Tivieši
Izskats
Tiviešu sievietes tautastērpos kopā ar cīkstoņiem | |
Visi iedzīvotāji | |
---|---|
~312 tūkstoši | |
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem | |
Tiva (KF) 279 789 (2021)[1] Latvija 2 (2021) | |
Valodas | |
tiviešu valoda | |
Reliģijas | |
šamanisms budisms | |
Radnieciskas etniskas grupas | |
Tjurkvalodīgie altajieši, hakasi, uiguri, jakuti, kirgīzi | |
Tivieši (tiviešu: тывалар) jeb tuvieši[3] ir viena no tjurku tautām un Tivas pamatiedzīvotāji, kas dzīvo arī citās Krievijas Federācijas Sibīrijas daļās, kā arī Ķīnā un Mongolijā. Tiviešu etnosu dala deviņos reģionos.
Tradicionāli tivieši bijuši klejotāji un nodarbojušies ar lopkopību, audzējot kazas, aitas, kamieļus, ziemeļbriežus, liellopus un jakus. Agrāk dzīvoja ar filcu klātās jurtās, kuras sezonāli pārvietoja, pārceļoties uz jaunām ganībām.
-
Vēsturiskā tiviešu apdzīvotā teritorija mūsdienu Krievijas Federācijā un Mongolijā
-
Tiviešu (Tuvans) zeme Mongoļu impērijas sastāvā
-
Tiviešu (Tuvans) zeme pēc Mongoļu impērijas sabrukuma
-
Tiviešu jātnieks Mongolijā
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 «Национальный состав населения». Federālais Valsts statistikas birojs.
- ↑ Mongolian Census 2020 Main report
- ↑ Latvijas padomju enciklopēdija. 101. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 74. lpp.
Šis ar etniskajām grupām un tautām saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|