2006. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā
2006. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā | |
---|---|
Norises vieta | Gēteborga, Zviedrija |
Laiks | 7. augusts - 13. augusts |
Galvenais stadions | Ulevi stadions |
Dalībvalstis | 49 |
Disciplīnas | 47 |
< 2002 2010 > |
2006. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā bija 19. Eiropas čempionāts vieglatlētikā, kurš notika Gēteborgā, Zviedrijā no 2006. gada 7. līdz 13. augustam. Iepriekšējais Eiropas čempionāts notika Minhenē, Vācijā, bet nākamais notiks Barselonā, Spānijā. Čempionātā piedalījās aptuveni 1400 sportistu no 49 valstīm, medaļas izcīnija 30 valstu sportisti, visveiksmīgākā šajā ziņā bija Krievija izcīnot 33 medaļas, no kurām 12 bija zelta. Latvijai 2. zelta medaļu Eiropas čempionātos izcīnīja barjerskrējējs Staņislavs Olijars.
Rezultāti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Valstis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vieta | Valsts | Zelts | Sudrabs | Bronza | Kopā |
1 | Krievija | 12 | 12 | 9 | 33 |
2 | Vācija | 4 | 4 | 2 | 10 |
3 | Baltkrievija | 4 | 3 | 2 | 9 |
4 | Francija | 4 | 1 | 3 | 8 |
5 | Spānija | 3 | 3 | 5 | 11 |
6 | Zviedrija | 3 | 1 | 2 | 6 |
7 | Beļģija | 3 | - | - | 3 |
8 | Portugāle | 2 | 1 | 1 | 4 |
9 | Itālija | 2 | - | 1 | 3 |
10 | Lielbritānija | 1 | 5 | 5 | 11 |
11/12 | Grieķija | 1 | 2 | - | 3 |
11/12 | Somija | 1 | 2 | - | 3 |
13 | Bulgārija | 1 | 1 | 1 | 3 |
14/15 | Norvēģija | 1 | 1 | - | 2 |
14/15 | Nīderlande | 1 | 1 | - | 2 |
16/18 | Latvija | 1 | - | - | 1 |
16/18 | Lietuva | 1 | - | - | 1 |
16/18 | Izraēla | 1 | - | - | 1 |
19 | Polija | - | 3 | 4 | 7 |
20 | Čehija | - | 2 | 1 | 3 |
21 | Ukraina | - | 1 | 2 | 3 |
22 | Igaunija | - | 1 | 1 | 2 |
23/26 | Serbija | - | 1 | - | 1 |
23/26 | Īrija | - | 1 | - | 1 |
23/26 | Šveice | - | 1 | - | 1 |
23/26 | Luksemburga | - | 1 | - | 1 |
27 | Rumānija | - | - | 2 | 2 |
28/30 | Dānija | - | - | 1 | 1 |
28/30 | Slovēnija | - | - | 1 | 1 |
28/30 | Turcija | - | - | 1 | 1 |
PR - pasaules rekords ČR - čempionāta rekords VR - valsts rekords SP - sportista rekords SR - sezonas rekords ER - Eiropas rekords
Vīrieši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]PR - pasaules rekords ČR - čempionāta rekords VR - valsts rekords SP - sportista rekords SR - sezonas rekords ER - Eiropas rekords
Sievietes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dalībvalstis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Latvieši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Rezultāti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] PR - pasaules rekords ČR - čempionāta rekords VR - valsts rekords SP - sportista rekords SR - sezonas rekords ER - Eiropas rekords
NS - nestartēja NF - nefišinēja DSK - diskvalificēts
Vieta | Sportists | Veids | Rezultāts |
1 | Staņislavs Olijars | 110 m/b | 13,24 |
4 | Dmitrijs Miļkevičs | 800 m | 1:46,70 |
4 | Vadims Vasiļevskis | Šķēpmešana | 83,21 |
5 | Ainārs Kovals | Šķēpmešana | 81,65 |
6 | Jeļena Prokopčuka | 10 000m | 30:38,78 (VR) |
9 | Ēriks Rags | Šķēpmešana | 79,51 |
9 | Jolanta Dukure | 20km soļošana | 1:31,02 (VR) |
13 | Ingus Janevics | 50km soļošana | 3:56,32 (SP) |
13 | Inga Kožarenoka | Šķēpmešana | 58,25 |
14 | Jesenija Volžankina | Septiņcīņa | 5979 |
15/16 | Normunds Pūpols | Augstlēkšana | 2,23 m |
16 | Artūrs Āboliņš | Tāllēkšana | 7,77 m |
18 | Uģis Brūvelis | 50km soļošana | 4:02,03 |
20 | Ilze Gribule | Šķēpmešana | 54,48 |
22 | Jesenija Volžankina | Tāllēkšana | 6,22 m |
26 | Māris Urtāns | Lodes grūšana | 18,40 m |
NS | Ineta Radēviča | Tāllēkšana | - |
Dalībnieki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Latviju šajā čempionātā pārstāvēja 16 sportisti:
- Staņislavs Olijars - 110 metru barjerskrējiens
- Dmitrijs Miļkevičs - 800 metru skrējiens
- Vadims Vasiļevskis - šķēpmešana
- Ēriks Rags - šķēpmešana
- Ainārs Kovals - šķēpmešana
- Uģis Brūvelis - 50 kilometru soļošana
- Ingus Janevics - 50 kilometru soļošana
- Normunds Pūpols - augstlēkšana
- Artūrs Āboliņš - tāllēkšana
- Māris Urtāns - lodes grūšana
- Jeļena Prokopčuka - 10 kilometru skrējiens
- Ilze Gribule - šķēpmešana
- Inga Kožarenoka - šķēpmešana
- Jolanta Dukure - 20 kilometru soļošana
- Jesenija Volžankina - septiņcīņa, tāllēkšana
- Ineta Radēviča - tāllēkšana
Norises vieta
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Visas sacensības, izņemot soļošanu notika Ulevi stadionā, Gēteborgā. Ulevi stadions tika atklāts 1958. gada 29. maijā. Tajā ir 43000 sēdvietu. Soļošanas sacensības notika pa Gēteborgas ielām.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Čempionāta oficiālā mājaslapa
- Ulevi stadiona oficiālā mājaslapa Arhivēts 2016. gada 3. martā, Wayback Machine vietnē.
|