvas, Šibenikas-Kninas un Zadaras župānijās
(kopā ar Valsts karogs: Itālija Itāliju un Valsts karogs: Melnkalne Melnkalni)
2011 Kultūra ii, iii, iv 5846
Національний природний парк «Зачарований край».jpg Objekta — Pirmatnējie dižskabāržu meži Karpatu reģionā un Senie dižskabāržu meži Vācijā — paplašināšana Likas-Seņas župānija
(kopā ar Valsts karogs: Ukraina Ukrainu, Valsts karogs: Vācija Vāciju)
2015 Daba ix 6058

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]