Simmahs (latīņu: Symmachus, izrunā: /ˈsym.ma.kʰus/, dzimis ap 460. gadu, miris 514. gada 19. jūlijā) bija Romas pāvests no 498. gada novembra līdz 514. gada jūlijam. Viņš bija pāvesta Anastasija II pēctecis. Simmahs pāvesta vēlēšanu laikā ieguva ostgotu valdnieka Teodorika Lielā atbalstu, tajās Simmahs apsteidza Austrumromas impērijas kandidātu Laurentiju, kas līdz 505. gadam kļuva par antipāvestu. 501. gadā Simmahs tika apsūdzēts par dažādiem noziegumiem. Uz to pāvests atbildēja, ka uz viņu neattiecas laicīgās pasaules likumi. Šī apgalvojuma pamatā bija tā sauktās Simmaha falsifikācijas, ko viņa atbalstītāji uzrakstīja, lai atbalstītu viņa nostāju. 502. gadā Romā izvērsās nemieri starp Simmaha un Laurentija atbalstītājiem. Simmahs nomira 514. gadā. Romas Katoļu baznīca Simmahu ir atzinusi par svēto un par piemiņas dienu ir pasludināta viņa nāves diena, 19. jūlijs.