Sklandrausis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Sklandrauši

Sklandrausis (lībiskajā dialektā: sklandrouš, no kuršu: sklanda — 'žoga kārts, zedeņu žogs, nogāze, nokalne'; lībiešu: sūrkak, daudzskaitlī: sūr kakūd), žograusis (žogrouš) jeb dižrausis (dižrouš) ir tradicionāls lībiešu ēdiens, kas vēlāk aizgūts arī Kurzemes latviešu virtuvē.[1] Tas ir no neraudzētas rudzu mīklas gatavots un ar ķimenēm apbērts saldais rausis ar kārtainu kartupeļu un burkānu pildījumu.[2] Sklandrausi parasti ēd aukstu ar tēju vai pienu.

Sklandraušiem līdzīgi rauši sastopami arī karēļiem, somiem (karjalanpiirakka) un udmurtiem (perepetš)[3], kam tie pildīti ar kāpostiem un gaļu.[4]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sklandrauša priekštecis bijis ugunskura oglēs cepts neraudzētas rudzu mīklas plācenis. Pēc tam, kad 16. gadsimtā Kurzemes hercogistē ievesti un sākti audzēti burkāni, bet pēc 17. gadsimta — arī kartupeļi, plāceņus papildināja burkānu-kartupeļu pildījums. Lai pildījums neiztecētu, rausim sāka uzlocīt malas, no kā arī tas ieguva savu nosaukumu. Sklandrauši tradicionāli bijuši apjumību ēdiens, bet tie cepti arī uz citiem godiem, piemēram, Lieldienām un Ziemassvētkiem.[5]

2015. gada 21. jūlijā Dundagā notika Sklandraušu festivāls „Pie galda, pie goda, pie labiem ļaudīm”.[6][7][8][9]

Raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uz pannas cepšanai salikti skandrauši

Sklandrausis ir apaļš rausis, kura diametrs ir 8—14 cm. Sklandraušu apakšas (pamatnes) gatavo no stingras rudzu miltu mīklas, kas izveltnēta 2—3 mm biezumā. Pēc mīklas izveltnēšanas no tās izgriež vai izspiež apļus — raušu apakšas, kuru malas uzloka uz augšu. Sklandraušu pamatnes pilda kārtās ar vārītu kartupeļu un burkānu pildījumu attiecībā 1:2—1:1. Kartupeļu masa tiek klāta apakšā, burkānu — pa virsu. Gatavs sklandrausis ir 1,5—2,5 cm biezs. Pēc izskata tam raksturīga burkānu dzeltenīgi oranžā krāsa. Virspusē var būt uzziesta arī krējuma kārta, uzkaisīts kanēlis vai ķimenes. Sklandraušu garšas diapazons var būt no saldenas līdz ļoti saldai. Ēdot nepārprotami sajūtama maizes izstrādājuma garša, ko piedod mīklas pamatne, bet garšu buķetē dominē burkānu garša.[5]

Eiropas Savienības politika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sklandrausis bija pirmais no Eiropas Savienības shēmās iekļautajiem Latvijas pārtikas produktiem. 2011. gada 13. decembrī 6 Kurzemes saimnieču biedrība „Zaļais novads” sagatavoja un Eiropas Komisijai nosūtīja pieteikumu sklandrauša iekļaušanai pārtikas kvalitātes shēmā „Produkti ar garantētām tradicionālām īpatnībām”, kurā atrodas jau vairāk nekā 1100 citu produktu no visas Eiropas, ko aizsargā tiesību akti par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem un garantētām tradicionālām īpatnībām. 2013. gada 11. oktobrī ar regulu Nr. 978/2013 Eiropas Komisija šo pieteikumu apstiprināja, Eiropas Savienības līmenī atzīstot sklandrausi par produktu ar garantētām tradicionālām īpatnībām.[10][11][12]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Dženeta Marinska. Ziemeļkurzemes lībiešu tradicionālie ēdieni. Rīga : Līvõd Īt, 2016. 29. lpp. ISBN 978-9984-93-635-2.
  2. Dainuvīte Guļevska. Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīca. Rīga : Norden AB, 2001. 612. lpp. ISBN 978-9-98-493835-6. sklandrausis, žograusis pārt. Cepts mīklas izstrādājums (Kurzemē) — plāns rupjas mīklas plācenis ar uzliektām malām, kas ietver kārtainu rīvētu burkānu, kartupeļu biezputras, aizdara v. c. pildījumu.
  3. Dženeta Marinska. Ziemeļkurzemes lībiešu tradicionālie ēdieni. Rīga : Līvõd Īt, 2016. 62. lpp. ISBN 978-9984-93-635-2.
  4. Dženeta Marinska. Ziemeļkurzemes lībiešu tradicionālie ēdieni. Rīga : Līvõd Īt, 2016. 66. lpp. ISBN 978-9984-93-635-2.
  5. 5,0 5,1 «Pieteikums GTĪ reģistrācijai». Latvijas Republikas Zemkopības ministrija. 2011. gada 11. decembris. Skatīts: 2016. gada 30. augustā.
  6. «Dundagā festivālā cels godā sklandrausi». Lsm.lv. 2015. gada 3. jūlijs. Skatīts: 2016. gada 30. augustā.
  7. «21. jūlijā Dundagā notiks Sklandraušu festivāls». Delfi. 2015. gada 4. jūlijs. Skatīts: 2016. gada 30. augustā.
  8. Sklandraušu festivāls Dundagā. Delfi. 2015. gada 16. jūlijs. Atjaunināts: 2016. gada 30. augustā.
  9. «Dundagā norisināsies sklandraušu festivāls». tvnet.lv. 2015. gada 19. jūlijs. Skatīts: 2016. gada 30. augustā.
  10. LETA. «Sklandrausis reģistrēts kā pirmais ES līmenī aizsargātais lauksaimniecības produkts Latvijā». Delfi, 2013. gada 11. oktobris. Skatīts: 2016. gada 30. augustā.
  11. LETA. «Sklandrausi reģistrē kā pirmo ES aizsargāto Latvijas produktu». Latvijas Avīze, 2013. gada 11. oktobris. Skatīts: 2016. gada 30. augustā.
  12. Aigars Stankēvičs. «Sklandrausi Eiropā sargās tāpat kā “Mozzarella” sieru un picu “Napolitano”». Latvijas Avīze, 2013. gada 15. oktobris. Skatīts: 2016. gada 30. augustā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]