Ķekavas pagasts

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ķekavas pagasts
Ķekavas pagasts LocMap.png
Ķekavas pagasta ģerbonis
Ģerbonis
Novads: Ķekavas novads
Centrs: Ķekava
Platība: 200,9 km2
Iedzīvotāji (2010): 14 899[1]
Blīvums: 74.2 iedz./km2
Ķekavas pagasts Vikikrātuvē

Ķekavas pagasts ir lielākā no Ķekavas novada administratīvajām teritorijām. Robežojas ar sava novada Baložu pilsētu un Daugmales pagastu, kā arī Rīgas pilsētu, Olaines novada Olaines pagastu, Ozolnieku novada Cenu pagastu, Baldones novada Baldones pagastu un pa Rīgas HES ūdenskrātuvi un Sauso Daugavu ar Salaspils novada Salaspils pagastu. Lielākās apdzīvotās vietas ir Ķekava (pagasta un novada centrs), Katlakalns, Valdlauči, Rāmava, Alejas, Vimbukrogs, Bērzmente, Dzērumi, Plakanciems, Misas.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mūsdienu Ķekavas pagasts atrodas agrākā Doles pagasta teritorijā, kas agrāk izvietojās ne tikai Daugavas kreisajā krastā, bet arī uz Doles salas.

Kad bīskaps Alberts 13. gadsimta sākumā izlēņoja Daugavas līvu pilsnovadus saviem vasaļiem, Ķēniņa sala (latīņu: Insula regis) tika piešķirta bruņiniekam Johanam no Dolenes (Johannes de Dolen). 14. gadsimta vidū Rīgas domkapituls viņiem 1316. gadā piešķirtajā Doles salā uzcēla jaunu Doles pili, kas pirmo reizi pieminēta 1359. gadā. 1416. gadā domkapitula ieņēma Livonijas ordenis, ko tas atdeva 1449. gadā. Pēc Viļņas ūnijas noslēgšanas Doles draudzes novadu (vācu: Kirchspiel Dahlen) iekļāva Polijas-Lietuvas kopvalstij piederošās Livonijas Pārdaugavas hercogistes teritorijā, Pēc Lielā Ziemeļu kara Doles pilsmuižu Krievijas impērijas ķeizariene Elizabete piešķīra feldmaršalam Pēterim Lasī, 18. gadsimtā to mantoja viņa znots V. Levīzs of Menārs. 1783. gadā par Doles muižas īpašnieka Voldemāra Antona Levīza of Menāra līdzekļiem tika celta tagadējā Doles-Ķekavas draudzes Sv. Annas baznīca. Pēc 1920. gada agrārās reformas muižu nacionalizēja.

1935. gadā Rīgas apriņķa Doles pagasta platība bija 130 km² un tajā dzīvoja 2286 iedzīvotāji.[2] 1945. gadā pagastā izveidoja Doles un Ķekavas ciema padomes, bet Doles pagastu 1949. gadā likvidēja. Ķekavas ciems ietilpis Baldones (1949-1959) un Rīgas (pēc 1959. g.) rajonos. 1960. gadā Ķekavas ciemam pievienoja daļu likvidētā Strēlnieku ciema. 1963. gadā daļu kolhoza «Mežvidi» teritorijas pievienoja Baldones ciemam, daļu kolhoza «Sarkanais daugavietis» teritorijas - Baldones un Katlakalna ciemiem. 1974. gadā Ķekavas ciemam pievienoja daļu likvidētā Katlakalna ciema teritorijas, bet daļu teritorijas atdalīja jaunizveidotajam Daugmales ciemam.[3] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Ķekavas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva jaunveidotajā Ķekavas novadā.

Novadnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Pēteris Sēja (1880—1940), latviešu skolotājs un politiķis, vēlāk diplomāts, kas kopš 1921. gada strādājis Latvijas vēstniecībās dažādās Eiropas valstīs.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
  2. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. A/S Preses nams, Rīga, 2001-2002 ISBN 9984-00-412-0
  3. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9