Universitāte

Viena no Oksfordas Universitātes pilsētiņas ēkām

Universitāte (no vācu: Universität, kas no latīņu: universitas — 'kopība') ir autonoma augstākās izglītības (bakalaura, maģistra un doktora studiju programmas) un zinātnes institūcija ar pašpārvaldes tiesībām.

Vēsture

Par universitātēm Viduslaiku Eiropā sāka dēvēt tās skolas, kurās varēja studēt visas t.s. „septiņas brīvās mākslas“ (latīņu: septem artes liberals) — gramatiku, retoriku, loģiku, aritmētiku, ģeometriju, mūziku, astronomiju. Pēc Romas impērijas sabrukuma izglītību uzturēja Baznīca klosteros, taču šīs skolas lielāko tiesu bija šauri specializētas. Taču prasības pēc izglītības kvalitāti pieauga, pieaugot sabiedrības sarežģītības pakāpei un attīstoties materiālajai civilizācijai, un jau 10 gadsimta beigās sāka aizgūt no musulmaņiem (visticamāk, Kordovas kalifāta) universālo augstskolu principu. 14. gadsimtā sākās universitāšu dibināšanas „bums“ visā Eiropā. Romas katoļu Baznīcas mūku ordeņi (pārsvarā dominikāņi un benediktieši, vēlāk jezuīti) dibināja universitātes Prāgā (1342.), Krakovā (1364.), Vīnē (1365.), Heidelbergā (1385.), Leipcigā (1409.), Bāzelē 1459.) u.c.

• Boloņas Universitāte (latīņu: Universitas Bononiensis) Itālijā, izveidota 1088. gadā, oficiāli atvērta 1158. gadā
• Parīzes Universitāte (latīņu: Universitas magistrorum et scholarium Parisiensis; an. University of Paris) Francijā, izveidota ap 1150. gadu.
• Oksfordas Universitāte (latīņu: Universitas Oxoniensis; an. University of Oxford) Anglijā, izveidota pēc 1167. gada.
• Kembridžas Universitāte (latīņu: Academia Cantabrigiensis; an. University of Cambridge) Anglijā, izveidota ap 1209. gadu.
• Salamankas Universitāte (latīņu: Universitas Studii Salamanticensis; an. University of Salamanca) Spānijā, izveidota 1218. gadā.
• Monpeljē Universitāte (latīņu: Universitas Montispessulani; an. University of Montpellier) Francijā, izveidota 1220. gadā.
• Padujas Universitāte (latīņu: Universitas Studii Paduani; an. University of Padua) Itālijā, izveidota 1222. gadā.
• Neapoles Universitāte (latīņu: Universitas Neapolitana; an University of Naples Federico II) Itālijā, izveidota 1224. gadā.
• Tulūzas Universitāte (latīņu: Universitas Tolosana; an. University of Toulouse) Francijā, izveidota 1229. gadā.
• Sjenas Universitāte (latīņu: Studium Senese; an. University of Siena) Itālijā, izveidota 1240. gadā.
• Koimbras Universitāte (latīņu: Universitas Conimbrigensis; an. University of Coimbra, Lisboa) Portugālē, izveidota 1290. gadā.
• Komplutensas Universitāte (an. Universidad Complutense de Madrid) Spānijā, izveidota 1293. gadā.
• Leidas Universitāte (latīņu: Studium Ilerdense; an. University of Lleida) Spānijā, izveidota 1300. gadā.
• Laspiencas Universitāte (latīņu: Studium Urbis; an. University of Rome La Sapienza, Rome) Itālijā, izveidota 1303. gadā.
• Pizas Universitāte (latīņu: Universitas Pisana; an. University of Pisa) Itālijā, izveidota 1343. gadā.
• Prāgas Universitāte (latīņu: Universitas Carolina Pragensis; an. Charles University of Prague) Čehijā, izveidota 1348. gadā
• Pavijas Universitāte (latīņu: Alma Ticinensis Universitas; an. University of Pavia) Itālijā, izveidota 1361. gadā.
• Jagelonu Universitāte (latīņu: Universitas Jagellonica Cracoviensis; an. Jagiellonian University, Kraków) Polijā, izveidota 1364. gadā.
• Vīnes Universitāte (latīņu: Universitas Vindobonensis; an. University of Vienna) Austrijā, izveidota 1365. gadā.
• Pečas Universitāte (latīņu: Universitas Quinqueecclesiensis; an. University of Pécs) Ungārijā, izveidota 1367. gadā.
• Heidelbergas Universitāte (latīņu: Ruperto Carola Heidelbergensis; an. Ruprecht Karls University of Heidelberg) Vācijā, izveidota 1386. gadā.
• Ferāras Universitāte (an. University of Ferrara) Itālijā, izveidota 1391. gadā.
• Vircburgas Universitāte (an. University of Würzburg) Vācijā, izveidota 1402. gadā.
• Leipcigas Universitāte (an. University of Leipzig) Vācijā, izveidota 1409. gadā.
• Sv. Andreja Universitāte jeb Sentendrūsas Universitāte (an. University of St. Andrews, St. Andrews, Scotland) Skotijā, izveidota 1412. gadā.
• Rostokas Universitāte (an. University of Rostock) Vācijā, izveidota 1419. gadā.
• Luvenas Katoļu universitāte (an. Catholic University of Leuven) Beļģijā, izveidota 1425. gadā.
• Puatjē Universitāte (an. University of Poitiers) Francijā, izveidota 1431. gadā.
• Glāzgovas Universitāte (an. University of Glasgow) Skotijā, izveidota 1451. gadā.
• Greifsvaldes Universitāte (an. Ernst Moritz Arndt University of Greifswald) Vācijā, izveidota 1456. gadā.
• Freiburgas Universitāte (an. Albert Ludwigs University of Freiburg) Vācijā, izveidota 1457. gadā
• Bāzeles Universitāte (an. Basel University) Šveicē, izveidota 1460. gadā.
• Upsālas Universitāte (an. Uppsala University) Zviedrijā, izveidota 1477. gadā.
• Tībingenes Universitāte (an. Eberhard Karls University of Tübingen) Vācijā, izveidota 1477. gadā.
• Kopenhāgenas Universitāte (an. University of Copenhagen) Dānijā, izveidota 1479. gadā.
• Aberdīnas Universitāte (an. University of Aberdeen) Skotijā, izveidota 1494. gadā.
• Santjago de Kompostelas Universitāte (an. University of Santiago de Compostela) Spānijā, izveidota 1495. gadā.

Latvijā

Saskaņā ar 2021. gadā pieņemtajiem Latvijas Augstskolu likuma grozījumiem, Latvijā ir četru tipu universitātes, proti, zinātnes universitātes, mākslu un kultūras universitātes, lietišķo zinātņu universitātes un lietišķo zinātņu augstskolas. Valsts dibinātai augstskolai Latvijas Ministru kabinets nosaka stratēģiskās specializācijas jomas, pamatojoties uz politikas plānošanas dokumentos noteiktajām politikas plānošanas cikla prioritātēm tautsaimniecības un sabiedrības attīstībai, ņemot vērā augstskolas darbības rezultātu progresa izvērtējumu par iepriekšējo plānošanas periodu un attīstības potenciālu. Augstskolas var dibināt valsts, citas juridiskās, kā arī fiziskās personas, tajā skaitā ārvalstu juridiskās un fiziskās personas.

Universitātes satversme nosaka akadēmiskā personāla, vispārējā personāla un studējošo sastāvu un tiesības, pašpārvaldes un struktūrvienības, nosakot, ka tās pārstāvības un vadības institūcijas un galvenās lēmējinstitūcijas ir Satversmes sapulce, Senāts, rektors, Revīzijas komisija un Akadēmiskā šķīrējtiesa. Satversme nosaka to struktūru un kompetenci.

Pirmsākumi un attīstība

1583. gadā nodibināja jezuītu ordeņa Rīgas Sv. Trīsvienības kolēģiju, kuri ordeņa Polijas provinciāls Džovanni Paolo Kampana piedāvāja pārveidot par universitāti, taču Rīgas rātes sindiks Vēlings to noraidīja. 1632. gadā Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs lika dibināt Baltijas provinču augstskolu jeb Gustava akadēmiju Tērbatā. 1775. gadā Kurzemes un Zemgales hercogs Pēteris nodibināja Jelgavas akadēmisko ģimnāziju jeb Pētera akadēmiju, kas bija hercogvalsts augstākā mācību iestāde. Pēc Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksijas Baltijas provinču universitāti Krievijas Impērijas ķeizars Pāvils lika izveidot uz Jelgavas akadēmijas bāzes, taču pēc viņa nāves ķeizars Aleksandrs I 1802. gadā tomēr lika dibināt Ķeizarisko Universitāti Tērbatā (Kaiserliche Universität zu Dorpat).

Rīgas Politehniskā augstskola dibināta 1862. gadā, 1918. gadā to pārdēvēja par Baltijas Tehnisko augstskolu. No tās 1919. gadā izveidojās Latvijas Augstskola, vēlāk Latvijas Universitāte, no kuras pakāpeniski atdalījās Jelgavas Lauksaimniecības Akadēmija, Rīgas Politehniskais institūts un Rīgas Medicīnas Institūts. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas no šīm augstskolām izveidojās vēl trīs universitātes: Latvijas Lauksaimniecības universitāte (1990), Rīgas Tehniskā universitāte (1990) un Rīgas Stradiņa universitāte (1998). Uz Daugavpils Pedagoģiskā institūta bāzes izveidojās Daugavpils Universitāte (2001), bet uz Liepājas Pedagoģiskais institūta bāzes izveidojās Liepājas Universitāte (2008).

Skatīt arī

• Latvijas augstskolu reitings
• Pasaules universitāšu akadēmiskais reitings

Ārējās saites par šo tēmu

• LR Augstskolu likums
• LR Izglītības likums
• Erfurtes deklarācija par universitātes autonomiju un atbildību^{[novecojusi saite]}
• Lielā universitāšu harta
• Seminārs par Eiropas universitāšu kultūrvēsturiskajām vērtībām^{[novecojusi saite]}
• Universitāte - Vēstures terminu skaidrojošā vārdnīca