Trešā Harkivas kauja
Izskats
Trešā Harkivas kauja | |||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Daļa no Otrā pasaules kara Austrumu frontes | |||||||
| |||||||
Karotāji | |||||||
Trešais reihs | PSRS | ||||||
Komandieri un līderi | |||||||
Erihs fon Manšteins Pauls Hausers Hermanis Hots Eberhards fon Makenzens Teodors Eike † |
Filips Goļikovs Nikolajs Vatutins Konstantīns Rokosovskis | ||||||
Spēks | |||||||
150 000 | 200 000 | ||||||
Zaudējumi | |||||||
11 500 kritušo | 86 469 kritušo | ||||||
Trešā Harkivas kauja (vācu: Schlacht bei Charkow, krievu: Третья битва за Харьков) bija kauja Otrā pasaules kara Austrumu frontēs mūsdienu Harkivas un Voroņežas apgabalā 1943. gada februārī-martā.
Uzvarot Staļingradas kaujā, Sarkanā armija centās nostiprināt panākumus, uzbrūkot rietumu virzienā. 15. februārī tā ieņēma Harkivu, bet 19. februārī vācu spēki Eriha fon Manšteina vadībā sāka pretuzbrukumu un līdz marta vidum atkal ieņēma Harkivu un Belgorodu.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Trešā Harkivas kauja.
Šis ar Ukrainu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|