Romas olimpiskais stadions

Stadio Olimpico
Stadio Olimpico
	Stadio Olimpico
	UEFA kategorija:
Atrašanās vieta	Roma, Itālija
Koordinātas	41°56′1.99″N 12°27′17.23″E / 41.9338861°N 12.4547861°EKoordinātas: 41°56′1.99″N 12°27′17.23″E / 41.9338861°N 12.4547861°E
Celtniecības; sākums	1901
Celtniecība	1901.—1928. gadā
Atvērts	1937
Renovēts	1953
Paplašināts	1990
Segums	zāle
Arhitekts	Annibale Vitelozi
Laukuma izmēri	105 x 68 m
Ietilpība
Futbols	70634
Stadiona izmantošana
	S.S. Lazio; A.S. Roma; Itālijas futbola izlase; Itālijas regbija izlase

Stadio Olimpico ir futbola stadions Romā, Itālijā. Stadions tika atklāts 1901. gadā. Te savas mājas spēles aizvada Itālijas futbola čempionāta A sērijas klubi S.S. Lazio un AS Roma, kā arī Itālijas regbija izlase. Stadionā ir 70634 vietas. Būvēts 20. gadsimta pirmajā pusē. Stadio Olimpico ir notikušas 1960. gada vasaras olimpiskās spēles, 1975. gada Vasaras Universiāde, kā arī 1987. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā un Itālijas kausa futbolā finālspēles un vairāki citi starptautiskas futbola sacensības. Stadions ir daļa no Foro Italico sporta kompleksa. Stadiona laukums ir 105×68 m liels.

Neskatoties uz to, ka tas ir olimpiskais stadions, kas šķietami veltīts tikai sportam, tiek rīkoti arī muzikāli koncerti, jo īpaši Klaudio Baljoni koncerts 1998. gada 6. jūnijā, kas joprojām saglabā Olimpico apmeklētības rekordu ar kopumā vairāk nekā 100 000 skatītāju, pateicoties tam, ka estrāde atradās stadiona centrā un publika to ieskāva, piepildot visas sēdvietas.^[1]

Novērtēts kā UEFA ceturtās kategorijas stadions. Reizēm tajā tiek rīkoti koncerti un pasākumi.

Vēsture

Visā tā vēsturē, Stadio Olimpico ir piedzīvojis vairākus renovācijas darbus.

1937, Stadio dei Cipressi

Pirmsākumos Stadio Olimpico saucās Stadio dei Cipressi.^[2] Tas tika projektēts un uzbūvēts lielāka projekta Foro Mussolini (Mussolini Foruma) ietvaros, kas pēc kara tika pārdēvēts par Foro Italico.

Celtniecības darbi sākās 1927. gadā un tos vadīja Turīnas inženieris Andželo Frisa un arhitekts Enriko Del Debio. Būvniecība tika pabeigta 1932. gadā pēc dažām sākotnējā plāna izmaiņām.

1937. gadā tika uzsākta otrā līmeņa kāpņu celtniecība, taču tā tika pārtraukta 1940. gadā Otrā pasaules kara dēļ.

1953, Stadio dei Centomila

1950. gada decembrī būvniecības darbi tika no jauna atsākti stadiona pabeigšanai. Projekts tika uzticēts inženierim Karlo Rokatelli, "Sabiedrisko darbu padomes" loceklim. Sākumā tika plānots stadions ar sarežģītāku struktūru, nekā tas, kas tika realizēts. Tomēr līdzekļu trūkuma un teritorijas vides īpatnību dēļ celtne bija mazāk vērienīga. Pēc Rokatelli nāves 1951. gadā darbu vadīšana tika uzticēta arhitektam Anibalem Viteloci. Stadions sasniedza aptuveni 100 000 cilvēku ietilpību, tāpēc stadions bija pazīstams kā Stadio dei Centomila, līdz to pārdēvēja priekš 1960. gada olimpiskajām spēlēm. Celtne tika atklāta 1953. gada 17. maijā ar futbola spēli starp Itāliju un Ungāriju. Ungārija uzvarēja spēlē ar 3:0.^[3]

1960, Stadio Olimpico

1960. gada vasaras olimpisko spēļu laikā stadionā notika atklāšanas un noslēguma ceremonijas, kā arī vieglatlētikas sacensības. Sēdvietas zemes līmenī tika likvidētas un faktiskā ietilpība bija 65 000 skatītāju.^[4] Pēc tam stadionā notika vairākas Itālijas vieglatlētikas čempionāta sacensības, 1975. gada Vasaras universiāde (stadions bija vienīgā universiādes norises vieta) un 1987. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā. Tajā joprojām notiek ikgadējā "Zelta Galā" sanāksme.

1990. gada stadiona pārstrukturēšana un jumta segums

1990. gada FIFA Pasaules kausa izcīņai, kurai tas bija galvenais stadions, tika veikta plaša renovācija. Kad 1989. gadā sākās remontdarbi, komandām Lazio un Roma bija jāaizvada A sērijas spēles Stadio Flaminio. Darbs tika uzticēts dizaineru komandai, tostarp oriģinālajam arhitektam Anibalem Viteloci. No 1987. līdz 1990. gadam būvniecības iecere tika vairākkārt grozīta, līdz ar to sadārdzinot izmaksas. Galu galā Olimpico tika pilnībā nojaukts un pārbūvēts no dzelzsbetona, izņemot Tribuna Tevere, kas tika paplašināta, pievienojot papildu pakāpienus un līkumus, kas bija tuvāk laukumam par deviņiem metriem. Tika uzstādītas plastmasas sēdvietas zilā krāsā bez atzveltnēm un arī divi milzīgi ekrāni, kas tika uzbūvēti 1987. gadā Pasaules vieglatlētikas čempionātam. Galu galā, jaunajā Olimpico versijā bija 82 911 sēdvietas. Tas bija 14. stadions pasaulē pēc vietu skaita starp futbola stadioniem, 29. starp visiem stadioniem un otrais Itālijā, tieši aiz Milānas San Siro stadiona.

Stadio Olimpico notika piecas spēles, kurās piedalījās Itālijas izlase, un fināls starp Rietumvāciju un Argentīnu. Rietumvācija uzvarēja ar 1:0.

Ar tādu pašu 1990. gada izskatu Stadio Olimpico 1996. gada 22. maijā uzņēma UEFA Čempionu līgas finālu starp Juventus un Ajax, kurā Bianconeri ("Juventus") uzvarēja 11 metru soda sitienu sērijā.

2008. gada stadiona pārveidošana

2007. gadā tika izstrādāts plašs stadiona iekšējā dizaina pārveidošanas plāns, lai tas atbilstu UEFA standartiem 2009. gada UEFA Čempionu līgas finālam, kas notika Romā. Darbs tika veikts un pabeigts 2008. gadā. Tas ietvēra tipveida konstrukciju izveidi ar drošības uzlabojumiem, ģērbtuvju un preses telpas iekārtošanu. Tas ietvēra arī visu sēdekļu nomaiņu, augstas izšķirtspējas LED ekrānu uzstādīšanu, daļēju organiskā stikla žogu noņemšanu starp skatītājiem un laukumu, un sēdvietu skaita samazināšanu līdz pašreizējai ietilpībai 70 634. Lai uzlabotu skatītāju komfortu, stadiona modernizācijas ietvaros tika palielināts tualetes telpu skaits un sakārtotas tualetes. Šo uzlabojumu rezultātā Stadio Olimpico tika klasificēts kā UEFA Elites stadions.

Zonas un ietilpība

Stadiona pašreizējā ietilpība ir 72 698, un tas ir sadalīts šādi:^[5]

Tribuna Monte Mario – 16,555
Tribuna Tevere – 16,397
Distinti Sud Ovest – 5,747
Distinti Sud Est – 5,637
Distinti Nord Ovest – 5,769
Distinti Nord Est – 5,597
Curva Sud – 8,486
Curva Nord – 8,520
Ja skatuve atrodas stadiona galā, koncertos/izrādēs tajā var ietilpt līdz 75,000.
Ja skatuve atrodas stadiona centrā, koncertos/izrādēs tajā var ietilpt līdz 78,000.

Notikumi

Ievērojamas spēles

1968. gada Eiropas čempionāta finālspēlē Itālija uzvarēja Dienvidslāviju ar 2:0
1973. gada Starpkontinentālā kausa spēlē Independiente izcīnīja trofeju pret Juventus ar 1:0
1977. gada Eiropas kausa fināla spēlē Liverpool izcīnīja trofeju pret Menhengladbahas "Borussia" ar 3:1
1980. gada Eiropas čempionāta finālspēlē Vācija uzvarēja Beļģiju ar 2:1
1984. gada Eiropas kausa izcīņas fināla spēlē Liverpool izcīnīja trofeju pēc 11 metru soda sitienu sērijas pret vietējo komandu Roma (pamatlaiks beidzās ar 1:1)
1990. gada FIFA Pasaules kausa fināla spēlē Rietumvācija uzvarēja Argentīnu ar 1:0
1996. gada UEFA Čempionu līgas finālā Juventus izcīnīja trofeju pēc soda sitienu sērijas pret Ajax (pamatlaiks beidzās ar 1:1)
2009. gada UEFA Čempionu līgas finālā Barcelona uzvarēja Manchester United ar 2:0
2013. gada Sešu nāciju čempionātā Itālijas regbija izlase pārspēja Franciju tikai otro reizi čempionātā un pirmo reizi šajā stadionā
2013. gada Sešu nāciju čempionātā Itālijas regbija izlase pirmo reizi čempionātā uzvarēja Īriju

Atsauces

↑ «Tutto Baglioni in concerto». Corriere della Sera (itāļu). 2015-05-21. Skatīts: 2023-10-23.
↑ «Stadio Olimpico: All About Rome Olympic Stadium [Largest sports facility in Rome]» (en-US). 2014-10-16. Skatīts: 2023-10-22.
↑ «"Hungarians Down Italian Eleven"».
↑ «1960 Summer Olympics official report.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 27. oktobrī. Skatīts: 2023. gada 23. oktobrī.
↑ «"Stadio Olimpico – nuove tecniche di safety & security"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 22. jūlijā. Skatīts: 2023. gada 23. oktobrī.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Romas olimpiskais stadions.
Mājaslapa (angliski)

[1] «Tutto Baglioni in concerto». Corriere della Sera (itāļu). 2015-05-21. Skatīts: 2023-10-23.

[2] «Stadio Olimpico: All About Rome Olympic Stadium [Largest sports facility in Rome]» (en-US). 2014-10-16. Skatīts: 2023-10-22.

[3] «"Hungarians Down Italian Eleven"».

[4] «1960 Summer Olympics official report.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 27. oktobrī. Skatīts: 2023. gada 23. oktobrī.

[5] «"Stadio Olimpico – nuove tecniche di safety & security"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 22. jūlijā. Skatīts: 2023. gada 23. oktobrī.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]