1960. gads Latvijā
| Pasaulē: | 1957 1958 1959 - 1960 - 1961 1962 1963 |
| Latvijā: | 1957 1958 1959 - 1960 - 1961 1962 1963 |
| Laikapstākļi: | 1957 1958 1959 - 1960 - 1961 1962 1963 |
| Sportā: | 1957 1958 1959 - 1960 - 1961 1962 1963 |
| Kino: | 1957 1958 1959 - 1960 - 1961 1962 1963 |
Šajā lapā ir apkopoti 1960. gada notikumi Latvijas PSR. Latvija atradās PSRS sastāvā.
Notikumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Janvāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 27. janvāris — Rīgā tika atklāta VEF Kultūras pils.
Februāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 4. februāris — Zinātņu akadēmijas augstceltne tika nodota Latvijas Zinātņu akadēmijas bilancē.
- 16.—17. februāris — Rīgā notika Latvijas Komunistiskās partijas (LKP) 17. kongress.[1]
Marts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 26—28. marts — Rīgā, Zinātņu akadēmijas augstceltnē notika Latvijas PSR Dabas un vēstures biedrības I kongress. Par biedrības pirmo priekšsēdētāju tika ievēlēts LPSR ZA korespondētājloceklis ģeoloģijas un mineraloģijas zinātņu doktors K. Spriņģis.
Aprīlis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Sāka iznākt informatīvais kinobiļetens "Kino".
Jūnijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 23. jūnijs — pirmoreiz notika Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki.
Jūlijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 18. jūlijs—24. jūlijs — notika XIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki.
- 20. jūlijs — Ekspluatācijā tika nodota Rīgas Centrālās dzelzceļa pasažieru stacijas kompleksa 1. kārta, kurā ietilpa pasažieru stacija, dienesta un tehniskās telpas.[P 1]
Augusts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Sāka iznākt žurnāls "Zinātne un Tehnika".
Novembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 30. novembris — Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā tika izveidota Mūzikas skolotāju nodaļa.
Decembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 19. decembris — emigrācijā dzīvojošie bijušie Latvijas politiķi Fēlikss Cielēns, Bruno Kalniņš, Jānis Breikšs un Voldemārs Bastjānis nosūtīja vēstuli jaunievēlētajam ASV prezidentam Džonam Kenedijam par Baltijas valstu neatkarības atjaunošanas nepieciešamību.
Nezināms datums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Latvijas PSR tika veikta administratīvi teritoriālā reforma.
- Par Latvijas nacionālo putnu tika atzīta Baltā cielava.
- Mihails Tāls kļuva par astoto pasaules čempionu šahā.
- Rīgas Augstākā aviācijas inženieru kara skola tika pārveidota par Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūtu (tagad Transporta un sakaru institūts).
- Aloizs Tumiņš kļuva par PSRS čempionu boksā.[2]
- Tika atklāts Kundziņsalas tilts pār Sarkandaugavas kanālu.[1]
- Sāka darboties pirmā pagarinātās darba dienas skola.
Kultūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mākslas filmas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- "Tava laime" (režisore Ada Armīda Neretniece) [3]
- "Vētra" (režisori Varis Krūmiņš un Rolands Kalniņš) [4]
Dzimuši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 7. janvāris — Gundars Āboliņš, aktieris
- 29. janvāris — Ziedonis Čevers, politiķis
- 22. februāris — Andrejs Veisbergs, valodnieks
- 8. marts — Maira Asare, dzejniece (mirusi 2015. gadā)
- 21. maijs — Zigurds Lanka, šahists
- 21. jūnijs:
- Ingrīda Priedniece, kamaniņu braucēja
- Anatolijs Kreipāns, sporta žurnālists
- 23. jūnijs — Jānis Reiniks, policijas ģenerālis, Drošības policijas priekšnieks
- 23. jūlijs — Inguna Bauere, rakstniece (mirusi 2024. gadā)
- 26. jūlijs — Kārlis Streips, žurnālists
- 10. septembris:
- Ēriks Kalnmeiers, jurists, LR ģenerālprokurors
- Ainars Mielavs, dziedātājs
- 2. novembris — Aigars Jirgens, žurnālists, dzejnieks, politiķis (miris 2005. gadā)
- 18. novembris — Ivans Klementjevs, kanoe airētājs, treneris, politiķis
- 24. novembris — Egils Baldzēns, politiķis
Miruši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 20. februāris — Ačuks (Arnolds Ruberts), publicists, satīriķis (dzimis 1893. gadā)
- 5. novembris — Rihards Rudzītis, rakstnieks, filozofs un sabiedriskais darbinieks (dzimis 1898. gadā)
- 30. decembris — Ernests Birznieks-Upītis, rakstnieks (dzimis 1871. gadā)
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Attēlu galerija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Piezīmes un atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Piezīmes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1965. gadā tika pabeigta pasta ēka un starppilsētu kases, kā arī atklāts stacijas torņa pulkstenis.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 Pēteris Jērāns (redaktors). Rīga: enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. 767. lpp.
- ↑ ALOIZS TUMIŅŠ Arhivēts 2006. gada 10. oktobrī, Wayback Machine vietnē., gramata21.lv
- ↑ «Filmu katalogs». filmas.lv. Nacionālais Kino centrs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 4. oktobrī. Skatīts: 2018. gada 20. oktobrī.
- ↑ Latvijas kino ikona Vija Artmane Arhivēts 2008. gada 19. oktobrī, Wayback Machine vietnē., nra.lv, 15.10.2008.
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |