Sanktpēterburgas Valsts universitāte

Sanktpēterburgas Valsts universitāte
*Санкт-Петербургский государственный университет*
Sanktpēterburgas Valsts universitāte; Санкт-Петербургский государственный университет
	; Universitātes ģerbonis.
Moto	Hic tuta perennat
Valsts	Krievijas Federācija
Dibināta	1819. gadā (1724)
Atrašanās vieta	Sanktpēterburga
Tips	Publiskā
Rektors	Nikolajs Kropačevs
Pasniedzēji	6 855
Studenti	32 400
Mājaslapa	www.spbu.ru

Sanktpēterburgas Valsts universitāte (krievu: Санкт-Петербургский государственный университет) ir viena no lielākajām, vecākajām un prestižākajām Krievijas universitātēm, kas atrodas Sanktpēterburgā. Tās sastāvā ietilpst 21 speciālās fakultātes, 13 Zinātniski pētnieciskie institūti, koledža Kanādā, kā arī vispārējā Militārās apmācības fakultāte un Fiziskās kultūras un sporta fakultāte.

Universitātē studē vairāk kā 32 tūkstoši studentu 323 profesijās. 21 fakultātēs, kurās kopumā ietilpst 289 katedras, pasniedz kursus vairāk kā 6 000 pasniedzēju. Tiek izdoti vairāki akadēmiskie izdevumi. Sanktpēterburgas Valsts universitātes rektors ir profesors Nikolajs Kropačevs. Universitāte ir slavena ar daudziem pasaulē pazīstamiem absolventiem, piemēram, Krievijas prezidenti Vladimirs Putins un Dmitrijs Medvedevs ir šīs universitātes Juridiskās fakultātes absolventi. Pēc Times Higher Education-QS World University Rankings augstskolu topa Sanktpēterburgas Valsts universitāte ieņem 168 vietu pasaulē.^[1]

Vēsture

Universitāte dibināta 1819. gada 20. februārī uz Galvenā Pedagoģiskā institūta pamatiem (krievu: Главный педагогический институт), kaut arī tās pirmsākumus mēģina saistīt ar Pētera I 1724. gada 8. februārī notikušo Pēterburgas Zinātņu un mākslu akadēmijas (krievu: Академия наук и художеств в Санкт-Петербурге) dibināšanu, pie kuras pētniecības veikšanai izveidoja Akadēmisko universitāti un ģimnāziju studentu individuālai apmācībai. Kad 1803. gadā Pēterburgas Zinātņu akadēmiju slēdza, studentu mācīšana notika Galvenajā Pedagoģiskajā institūtā.

1821. gadā tai piešķīra Ķeizariskās Pēterburgas Universitātes nosaukumu (Императорский Санкт-Петербургский университет), Pirmā pasaules kara laikā pārdēvēja par Ķeizarisko Petrogradas Universitāti, pēc Februāra revolūcijas 1917. gadā par Petrogradas Universitāti, bet 1921. gadā par Petrogradas Valsts Universitāti.

1924. gadā universitāti pārdēvēja par Ļeņingradas Valsts Universitāti (Ленинградский государственный университет), kurai uz laiku piešķīra A. Bubnova vārdu (1933-1937) un A. Ždanova vārdu (1948-1989). 1991. gadā tā ieguva Sanktpēterburgas Valsts universitātes nosaukumu.

Ar Latviju saistītie mācībspēki

Emīls Lencs, Matemātikas un fizikas fakultātes dekāns (1840-1863) un rektors (1863-1865)
Nikolajs Loskis, Vēstures un filosofijas fakultātes profesors
Aleksandrs Kovaļevskis, histoloģijas katedras profesors
Roberts Lencs, fiziskās ģeogrāfijas fakultātes profesors

Latviešu studenti

Atsauces

↑ «QS World University Rankings 2009». Times Higher Education. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 16. janvārī. Skatīts: 2010. gada 10. augustā.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sanktpēterburgas Valsts universitāte.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)

Šis ar izglītību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[gr-1] «QS World University Rankings 2009». Times Higher Education. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 16. janvārī. Skatīts: 2010. gada 10. augustā.

[1]