Smailais lāčpurns
| Smailais lāčpurns Morchella conica | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Sēnes (Fungi) |
| Apakšvalsts | Augstākās sēnes (Dikarya) |
| Nodalījums | Asku sēnes (Ascomycota) |
| Apakšnodalījums | Pezizomycotina |
| Klase | Kaussēnes (Pezizomycetes) |
| Apakšklase | Pezizomycetidae |
| Kārta | Kaussēņu rinda (Pezizales) |
| Dzimta | Lāčpurnu dzimta (Morchellaceae) |
| Ģints | Lāčpurni (Morchella) |
| Suga | Smailais lāčpurns (M. conica) |
 Smailais lāčpurns Vikikrātuvē | |
Smailais lāčpurns (Morchella conica) ir Latvijā vidēji reta lāčpurnu ģints sēne, kuras augļķermeņi pēc apstrādes ir ēdami.
Taksonomija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Apzīmējums Morchella conica vēsturiski ir lietots arī citām lāčpurnu sugām, tai skaitā parastajam lāčpurnam.
2014. gadā pētnieku grupa F. Rišāra vadībā paziņoja, ka pēc viņu filoģenētiskajiem pētījumiem nepieciešams revidēt visu lāčpurnu sugu nomenklatūru un tai skaitā, atzīt smailos lāčpurnus par neeksistējošu sugu, bet visus līdz šim par tādiem uzskatītos pieskaitīt 4 citām lāčpurnu sugām, no kurām Latvijā atrasts vienīgi skaistais lāčpurns.[1][2][3] Tomēr viens no diviem galvenajiem sēņu klasifikācijas avotiem Mycobank atzīst par leģitīmu esošo klasifikāciju.[4] Savukārt otrais šāds avots Index Fungorum identificē Morchella conica kā parasto lāčpurnu.[5] Bieži šādi nosaukumu konflikti turpinās desmitiem gadu. Kamēr pasaulē nav izstrādāta un nostabilizējusies jauna terminoloģija un klasifikācija, Latvijā publiski pieejamos avotos lāčpurniem pašlaik tiek lietota XX/XXI gadsimtu mijā pieņemtā sistemātika.
Sēnes apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Cepurīte: doba, krāsa pelēkbrūna vai retāk dzeltenbrūna, krokas dažreiz tumšākas. Forma koniska vai nedaudz nosmailināta, ārpusē ar ar šūnveidīgu kroku tīklu, kurā vertikālās krokas ir salīdzinoši taisnas, bet horizontālās — haotiskas. Visā garumā saaugusi ar kātiņu. Platums līdz 4 cm, augstums līdz 8 cm. Mīkstums balts, plāns, maigs un trausls, griezumu vietās krāsu nemaina, bez īpašas smaržas un garšas.
- Kātiņš: balts, bālgans vai uz vecumu dzeltenīgs, smalki miltains, dobs. Garums līdz 4,5 cm, resnums 1—3 cm.
- Sporas: vienšūnas, elipsoidālas, gludas, bezkrāsainas, ar dzeltenīgu nobirumu, bez eļļas pilieniem, 18—21/12—15 µm.
- Aski: cilindriski, izmēri 250—380/15—17 µm, katrā askā 8 sporas.[6][7]
Augšanas apstākļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dabisko nobiru saprofīts. Aug aprīļa beigās un maijā. Parasti grupās, dārzos vai jauktu koku mežos zāļainās meža pļavās un laukumiņos, arī krūmājos un mežmalās, izdegumos, bieži uz smilšainas vai mālsmilts augsnes. Siltāku reģionu kalnos tiek atzīmēts pārsvarā kaļķainās augsnēs un skujkoku mežos.[8][9] Izplatīts abās puslodēs.[6][10]
Kultivēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dienvidu Čīlē kopš 2012. gada tiek veikti mēģinājumi degumos audzēt smailo lāčpurnu; nogāja līdz tam, ka mežu īpašnieki dedzināja savus mežus, lai izdegās saaugtu lāčpurni.[11]
Mākslīgu audzēšanu apgrūtina lāčpurnu slieksme vairāk veidot jaunus micēlija posmus, nevis augļķermeņus, kuri tiek veidoti tikai īpaši labvēlīgos apstākļos.[12] Tomēr mēģinājumi turpinās, jo lāčpurnu cenas ir ļoti augstas.
Barības vērtība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Augstvērtīga un populāra ēdamā sēne. Ēdama pēc 10 minūšu termiskas apstrādes, kas samazina sēnē iespējami esošo toksīnu daudzumu. Dažiem indivīdiem izsauc nelielus un diennakts laikā pārejošus gremošanas trakta vai nervu sistēmas traucējumus.[13]
No ārstnieciskiem efektiem zināma antimikrobiāla un antioksidanta iedarbība.[14]
Līdzīgās sugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Līdzīgi ir augstais lāčpurns, kuram ir lielāki augļķermeņi un kātiņš pie cepurītes ir tikpat resns kā tā, kamēr smailajam lāčpurnam tas visā garumā ir ievērojami tievāks, un skaistais lāčpurns, kuru daudzi pētnieki uzskata par vienu sugu ar smailo vai par tā varietāti. Visi lāčpurni, ar kurām Latvijā šo sugu var sajaukt, ir ēdami. Bisītes jeb ķerveļi un ķēvpupi atšķiras no lāčpurniem ar savu virsmu, kura vienmēr ir izlocīti krunkaina, kamēr lāčpurniem — tīkloti šūnaina.
Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Smailais lāčpurns |
- ↑ True morels (Morchella, Pezizales) of Europe and North America: evolutionary relationships inferred from multilocus data and a unified taxonomy Franck Richard, Jean-Michel Bellanger, Philippe Clowez, Karen Hansen, Kerry O’Donnell, Alexander Urban, Mathieu Sauve, Régis Courtecuisse & Pierre-Arthur Moreau
- ↑ «Mikologu biedrība: Latvijā konstatētās sēņu sugas». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 1. jūlijā. Skatīts: 2019. gada 11. jūlijā.
- ↑ Morchellaceae in the Pacific Northwest
- ↑ Mycobank: Morchella conica
- ↑ Index Fungorum Search: Morchella conica
- ↑ 6,0 6,1 Sugu enciklopēdija "Latvijas Daba"
- ↑ Sēnes.lv - Smailais lāčpurns
- ↑ The Complete Mushroom Hunter, Revised: Illustrated Guide to Foraging, Harvesting, and Enjoying Wild Mushrooms Gary Lincoff, Quarry Books, 2017, 59. lpp.
- ↑ «Chape Funghi». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 11. jūlijā. Skatīts: 2019. gada 11. jūlijā.
- ↑ Latvijas.daba, E. Vimba
- ↑ Morchella, el hongo chileno que causa furor en el extranjero
- ↑ Morphological development of Morchella conica mycelium on different agar media Arhivēts 2019. gada 11. jūlijā, Wayback Machine vietnē. P. Guler and E.G. Ozkaya, Department of Biology, Faculty of Science and Literature, Kirikkale University, Turkey (Accepted: July 29, 2008)
- ↑ Cerebellar effects after consumption of edible morels (Morchella conica, Morchella esculenta). Pfab R, Haberl B, Kleber J, Zilker T.
- ↑ A Polysaccharide Purified from Morchella conica Pers. Prevents Oxidative Stress Induced by H2O2 in Human Embryonic Kidney (HEK) 293T Cells Na Xu, Yi Lu, Jumin Hou, Chao Liu and Yonghai Sun