Rudzi
- Šis raksts ir par graudzāļu dzimtas sugu. Par citām jēdziena rudzi nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Sējas rudzi Secale cereale | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Viendīgļlapji (Liliopsida) |
| Rinda | Graudzāļu rinda (Poales) |
| Dzimta | Graudzāļu dzimta (Poaceae) |
| Ģints | Rudzi (Secale) |
| Suga | Sējas rudzi (S. cereale) |
 Sējas rudzi Vikikrātuvē | |
Sējas rudzi (Secale cereale) ir graudzāļu dzimtas suga, kuru kā labību visvairāk audzē mērenā klimata joslā, galvenokārt Centrāleiropas ziemeļdaļas valstīs, Ziemeļeiropā un Austrumeiropā, tostarp arī Latvijā. Rudzu audzēšana izplatīta reģionos, kur nevar iegūt labu kviešu ražu. No graudiem iegūst miltus, kurus izmanto rudzu maizes cepšanā. Graudiem ir augsts ogļhidrātu un šķiedrvielu saturs, kā arī tie nodrošina nelielu olbaltumvielu, kālija un B vitamīna daudzumu. Rudzi tiek izmantoti arī lopbarībā. Rudzu salmus var izmantot kā pakaišus, celtniecībā, dažādu priekšmetu gatavošanā.
Kā kultūraugs rudzi veidojušies no savvaļas formām, cilvēkiem ir pazīstami aptuveni 2000 gadu, vēlāk nekā kvieši un cita labība. Latvijas teritorijā rudzus audzē jau vismaz kopš 8. vai 9. gadsimta.[1]
Raksturojums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Rudzi ir viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi. Stiebri — pelēcīgi zaļgani, slejas no 20 cm līdz 2 m augstumam. Ziedi veido saliktu vārpu. Vārpiņas blīvi izvietotas 2 rindās. Katrā vārpiņā ir 2 divdzimumu ziedi. Katru ziedu ietver 2 īlenveidīgas zieda plēksnes ar dzelonīšiem un smailu galu, kas veido vārpas akotu.[nepieciešama atsauce] Rudzi ir svešapputes augi, ko apputeksnē vējš.[1] Rudziem ir izveidotas daudzas šķirnes.
Rudzu raža
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas datiem 2017. gadā visvairāk rudzu tika novākts Eiropā (81,6% no pasaules ražas).[2] Lielākās valstis pēc novāktās ražas apmēriem ir Vācija, Polija un Krievija. Šajās trijās valstīs 2017. gadā novāca 58% no pasaules kopējās rudzu ražas.[2]
Rudzu izmantošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Graudu izmantošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
No rudzu graudiem iegūst rudzu miltus. Savukārt no rudzu miltiem cep rudzu maizi, Latvijā izplatīta ir rupjmaize. Izplatīts ir arī tāds cepums kā pumperniķelis. No rudzu graudiem gatavo arī rudzu viskiju. Rudzu graudi tiek izmantoti arī lopbarībā.
Salmu izmantošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Rudzu salmus var izmantot kā lopbarību, pakaišus, celtniecībā, dažādu priekšmetu gatavošanā.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 Antons Ruža, Aleksandrs Adamovičs, Biruta Bankina, Andris Bērziņš u.c. Augkopība. Jelgava : Latvijas Lauksaimniecības universitāte, 2004. 156—157. lpp. ISBN 9984-596-72-9.
- ↑ 2,0 2,1 «Oats production in 2017, Crops/World Regions/Production Quantity from pick lists». Pārtikas un lauksaimniecības organizācija, Statistikas nodaļa, FAOSTAT. 2017. Skatīts: 2019. gada 24. janvārī.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Rudzi.- Encyclopædia Britannica ieraksts (angliski)
 | Šis ar botāniku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|