Svētais Juris

Svētais Juris
Sv. Juris bizantiešu ikonā
moceklis
Dzimis	starp 275. un 281. gadu Lida, Romas impērija (tagad Loda, Izraēla)
Miris	303. gada 23. aprīlī Nikomēdija, Romas impērija (tagad Izmita, Turcija)
Godā	visā kristietībā
Svētvieta	Sv. Jura baznīca, Loda, Izraēla
Piemiņas diena	23. aprīlis
Simboli	bruņās ar šķēpu, nogalinot pūķi
Svētais aizbildnis	cilvēki: ādas slimības, bruņniecība, gani, jātnieki, karavīri, kavalērija, krustneši, laukstrādnieki, leparas slimnieki, loka šāvēji, miesnieki, seglinieki, skauti, sifiliss, zemnieki; valstis un vietas: Anglija, Aragona, Beirūta, Bulgārija, Dženova, Etiopija, Ferāra, Freiburga, Grieķija, Gruzija, Kapadokija, Katalonija, Konstantinopole, Libāna, Lietuva, Malta, Maskava, Nīderlande, Palestīna, Portugāle, Serbija, Sicīlija, Vācija, Vācu ordenis

Svētais Juris jeb svētais Jurģis (grieķu: Άγιος Γεώργιος; dzimis, pēc leģendām, starp 270. un 281. gadu, miris, pēc leģendām, 303. gada 23. aprīlī) ir kristiešu svētais, sevišķi godāts pareizticīgajā tradīcijā. No zinātnes viedokļa nekādas pazīmes par svētā Jura vēsturisko prototipu nav saglabājušās. Tradīcija vēsta, ka svētais Juris bijis viens no labākajiem Romas impērijas imperatora Diokletiāna karavīriem. Kad Diokletiāns pieprasīja, lai visi kristieši pielūdz pagānu dievus, svētais Juris to darīt atteicās, kaut arī Diokletiāns vairākkārt mudināja gan ar dāvanām, gan draudiem. Rezultātā imperators bija spiests svēto Juri sodīt ar nāvi.

Gadsimtu gaitā svētā Jura leģenda papildinājusies ar stāstu, kura izcelsme, visticamāk nāk no pirmskristiešu mitoloģijas. Tas ir stāsts par to, ka svētais Juris, glābdams valdnieka meitu, nogalina pūķi, kā rezultātā daudzi cilvēki pievēršas kristietībai. Pirmās rakstiskās liecības par šo leģendu ir no XI gadsimta sākuma Kapadokijas. Īpašu popularitāti šis stāsts ieguva tāpēc, ka tika iekļauts viduslaikos populārajā ap 1260. gadu publicētajā "Zelta leģendā".