Spieķkauls
| Spieķkauls | |
|---|---|
 Spieķkaula (labajā pusē) priekšējā virsma | |
| Detaļas | |
| Identifikatori | |
| Latīņu | Radius |
| MeSH | D011884 |
| TA98 | A02.4.05.001 |
| TA2 | 1210 |
| FMA | 23463 |
| Anatomiskā terminoloģija | |
Spieķkauls (latīņu: radius) ir apakšdelma kauls. Tas ir pāra, garais kauls, atrodas apakšdelma ārpusē — īkšķa pusē, paralēli elkoņa kaulam.
Daļas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kaulam ir 3 daļas:
- Proksimālais gals;
- Spieķkaula ķermenis;
- Distālais gals.
Proksimālais gals
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Spieķkaula proksimālais gals (epiphysis proximalis) ir mazāks kā distālais gals un to sauc par spieķkaula galvu (caput radii), tā augšējā virsma ir ieliekta un tajā ir spieķkaula galvas bedrīte (fovea capitis radii). Bedrīte artikulē ar augšdelma kaula galviņu (capitulum humeri). Spieķkaula galvu apņem locītavas apmale (circumferentia articularis), kas artikulē ar elkoņa kaulu, bet zem tās ir spieķkaula kakliņš (collum radii) — tas atdala spieķkaula galviņu no spieķkaula ķermeņa.
Kaula ķermenis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Spieķkaula ķermenim (corpus radii) jeb diafīzei ir trīsšķautņu prizmas forma. Ķermeņa priekšējā virsmā (facies anterior) zem kakliņa ir spieķkaula nelīdzenums (tuberositas radii), kas vērsts uz iekšpusi. Pie nelīdzenuma piestiprināta augšdelma divgalvainā muskuļa cīpsla. Tā kā ķermeņa forma ir trīsstūrveida, tad izšķir 3 virsmas — mugurējo virsmu (facies posterior), kura ir izliekta, laterālo virsmu (facies lateralis) un priekšējo virsmu (facies anterior). Robežas starp virsmām ir malas — priekšējā mala (margo anterior), mugurējā mala (margo posterior) un starpkaulu mala (margo interosseus), kas ir asa un vērsta uz iekšu pret elkoņa kaulu. Spraugu starp abiem kauliem aizpilda kaulstarpas saistaudu plēve (membrana interossea antebrachii), kas tos nostiprina un palielina muskuļu piestiprināšanās laukumu.
Distālais gals
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Spieķkaula distālais gals (epiphysis distalis) ir masīvāks par proksimālo galu. Tā ārējā malā ir īlenveida izaugums (processus styloideus), bet iekšējā — elkoņa kaula ierobs (incisura ulnaris), kas artikulē ar elkoņa kaulu. Mugurējā virsmā redzamas vairākas gareniskas rievas — muskuļu cīpslu iespiedumi. Distālā gala apakšējā virsma ir ieliekta, gluda un veido plaukstas pamata locītavas virsmu (facies articularis carpea).
Attēli
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]-
Spieķkaula (kreisajā pusē) mugurējā virsma -
Spieķkauls un tā skrimšļi -
Spieķkaula gali -
Rokas kauli
| ||||||||||||||||||||||||||||||