Solomons Mihoelss

Solomons Mihoelss;
Dzimis	Šloime Vovsi; 1890. gada 16. martā; Daugavpils, Vitebskas guberņa (tagad Latvija)
Miris	1948. gada 13. janvārī; Minska, Baltkrievijas PSR (tagad Baltkrievija)
Darbības gadi	1918-1948

Solomons Mihoelss (krievu: Соломон Михайлович Михоэлс; dzimis 1890. gada 16. martā, miris 1948. gada 13. janvārī, īstajā vārdā Šloime Vovsi)^[1] bija ebreju izcelsmes Padomju Savienības aktieris, režisors un politisks darbinieks.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1890. gadā Daugavpilī turīgā koktirgotāja Mihļa Vovsi ģimenē kā viens no deviņiem bērniem. Mācījās ebreju reliģiskajā skolā, tad no 1905. līdz 1908. gadam Rīgas reālskolā. 1911. gadā iestājās Kijevas Komercinstitūtā, bet izslēgs sakarā ar piedalīšanos studentu nemieros. No 1915. līdz 1918. gadam studēja Petrogradas universitātē.

Pēc Oktobra revolūcijas iestājās Petrogradas ebreju teātra studijā un kopš 1919. gadā pieņēma skatuves vārdu Mihoelss ("Mihļa dēls"). 1920. gadā kopā ar teātra studiju pārcēlās uz Maskavu. 1925. gadā studiju pārveidoja par Maskavas Valsts ebreju teātri. No 1929. gada Mihoelss bija tā vadītājs. Piedalījies viesizrādēs daudzās valstīs ārpus PSRS. Ārpus teātra dzīves viņš bija aktiermākslas pasniedzējs (no 1941. gada profesors), kā arī aktieris kino. Otrā pasaules kara laikā 1941. gadā Maskavas Valsts ebreju teātri pārcēla uz Taškentu.

1942. gada februārī tika nodibināta Ebreju antifašistiskā komiteja. Tās mērķis bija piesaistīt un organizēt PSRS ebrejus cīņā pret nacismu. Mihoelss kļuva par šīs komitejas pirmo priekšsēdētāju. 1943. gadā kopā ar citiem komitejas dalībniekiem ieradās vairākās ārzemju valstīs, kur meklēja dažāda veida atbalstu no tur mītošajiem ebrejiem un šo valstu vadības.

Pēc Staļina pavēles Mihoelsu nogalināja 1948. gada naktī no 12. uz 13. janvāri komandējuma laikā Minskā.^[2] Oficiāli tas tika pasniegts kā traģisks nelaimes gadījums, tomēr pēc Staļina nāves un daudzu drošības orgānu vadītāju arestiem atklājās, ka Mihoelss tika noslepkavots un to izdarīja PSRS drošības orgānu darbinieki.^[3] Pēc viņa nāves beidza pastāvēt gan Ebreju antifašistiskā komiteja, gan arī Ebreju Valsts teātris.