Senmartēna

Vikipēdijas lapa
Senmartēnas Kopiena
Collectivité de Saint-Martin
Senmartēnas karogs Senmartēnas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
HimnaLa Marseillaise
Location of Saint Martin
Location of Saint Martin
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Marigo
18°04′N 63°05′W / 18.067°N 63.083°W / 18.067; -63.083
Valsts valodas franču
Valdība
 -  Francijas prezidents Emanuels Makrons
 -  Prefekts Anne Laubies
 -  Teritoriālās padomes prezidents Daniel Gibbs
Francijas aizjūras teritorija
 -  sala sadalīta starp Franciju un Nīderlandi 1648. gada 23. marts 
 -  atsevišķa aizjūras kopiena 2007. gada 22. februāris 
Platība
 -  Kopā 53,2 km² 
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2014. gadā 35 107 
 -  Blīvums 682/km² 
Valūta Eiro (EUR)
Laika josla (UTC-4)
 -  Vasarā (DST)  (UTC-3)
Interneta domēns .mf (piešķirts, bet nelietots; lieto .fr un .gp)
ISO 3166-1 kods 663 / MAF / MF

Senmartēna (franču: Saint-Martin), oficiāli Senmartēnas Kopiena (Collectivité de Saint-Martin) ir Francijas aizjūras teritorija Mazajās Antiļu salās, kas atrodas Senmartēnas salas ziemeļu daļu. Senmartēnas kopējā platība ir 53,2 km2 un tā aizņem aptuveni 60% no kopējās salas platības. Atlikušos 40% salas dienvidu daļā aizņem Nīderlandes Karalistei piederošā Sintmārtena. Senmartēnai pakļautas arī virkne mazāku salu, lielākā no kurām ir Tintamara. Pēc 2014. gada datiem Senmartēnā dzīvo 35 107 iedzīvotāji. Senmartēnas galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Marigo.

Tā kā Senmartēna ir daļa no Francijas, tās oficiālā valūta ir eiro, bet kā maksāšanas līdzeklis tiek izmantots arī dolārs. Senmartēnas ekonomika galvenokārt balstās uz tūrismu un finanšu pakalpojumu sniegšanu. Katru gadu Senmartēnu apmeklē apmēram viens miljons tūristu un tiek lēsts, ka aptuveni 85% no Senmartēnas iedzīvotājiem strādā ar tūrismu saistītos sektoros.[1]

Salai nosaukumu ir devis Kristofors Kolumbs, kurš salu nosaucis par godu kristiešu svētajam Svētajam Mārtiņam no Tūras. Tas tādēļ, jo Kolumbs salu atklāja 1493. gada 11. novembrī, dienā kad kristiešu pasaulē tiek svinēta Svētā Mārtiņa diena. Līdz 2007. gadam Senmartēna veidoja daļu no Gvadelupas aizjūras reģiona un departamenta.

2017. gada 6. septembrī, Senmartēna pamatīgi cieta no viesuļvētras Irmas. Viesuļvētras rezultātā tika iznīcinātas vai bojātas, 95% no kopējām Senmartēnas būvēm, četri cilvēki tika nogalināti, bet piecdesmit ievainoti. 11. septembrī salā viesojās Francijas prezidents Emanuels Makrons, kurš apskatot radušos bojājumus piešķīra 50 miljonus eiro salas atjaunošanai.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 24. decembrī. Skatīts: 2019. gada 25. septembrī.
  2. Staff and agencies. «Emmanuel Macron pledges €50m to help Irma-ravaged Caribbean territories». the Guardian, 2017. gada 12. sept..

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]