Ķekava (upe)
Ķekava | |
---|---|
Ķekava pie Ķekavas
| |
Izteka | pie Ģediņkalna 56°43′26″N 24°29′56″E / 56.72389°N 24.49889°E |
Nosaukums augštecē | Bakāne, Ķekaviņa |
Ieteka | Sausā Daugava 56°49′54″N 24°14′21″E / 56.83167°N 24.23917°EKoordinātas: 56°49′54″N 24°14′21″E / 56.83167°N 24.23917°E |
Caurteces valstis | ![]() |
Garums | 29 km |
Kritums | 30,5 m |
Baseina platība | 168,6 km² |
Galvenās pietekas | Sūnupe, Butleru strauts |
![]() |
Ķekava (arī Ķekaviņa, augštecē Bakāne)[1][2] ir Daugavas kreisā pieteka Ķekavas novadā. Sākas pie Ģediņkalna dienvidos no Skurbeniekiem. Tek pa Viduslatvijas zemienes Upmales paugurlīdzenumu, pie ietekas pa Tīreļu līdzenumu. Augštecē un vidustecē pārsvarā tek pa mežainu apvidu ar zemiem purvainiem krastiem. Lejtecē krasti augstāki. Ietek Sausajā Daugavā pie Ķekavas. Lielākās pietekas: Sūnupīte (8 km), Butleru strauts, Zites strauts, Mellais strauts, Ķežupīte. Pie Jenčiem no Ķekaviņas atzarojas Upmalnieku grāvis, kas to savieno ar Misu. Ar Misu Ķekavu savieno arī Daugavas—Misas kanāls, kas pievienojas upei aiz Rīgas apvedceļa A5 šķērsošanas un palu laikā novada uz Misu Ķekavas un daļēji arī Daugavas ūdeņus.[3]
Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir Baldone un Ķekava. Upi šķērso autoceļi A5, A7, P89, P91.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Baldones novads. Daba». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 13. maijā. Skatīts: 2010. gada 19. maijā.
- ↑ «Informācija par objektu: Ķekava». LĢIA vietvārdu datubāze. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra. Skatīts: 2019. gada 2. septembrī.
- ↑ Latvijas daba. Rīga : Preses nams.
![]() | Šis ar Latvijas ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|