Staņislava Jakševičūte-Venclauskiene (lietuviešu: Stanislava Jakševičiūtė-Venclauskienė, dzimusi 1874. gada 9. jūlijā, mirusi 1958. gada 16. janvārī) bija pirmā profesionālā lietuviešu aktrise, kultūras darbiniece, darbojusies Latvijā.
Beigusi meiteņu ģimnāziju Rīgā. Mācījās dramatiskajos kursos Rīgā un Sanktpēterburgā. 1899. gadā vispirms Palangā (toreiz Kurzemes guberņā), vēlāk Liepājā, Rīgā un Šauļos tēloja pirmajā lietuviešu oriģināllugā — Joza Vilkutaiša Amerika pirtyje. 1902. gadā apprecējās ar Tartu universitātes studentu, vienu no Lietuvas sociāldemokrātu partijas dibinātājiem Kazimiru Venclauski. No 1903. līdz 1908. gadam dzīvoja Rīgā un darbojās lietuviešu organizācijās.
Pēc Pirmā pasaules kara, kuru pavadīja Tulā, atgriezās dzimtajos Šauļos. Starp pasaules kariem Venclausku ģimene atbalstīja apmēram simt bāreņu izglītošanu. Jau pēc vīra nāves, Otrā pasaules kara gados, glāba ebrejus no Šauļu geto, par ko viņai piešķirts "Taisnīgo starp tautām" nosaukums. Tuvojoties Sarkanajai armijai, devās trimdā. Mirusi ASV.
Leonas Peleckis. Namuose ant Pasadnos ulyčios. — Biografinė apybraiža. — Vilnius: Valstybinis leidybos centras, 1991. — 138 p., 6 iliustr. lap.
Leonas Peleckis-Kaktavičius. Namuose ant Pasadnos ulyčios: dar po dvidešimties metų. — Memuarinė eseistika. — Šiauliai: "Aušros" muziejaus leidykla, 2009. — 302 p., 95 iliustr. ISBN 978-9986-766-49-0
