Sklandrausis

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Sklandrauši

Sklandrausis (no kuršu: sklanda — 'slīpa, nolaidena aizsargsiena'[1]), žograusis[2] jeb dižrausis[3][1] ir tradicionāls latviešu ēdiens (īpaši Kurzemē) Tas ir no neraudzētas rudzu mīklas gatavots un ar ķimenēm apbērts saldais rausis ar kārtainu kartupeļu un burkānu pildījumu. Sklandrausi parasti ēd aukstu ar tēju vai pienu.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sklandrauša priekštecis bijis ugunskura oglēs cepts neraudzētas rudzu mīklas plācenis. Pēc tam, kad 16. gadsimtā Kurzemes hercogistē ievesti un sākti audzēti burkāni, bet pēc 17. gadsimta — arī kartupeļi, plāceņus papildināja to pildījums. Lai pildījums neiztecētu, rausim sāka uzlocīt malas, no kā arī tas ieguva savu nosaukumu. Sklandraušus tradicionāli cepa rudenī.[1]

Raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sklandrausis ir apaļš rausis, kura diametrs ir 8—14 cm. Sklandraušu apakšas (pamatnes) gatavo no stingras rudzu miltu mīklas, kas izveltnēta 2—3 mm biezumā. Pēc mīklas izveltnēšanas no tās izgriež vai izspiež apļus — raušu apakšas, kuru malas uzloka uz augšu. Sklandraušu pamatnes pilda kārtās ar vārītu kartupeļu un burkānu pildījumu attiecībā 1:2—1:1. Kartupeļu masa tiek klāta apakšā, burkānu — pa virsu. Gatavs sklandrausis ir 1,5—2,5 cm biezs. Pēc izskata tam raksturīga burkānu dzeltenīgi oranžā krāsa. Virspusē var būt uzziesta arī krējuma kārta, uzkaisīts kanēlis vai ķimenes. Sklandraušu garšas diapazons var būt no saldenas līdz ļoti saldai. Ēdot nepārprotami sajūtama maizes izstrādājuma garša, ko piedod mīklas pamatne, bet garšu buķetē dominē burkānu garša.[4]

Eiropas Savienības politika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sklandrausis bija pirmais no Eiropas Savienības shēmās iekļautajiem Latvijas pārtikas produktiem. 2011. gada 13. decembrī 6 Kurzemes saimnieču biedrība „Zaļais novads” sagatavoja un Eiropas Komisijai nosūtīja pieteikumu sklandrauša iekļaušanai pārtikas kvalitātes shēmā „Produkti ar garantētām tradicionālām īpatnībām”, kurā atrodas jau vairāk nekā 1100 citu produktu no visas Eiropas, ko aizsargā tiesību akti par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem un garantētām tradicionālām īpatnībām. 2013. gada 11. oktobrī ar regulu Nr. 978/2013 Eiropas Komisija šo pieteikumu apstiprināja, Eiropas Savienības līmenī atzīstot sklandrausi par produktu ar garantētām tradicionālām īpatnībām.[5][6][7]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 Māra Lapsa. «Senči sklandraušus cepa rudenī. Autentiska recepte». Latvijas Avīze, 2014. gada 27. oktobris. Skatīts: 2016. gada 30. augustā.
  2. «Žograusis». Tēzaurs. Skatīts: 2016. gada 30. augustā.
  3. «Dižrausis». Tēzaurs. Skatīts: 2016. gada 30. augustā.
  4. Pieteikums GTĪ reģistrācijai
  5. LETA. «Sklandrausis reģistrēts kā pirmais ES līmenī aizsargātais lauksaimniecības produkts Latvijā». Delfi, 2013. gada 11. oktobris. Skatīts: 2016. gada 30. augustā.
  6. LETA. «Sklandrausi reģistrē kā pirmo ES aizsargāto Latvijas produktu». Latvijas Avīze, 2013. gada 11. oktobris. Skatīts: 2016. gada 30. augustā.
  7. Aigars Stankēvičs. «Sklandrausi Eiropā sargās tāpat kā “Mozzarella” sieru un picu “Napolitano”». Latvijas Avīze, 2013. gada 15. oktobris. Skatīts: 2016. gada 30. augustā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]