Dzimis Hanzas pilsētā Hamburgā. 1511. gadā imatrikulējās Rostokas Universitātē, 1519. gadā ieguva maģistra grādu, 1520. gadā kļuva par Rostokas Doma kapelānu.[2]
1521. gadā viņš devās pie teoloģijas profesora Mārtiņa Lutera uz Vitenbergu. Pēc Lutera pasludināšanas ārpus likuma un paslēpšanās Vartburgas pilī Tegetmeijers 1522. gadā ieradās Rīgā ar nolūku pārņemt sava mirušā brāļa mantojumu.[1] Tegetmeijeru iecēla par mācītāju Rīgas Svētā Jēkaba baznīcas draudzē.[1] Lasījis sprediķus arī Tērbatā.[1] vēl sludinājis arī Valmierā oratora dotību dēļ.[3] Apprecējās ar tirgotāja Mēlsa (Mels) meitu.
1542. gadā viņu iecēla par Rīgas Sv. Pētera baznīcas virsmācītāju.
Miris 1552. gadā, apglabāts Rīgas Svētā Pētera baznīcā.[3] Tikai pēc viņa nāves 1554. gadā Livonijas landtāgs apstiprināja Lutera mācības oficiālo statusu un pasludināja evaņģēlisko luterāņu ticības brīvību Livonijā.
F. Dsirne. Knoepken, Tegetmeyer und Lohmüller, die drei Männer der Reformation in Livland und ihre Zeit. Dorpater Zeitschr. f. Theologie und Kirche. 1860.
F. Bienemann. Sylvester Tegetmeyers Tagebuch. Mitteilungen aus dem Gebiet der Geschichte Liv-, Est-and Kurlands, vol. XII (1875), S. 505
L. Arbusow. Die Einführung der Reformation in Liv-, Est- und Kurland, Leipciga: Heinsius, 1921
