Tundras sējas zoss
| Tundras sējas zoss Anser serrirostris (Gould, 1852) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zosveidīgie (Anseriformes) |
| Dzimta | Pīļu dzimta (Anatidae) |
| Apakšdzimta | Zosu apakšdzimta (Anserinae) |
| Cilts | Zosu cilts (Anserini) |
| Ģints | Pelēkās zosis (Anser) |
| Suga | Tundras sējas zoss (Anser serrirostris) |
 Tundras sējas zoss Vikikrātuvē | |
Tundras sējas zoss jeb vienkārši tundras zoss (Anser serrirostris) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns. Tai ir 2 pasugas. Mājo Eiropas un Āzijas ziemeļos.[1] Saskaņā ar 2015. gada putnu sistemātiku tundras sējas zoss, kas kādreiz bija viena no sējas zoss pasugām, mūsdienās tiek klasificēta kā atsevišķa suga.[1][2]
Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Tundras sējas zoss ligzdo tundrā, no Krievijas ziemeļrietumiem līdz Sibīrijas ziemeļaustrumiem (Anadiras apkārtnei). Ziemo Eiropas centrālajā un rietumu daļā, kā arī Āzijā uz dienvidiem no ligzdošanas areāla, ziemotājiem sasniedzot Beļģiju, Vāciju, Itāliju un austrumos Japānu un Ķīnu.[1][3]
Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Tundras sējas zoss Latvijā ir parasta caurceļotāja gan pavasarī, gan rudenī. Ziemo reti, galvenokārt novērojami atsevišķi īpatņi vienatnē.[4] Latvijas teritorijā sastopama Krievijas ziemeļos dzīvojošā pasuga — Anser serrirostris rossicus.[4]
Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Tundras sējas zoss ir liela auguma ūdensputns. Tās ķermeņa garums ir 65—90 cm, spārnu izplētums 140—174 cm, svars 1,7—4 kg.[5] Mazākā no abām pasugām ir Krievijas ziemeļrietumos dzīvojošā sējas zosis, kuras lielāko īpatņu lielums ir 80 cm.[6]
Knābis nominālpasugai ir garš, melns, ar oranžu svītru uz tā. Ziemeļrietumu pasugai, kas sastopama arī Latvijā, knābis toties ir samērā īss, masīvs, pamatne un gals ir melni, bet vidus daļa oranža, arī kajas un pēdas ir koši oranžas. Apspalvojums ķermeņa augšpusē ir pelēkbrūns, ūpaši tumšas ir spārnu virspuses, izceļoties baltajām spārnu spalvu maliņām. Ķermeņa apakšpuse ir gaišāka, vēders un zemaste balta.[6] Jaunie putni izskatās līdzīgi pieaugušajiem, bet to apspalvojums ir gaišāks un baltie spalvu kantītes mazāk izteiktas.[6]
Uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pavasarī tundras sējas zosis apmetas vēsākās biomās purvu un ezeru tuvumā. Ziemošanas periodā tās pamatā uzturas plašos tīrumos un pļavās, īpaši iecienītas ir lauksaimniecības zemes ezeru un purvu tuvumā.[6] Kopumā sējas zosīm ūdens nepieciešams mazāk nekā meža zosīm. Šie putni lielāko daļu laika pavada uz sauszemes. Tās lieliski staigā un skrien pa sauszemi. Spalvu maiņas laikā sējas zosis no ienaidnieka glābjas skrienot, nevis slēpjoties zālājā vai nirstot.[7]
Galvenā iezīme, kas raksturo sējas zosis, ir to agresivitāte, kas ir īpaši izteikta ligzdošanas laikā, aizsargājot savu teritoriju. Agresijas sātvoklī zoss kakls var būt vertikāls, slīpi diognāls un horizontāls. Papildus zoss sabož kakla spalvas un sit spārnus. Ja kakls ir noliekts guļus stāvoklī, tas liecina, ka zoss tūlīt uzbruks. Visnervozākā ir Krievijas ziemeļrietumos ligzdojošā pasuga.[6] Tundras sējas zosis ir aktīvas dienas laikā, bet medību sezonā tās kļūst aktīvas nakts laikā.[6]
Barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Tundras sējas zosis ir veģetārietes. Tās barojas ar zāli, lakstaugiem, sēklām, tai skaitā ar dažādiem graudiem (kukurūzu, rīsiem, miežiem, kviešiem) un riekstiem, pākšaugiem (iecienītas ir sojas pupas), saknēm un gumiem (cukurbietēm un kartupeļiem), un koku lapām.[6]
Ligzdošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Tundras sējas zosis veido monogāmus pārus uz mūžu. Dzimumbriedumu tās sasniedz otrajā vai trešajā gadā. Laikā, kad jaunās zosis izvēlas savu partneri, riesta rituāli ilgst vairākas nedēļas, savstarpējās tēviņu cīņas ieskaitot. Kad parneris ir izvēlēts, savienība tiek noslēgta ar īpašu ceremoniju.[6] Šī ceremonija tiek atkārtota katru gadu, kad pavasarī pāris atkal satiekas ligzdošanas vietā. Sējas zosis bieži ligzdo lielā piekūna un bikšainā klijāna ligzdas tuvumā. Plēsīgie putni kalpo kā lieliski ligzdošanas teritorijas aizsargātāji pret lapsām.[6]
Dējumā ir 4—6 olas. Inkubācijas periods ilgst 27—29 dienas. Perē un par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Jaunie putni apspalvojas apmēram 40 dienu vecumā, bet patstāvīgi kļūst 2,5 mēnešu vecumā.[6]
Ienaidnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Galvenie tundras sējas zosu ienaidnieki ir cilvēki, tā kā tie ir medījamie putni. Savvaļas ienaidnieki ir polārlapsas, kuras uzbrūk mazakiem īpatņiem un mazuļiem. Izņēmumu gadījumos lapsas uzbrūk perēklim. Arī lielie plēsīgie putni apdraud mazuļus.[6]
Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Tundras sējas zosij ir 2 pasugas:[1][4]
- Anser serrirostris serrirostris — nominālpasuga, sastopama Sibīrijas ziemeļaustrumu tundrā, no Ļenas upes līdz Anadiras apkārtnei;
- Anser serrirostris rossicus — sastopama tundrā Krievijas ziemeļos un Sibīrijas ziemeļrietumos, ieceļo Austrumeiropā, Latviju ieskaitot.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 IOC World Bird List: Screamers, ducks, geese & swans
- ↑ IUCN: Anser fabalis
- ↑ Taxonomic Notes on the Bean Geese
- ↑ 4,0 4,1 4,2 «Ornitofaunistika: Sējas zoss Anser fabalis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 30. jūnijā. Skatīts: 2016. gada 16. martā.
- ↑ Dunning, John B., Jr., ed. (1992). CRC Handbook of Avian Body Masses. CRC Press. ISBN 978-0-8493-4258-5.
- ↑ 6,00 6,01 6,02 6,03 6,04 6,05 6,06 6,07 6,08 6,09 6,10 ADW: Anser fabalis
- ↑ Latvijas Dabas muzejs: Sējas zoss[novecojusi saite]