Pāriet uz saturu

Trešā Harkivas kauja

Vikipēdijas lapa
Trešā Harkivas kauja
Daļa no Otrā pasaules kara Austrumu frontes
Datums1943. gada 19. februāris - 1943. gada 19. marts
Vieta49°58′00″N 36°19′00″E / 49.966667°N 36.316667°E / 49.966667; 36.316667Koordinātas: 49°58′00″N 36°19′00″E / 49.966667°N 36.316667°E / 49.966667; 36.316667
Iznākums Vērmahta uzvara
Karotāji
Valsts karogs: Vācijas Impērija Trešais reihs Valsts karogs: Padomju Savienība PSRS
Komandieri un līderi
Valsts karogs: Vācijas Impērija Erihs fon Manšteins
Pauls Hausers
Hermanis Hots
Eberhards fon Makenzens
Teodors Eike 
Valsts karogs: Padomju Savienība Filips Goļikovs
Nikolajs Vatutins
Konstantīns Rokosovskis
Spēks
150 000 200 000
Zaudējumi
Valsts karogs: Vācijas Impērija 11 500 kritušo Valsts karogs: Padomju Savienība 86 469 kritušo
Trešā Harkivas kauja (Ukraina)
Trešā Harkivas kauja
Vieta starp Ukraina
Trešā Harkivas kauja (Eiropa)
Trešā Harkivas kauja
Vieta starp Ukraina

Trešā Harkivas kauja (vācu: Schlacht bei Charkow, krievu: Третья битва за Харьков) bija kauja Otrā pasaules kara Austrumu frontēs mūsdienu Harkivas un Voroņežas apgabalā 1943. gada februārī-martā.

Uzvarot Staļingradas kaujā, Sarkanā armija centās nostiprināt panākumus, uzbrūkot rietumu virzienā. 15. februārī tā ieņēma Harkivu, bet 19. februārī vācu spēki Eriha fon Manšteina vadībā sāka pretuzbrukumu un līdz marta vidum atkal ieņēma Harkivu un Belgorodu.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]