Sentkitsa un Nevisa

Sentkitsas un Nevisas Federācija
Sentkitsas un Nevisas Federācija Federation of Saint Kitts and Nevis
Karogs	Ģerbonis
	Devīze: Country Above Self
	Himna: O Land of Beauty;
	Location of Saint Kitts and Nevis
Galvaspilsēta; (un lielākā pilsēta)	Bastera; 17°18′N 62°44′W / 17.300°N 62.733°W
Valsts valodas	angļu valoda
Valdība	Parlamentāra demokrātija un federāla konstitucionālā monarhija
Neatkarība
Platība
Iedzīvotāji
IKP (PPP)	2016. gada aprēķins
TAI (2014)	▲ 0,752 (augsts) (77.)
Valūta	Austrumkarību dolārs (XCD)
Laika josla	(UTC-4)
Interneta domēns	.kn
ISO 3166-1 kods	659 / KNA / KN
Tālsarunu kods	+1-869

Sentkitsa un Nevisa (angļu: Saint Kitts and Nevis, izrunā: seɪnt ˌkɪts ænd ˈniːvɪs), oficiāli Sentkitsas un Nevisas Federācija (Federation of Saint Kitts and Nevis), ir valsts Mazajās Antiļu salās un ir divu salu – Sentkitsas un Nevisas – federācija. Sentkitsa un Nevisa ir Rietumu puslodes mazākā neatkarīgā valsts kā pēc teritorijas, tā arī pēc iedzīvotāju skaita.

Vēsture

Pirms eiropiešu ierašanās mūsdienu Sentkitsa un Nevisas salas apdzīvoja Karību jūras reģiona pamatiedzīvotāji, vispirms aravaki, bet vēlāk karībi. Vietējās kopienas nodarbojās ar lauksaimniecību, zveju un tirdzniecību ar citām Mazajām Antiļu salām.

1493. gadā sava otrā ceļojuma laikā Karību jūras reģionu sasniedza Kristofors Kolumbs. Sentkitsas un Nevisas salas tika iekļautas Spānijas ģeogrāfiskajā un koloniālajā interešu lokā, tomēr Spānija tajās neizveidoja ilgstošas un stabilas apmetnes.

17. gadsimta sākumā par salām sāka interesēties Anglija un Francija. 1623. gadā angļi nodibināja pastāvīgu apmetni Sentkitsā, bet drīz pēc tam salas daļā apmetās arī franči. Sentkitsa kļuva par vienu no pirmajām pastāvīgi kolonizētajām Anglijas teritorijām Karību jūras reģionā un par nozīmīgu sākumpunktu tālākai britu un franču ekspansijai Mazajās Antiļās.

Kolonistu ienākšana izraisīja konfliktus ar vietējiem karībiem. 1626. gadā angļu un franču kolonisti veica plašu militāru uzbrukumu vietējiem iedzīvotājiem, pēc kura eiropiešu kontrole pār salu būtiski nostiprinājās. Turpmākajos gadu desmitos Sentkitsa tika sadalīta britu un franču ietekmes zonās.

Nevisa tika kolonizēta angļu pārvaldībā 1628. gadā. 17. un 18. gadsimtā abas salas kļuva par nozīmīgiem cukurniedru audzēšanas centriem. Plantāciju ekonomika lielā mērā balstījās uz no Āfrikas ievesto paverdzināto cilvēku darbu. Cukura eksports kļuva par galveno salu ienākumu avotu un būtiski ietekmēja to sociālo un demogrāfisko struktūru.

17. un 18. gadsimtā par kontroli pār Sentkitsu vairākkārt cīnījās Lielbritānija un Francija. Salas stratēģiskā atrašanās vieta un ekonomiskā nozīme padarīja to par biežu militāro konfliktu objektu. Ar 1783. gada Parīzes miera līgumu Sentkitsa un Nevisa galīgi nonāca Lielbritānijas kontrolē.

1807. gadā Lielbritānija aizliedza vergu tirdzniecību, bet 1834. gadā Britu impērijā tika atcelta verdzība. Pēc verdzības atcelšanas bijušie vergi juridiski ieguva brīvību, tomēr ekonomiskā un sociālā nevienlīdzība saglabājās. Cukura rūpniecība turpināja dominēt salu ekonomikā vēl vairāk nekā gadsimtu.

19. gadsimtā Sentkitsa un Nevisa tika iekļautas dažādās Lielbritānijas koloniālās pārvaldes struktūrās. 1882. gadā Sentkitsa, Nevisa un Angilja tika apvienotas vienā administratīvā vienībā. Šī sistēma vēlāk izraisīja būtiskas politiskas pretrunas, īpaši Angiljā.

1958. gadā Sentkitsa, Nevisa un Angilja kļuva par Rietumindijas federācijas sastāvdaļu. Federācijas mērķis bija apvienot vairākas britu Karību jūras kolonijas vienotā politiskā struktūrā, taču 1962. gadā tā sabruka.

1967. gadā tika izveidota asociētā valsts Saint Christopher-Nevis-Anguilla, kas ieguva plašu iekšējo pašpārvaldi, savukārt Apvienotā Karaliste saglabāja atbildību par ārlietām un aizsardzību. Tajā pašā gadā Angiljā sākās sacelšanās pret pārvaldi no Sentkitsas, un sala faktiski atteicās turpināt dalību kopīgajā valstī.

1971. gadā Apvienotā Karaliste sāka Angilju administratīvi pārvaldīt atsevišķi, bet 1980. gadā tā juridiski tika atdalīta no Sentkitsas un Nevisas. Līdz ar to neatkarības process turpinājās vairs tikai Sentkitsas un Nevisas federācijas ietvaros.

1983. gada 19. septembrī Sentkitsa un Nevisa ieguva neatkarību no Apvienotās Karalistes. Jaunā valsts saglabāja Sadraudzības karalistes statusu, un par tās valsts galvu palika Lielbritānijas monarhs, kuru valstī pārstāv ģenerālgubernators.

Sentkitsas un Nevisas konstitucionālā sistēma piešķīra Nevisai ievērojamu autonomiju un tiesības noteiktos apstākļos izstāties no federācijas. 1998. gadā Nevisā notika referendums par atdalīšanos no Sentkitsas, taču priekšlikums nesaņēma nepieciešamo divu trešdaļu balsu vairākumu.

20. gadsimta beigās un 21. gadsimta sākumā valsts ekonomika pakāpeniski pārorientējās no tradicionālās cukura ražošanas uz tūrismu, finanšu pakalpojumiem un citām pakalpojumu nozarēm. 2005. gadā Sentkitsā tika slēgta valsts cukura rūpniecība, noslēdzot vairākus gadsimtus ilgu laikmetu, kurā cukurniedru audzēšana bija viens no galvenajiem ekonomikas pamatiem.

Ģeogrāfija

Sentkitsa ir lielākā no abām salām, tās dienvidu krastā atrodas galvaspilsēta Bastera. Dienvidaustrumos no Sentkitsas atrodas federācijas mazākā sala Nevisa. Salas atdala 3 kilometrus platais jūras šaurums Nerouss. Abas salas ir vulkāniskas izcelsmes, un katras salas centrā slejas vulkāns. Augstākā virsotne ir 1156 metrus augstais Liamuigas kalns Sentkitsas salā.

Iedzīvotāji

Sentkitsā un Nevisā kādreiz dzīvojuši karību un aravaku cilšu indiāņi, bet mūsdienās — galvenokārt afrikāņu vai eiropiešu un afrikāņu pēcnācēji.

Pilsētas

Bastera ir svarīga osta, un lielus ienākumus dod kruīza kuģu apkalpošana. Nevisas lielākā pilsēta ir Čārlstauna.

Klimats

Salas atrodas tropiskajā klimata joslā, te bieži līst. Tām ir gājušas pāri daudzas viesuļvētras, kas nodarījušas lielus postījumus.

Daba

Kaut arī lielākā teritorijas daļa tiek izmantota lauksaimniecībā, salās vēl ir lielas tropisko lietus mežu, mitrzemju un dabisko pļavu platības, kur saglabājusies daudzveidīga augu un dzīvnieku valsts.

Derīgie izrakteņi

Sentkitsā un Nevisā ir maz derīgo izrakteņu. Kurināmo, galvenokārt naftu, enerģijas ieguvei pilnībā importē — pārsvarā no Meksikas un Venecuēlas.

Politika

1983. gadā salas ieguva neatkarību no Lielbritānijas. 1998. gadā Nevisa gribēja izstāties no federācijas, taču vēlēšanās neizdevās iegūt nepieciešamās divas trešdaļas vēlētāju balsu.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sentkitsa un Nevisa.
Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
Šis ar ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.
s
d
l