Staņislavs Ježijs Lecs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Staņislavs Ježijs Lecs
Stanisław Jerzy Lec
Staņislavs Ježijs Lecs
Personīgā informācija
Dzimis 1909. gada 6. martā
Ļvova, Austroungārija
(Karogs: Ukraina Ukraina)
Miris 1966. gada 7. maijā (57 gadi)
Varšava, Karogs: Polija Polija
Literārā darbība
Nodarbošanās satīriķis, dzejnieks un aforismu autors
Valoda poļu valoda
Rakstīšanas laiks 20. gadsimts
Slavenākie darbi Myśli nieuczesane nowe, 1964

Staņislavs Ježijs Lecs (poļu: Stanisław Jerzy Lec; dzimis 1909. gada 6. martā, miris 1966. gada 7. maijā) bija poļu dzejnieks, satīriķis un aforismu autors.

Dzīvestāsts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Austroungārijas pilsētā Ļvovā, ebreju izcelsmes barona, banķiera Benno Leca de Tuša (Benno Letz de Tusch) ģimenē. Izceļoties Pirmajam pasaules karam ģimene pārcēlās uz Vīni, kur Staņislavs gāja skolā. Vēlāk ģimene atgriezās Ļvovā, kur Staņislavs Ježijs Lecs beidza Ļvovas Universitāti. Starp pasaules kariem iesaitījās Polijas literārajā dzīvē, 1929. gadā publicēdams pirmo darbu un Varšavā darbojoties kreisi noskaņotu mākslinieku aprindās.

Pēc Vācijas uzbrukuma Polijai Lecs atgriezās Ļvovā, kas pēc PSRS iebrukuma tika iekļauta Ukrainas PSR. Lecs darbojās komunistiskajā presē. Pēc Vācijas iebrukuma PSRS Lecs tika ieslodzīts darba nometnē Ternopolē. Izbēdzis no gūsta, un līdz vācu varas iestāžu padzīšanai darbojās komunistiskajās nelegālajās organizācijās, bet vēlāk komunistiskās Polijas armijā (Ludowe Wojsko Polskie).

Pēc kara tika iecelts par Polijas kultūras atašeju Vīnē. 1950. gadā, viļoties pastāvošajā varā, emigrēja uz Izraēlu, tomēr nespēja tur iedzīvoties, un 1952. gadā atgriezās Polijā. Pēc Boļeslava Beruta nāves un politiskā režīma liberalizācijas atkal tika atzīts no varas iestāžu puses.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]