Sarma
- Šis raksts ir par dabas parādību. Par vasarnīcu ciemu skatīt rakstu Sarma (ciems).
Sarma ir atmosfēras nokrišņu veids, nelielu ledus gabaliņu nosēdums. Tas ir apledojums uz zemes virsmas un dažādām virsmām (maziem zariem, vadiem u.c.), kas pārsvarā veidojas miglas laikā, ūdens tvaikam gaisā desublimējoties.[1] Zari, smilgas, arī no sniega izvilkti zari nereti ir klāti ar plāniem ledus kristāliņiem, kuriem skaldņu leņķi atbilst regulāram sešstūrim, bet uz kristāliņa plakanās virsmas redzams svītrojuma tīkls arī tādā pašā leņķī. Ledus kristālu kopējais garums var pārsniegt vairākus centimetrus.
Sarma veidojas zemā gaisa temperatūrā, pūšot lēnam vējam. Ledus kristāliņu skaits uz virsmas pieaug tajā pusē, no kuras pūš vējš.
Raksturojums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lai rastos izteiksmīga sarma, jābūt samērā lielam aukstumam, −3 °C līdz −12 °C vai vairāk un gaisā smalku pilienu miglai ar mazu blīvumu un lēnu plūdumu (vismaz diennakti vienā virzienā). Šādi apstākļi rodas, ja ir nemainīgs viegls vējiņš, kas pat nekustina koku zarus, vai arī kalnainā apvidū, vēsajam gaisam noplūstot uz zemākām vietām.
Sarma sāk augt un veidoties uz priekšmetiem, kas atrodas miglas plūduma ceļā un ir tik sīki, mazi, ka nejauc plūduma vienmērīgumu. Tādi priekšmeti var būt elektrības un telefona vadi, krūmu un koku tievie zari, zāļu stiebri, egļu, priežu un paegļu skujas, dažādu priekšmetu malas ar asām šķautnēm u. tml. Sarma veidojas tikai vēja pusē, nekad aizvējā, un, ja miglas vāls neaizsniedz zemi, tad zemāk par to nav arī sarmas. Kalnainā apvidū gadās, ka plūstošā migla aizsniedz tikai lielu koku galotni, pat tikai pašu galotni, vai arī vienīgi augstāk kalnā augošus kokus. Ja migla nolaižas līdz pašai zemei, tad sarma rodas visur, arī uz sniega, sevišķi, ja ir sērsna vai sniegs irdens un sauss. Sniega virsmā šķautnēm ir mazs izmērs un sarmai nav kur "izvērsties", tāpēc veidojas daudz sīku, gludu plāksnīšu, kas saulē un mēnesnīcā stipri spīguļo.[2]
Sarmas augšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sarma sāk augt no tievajiem zariņiem, uz kuriem vispirms parādās mazas ledus adatiņas, kādu milimetru garas un desmitiem reižu tievākas, saskatāmas tikai caur lupu. Reizēm izveidojas ļoti plānas un gludas plāksnītes, ne lielākas par 0,5 cm². Tās atstaro gaismu kā spoguļi, bet attēlu nerāda.
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Sarmas raksturojums Arhivēts 2008. gada 23. martā, Wayback Machine vietnē., pvg.edu.lv
- ↑ Dabas un vēstures kalendārs 1981. gadam (galv. redaktore S. Cepurniece). Rīga: Zinātne, 1980. gads.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sarma.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
 | Šis ar meteoroloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|