Sillamē

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Sillamē
Apriņķa pilsēta
Sillamäe
Sillamē
Karogs: Sillamē
Karogs
Ģerbonis: Sillamē
Ģerbonis
Sillamē (Igaunija)
Sillamē
Sillamē
Atrašanās vieta Igaunijā
Koordinātas: 59°23′35″N 27°46′27″E / 59.39306°N 27.77417°E / 59.39306; 27.77417Koordinātas: 59°23′35″N 27°46′27″E / 59.39306°N 27.77417°E / 59.39306; 27.77417
Valsts Karogs: Igaunija Igaunija
Apriņķis Ida-Virumaa lipp.svg Austrumviru apriņķis
Pilsētas tiesības 1957
Platība[1]
 • Kopējā 10,54 km2
Iedzīvotāji (2021)[2]
 • kopā 12 230
 • blīvums 1 298,5/km²
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Mājaslapa www.sillamae.ee
Sillamē Vikikrātuvē

Sillamē (igauņu: Sillamäe) ir pilsēta Austrumviru apriņķī, Igaunijas ziemeļu daļā, Somu līča dienvidu krastā. Tās iedzīvotāju skaits ir 12 230 (2021) un platība aizņem 10.54 km².[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sillamē kā apdzīvota vieta pirmo reizi rakstiski pieminēta 1502. gadā, Livonijas laikā. 19. gadsimta beigās, Sillamē atrodoties Igaunijas guberņā Krievijas Impērijas sastāvā, šis ciemats un tā apkārtne kļuva par Pēterburgas inteliģences iecienītu kūrortu. 1928. gadā, Igaunija Republikas laikā, šeit ar zviedru kapitāla palīdzību uzcelta degslānekļa pārstrādes rūpnīca, elektrostacija un osta.

Otrajā pasaules karā Sillamē rūpnīca bija sagrauta. Igaunijas PSR laikā Sillamē bija slēgta pilsēta (1947—1991) galvenokārt tāpēc, ka tajā atradās ķīmiskā rūpnīca Silmet, kurā ražoja kodoldegvielas stieņus un citus materiālus PSRS atomreaktoriem un atomieročiem. No 1946. līdz 1952. gadam urāna ieguvei tika izmantots vietēji iegūts degslāneklis.[3][4][5] Vēlāk (sākot ar 1960. gadiem) urāns tika importēts no dažādām Austrumu bloka valstīm, galvenokārt Čehoslovākijas. Šeit tika apstrādāta arī urāna rūda no Bihoras apgabala Rumānijā.[6] 1991. gadā Silmet pārstāja iegūt urānu un sāka ražot retzemju elementu izstrādājumus.

1957. gadā Sillamē tika piešķirts pilsētas statuss.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sillamē atrodas Igaunijas ziemeļrietumos, Somu līča dienvidu krastā, pie Setkes grīvas. Attālumi līdz citām pilsētām: līdz Tallinai — 186 km, līdz Narvai — 25 km, līdz Sanktpēterburgai — 170 km.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem, Sillamē dzīvoja 14 252 cilvēki. 12 468 cilvēki jeb 87,48 %  bija krievi, 684 cilvēki jeb 4,8 % — igauņi, 1074 cilvēki jeb 7,54 % — citas tautības.

Sillamē iedzīvotāju skaits no 1959. līdz 2021. gadam
1959 1970 1979 1989 2000 2010 2012 2014 2015 2020 2021
8 374 13 559 16 157 20 561 17 199 16 183 14 487 14 122 13 906 12 480 12 230

Tautsaimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsētā darbojas šādi rūpniecības uzņēmumi:

Pilsētā atrodas Sillamē osta (Sillamäe sadam AS), kas ir vistuvāk Krievijai esošā Eiropas Savienības osta.

Apskates vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 «Population figure and composition». Statistics Estonia. Skatīts: 2010. gada 6. oktobris.
  2. https://andmed.stat.ee/en/stat/rahvastik__rahvastikunaitajad-ja-koosseis__rahvaarv-ja-rahvastiku-koosseis/RV0240; Q59640277; pārbaudes datums: 21 jūnijs 2021.
  3. Dyni, John R. (2006) (PDF). Geology and resources of some world oil-shale deposits. Scientific Investigations Report 2005–5294. U.S. Department of the Interior. U.S. Geological Survey. Atjaunināts: 2008-10-25.
  4. Lippmaa, E.; Maremäe, E. (2000). "Uranium production from the local Dictyonema shale in North-East Estonia". Oil Shale. A Scientific-Technical Journal (Estonian Academy Publishers) 17 (4): 387–394. ISSN 0208-189X.
  5. Maremäe, E. (2001). "Extraction of uranium from local Dictyonema shale at Sillamäe in 1948–1952". Oil Shale. A Scientific-Technical Journal (Estonian Academy Publishers) 18 (3): 259–271. ISSN 0208-189X.
  6. Peter Diehl. «Uranium production in Europe». WISE, 1995. Skatīts: 2010. gada 6. oktobris.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]