Urzulas fon der Leienas komisija

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Urzulas fon der Leienas komisija ir Eiropas Komisija (EK), kas sāks darbu Eiropas Komisijas prezidentes Urzulas fon der Leienes vadībā 2019. gada 1. novembrī.

Komisijas sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2019. gada 10. septembrī Urzula fon der Leiene iepazīstināja ar piedāvājumu nākamajam EK komisāru kolēģijas sastāvam pilnvaru termiņam no 2019. līdz 2024. gadam. 2019. gada septembra beigās un oktobra sākumā notiks komisāru amata kandidātu iztaujāšana Eiropas Parlamentā, kas pēc tam balsos par visu kabinetu kopumā. Breksita procesa neskaidrību dēļ piedāvātajā komisijas sastāvā pašlaik nav Apvienotās Karalistes kandidāta.[1]

Priekšsēdētājas vietnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Priekšsēdētājas izpildvietnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Priekšsēdētājas izpildvietnieki ir gan priekšsēdētājas vietnieki, kas atbild par vienu no trim jaunievēlētās priekšsēdētājas darba programmas pamattēmām, gan EK locekļi:

  • Franss Timmermanss (Nīderlande), koordinēs darbu pie zaļā kursa Eiropai. Viņš pārvaldīs arī klimata politikas jomu ar Klimata politikas ģenerāldirektorāta atbalstu
  • Margrēte Vestagere (Dānija), koordinēs visu darba kārtību attiecībā uz digitālajam laikmetam gatavu Eiropu un būs konkurences komisāre, ko atbalstīs Konkurences ģenerāldirektorāts
  • Valdis Dombrovskis (Latvija), līdz šim EK viceprezidents, koordinēs darbu pie tādas ekonomikas, kas darbojas cilvēku labā, kā arī būs finanšu pakalpojumu komisārs

Pārējie priekšsēdētājas vietnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Žuzeps Borels (Spānija), pašreizējais Spānijas ārlietu ministrs, būs augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos
  • Vera Jourova (Čehija), Žana Kloda Junkera vadītās Komisijas locekle, būs atbildīga par ES vērtībām un pārredzamību
  • Margaritis Shins (Grieķija), bijušais Eiropas Parlamenta deputāts, ilggadējs EK ierēdnis, būs atbildīgs par eiropiešu dzīvesveida aizsardzību
  • Marošs Šefčovičs (Slovākija), priekšsēdētāja vietnieks Junkera vadītajā Komisijā, būs atbildīgs par iestāžu attiecībām un nākotnes plānošanu
  • Dubravka Šuica (Horvātija), Eiropas Parlamenta deputāte, vadīs konferences par Eiropas nākotni

Citi komisāri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Johanness Hāns (Austrija), atbildīgs par budžetu un administrāciju un būs tieši pakļauts EK priekšsēdētājai
  • Didjē Reinderss (Beļģija), bijušais valsts finanšu ministrs un ārlietu un Eiropas lietu ministrs, kā arī aizsardzības ministrs. Jaunajā Komisijā viņš būs atbildīgs par tieslietām
  • Marija Gabriela (Bulgārija), pašreizējā EK locekle. Viņa apņēmīgi un enerģiski strādājusi pie "digitalizācijas" portfeļa un tagad pāriet pie jaunu perspektīvu radīšanas jaunajai paaudzei ("inovācijas un jaunatnes" portfelis)
  • Stella Kirjakidu (Kipra), medicīnas psiholoģe ar daudzu gadu pieredzi sociālo lietu, veselības un vēža profilakses jomā. Viņa vadīs "veselības" portfeli
  • Kadri Simsone (Igaunija), ilggadēja Igaunijas parlamenta deputāte un ekonomikas lietu un infrastruktūras ministre. Viņa būs atbildīga par "enerģētikas" portfeli
  • Juta Urpilainena (Somija), bijusī finanšu ministre un ilggadēja Somijas parlamenta ārlietu komitejas locekle. Viņa uzņemsies atbildību par "starptautiskajām partnerattiecībām"
  • Silvija Gulāra (Francija), bijusī Eiropas Parlamenta deputāte – ir uzticīga un pārliecināta eiropiete. Būdama “iekšējā tirgus” jautājumu komisāre, viņa vadīs "darbu rūpniecības politikas jomā un sekmēs digitālo vienoto tirgu". Viņa arī būs atbildīga par jauno Aizsardzības rūpniecības un kosmosa ģenerāldirektorātu
  • Ungārijas izvirzītais komisāra kandidāts, kas vadīs "kaimiņattiecību un paplašināšanās" portfeli. Pirmo kandidātu Lāslo Tročāņi EP komiteja noraidīja, pārmetot viņa lomu demokrātijas mazināšanā Ungārijā[2]
  • Fils Hogans (Īrija), pašreizējais lauksaimniecības komisārs, "tirdzniecības" portfelis
  • Paolo Džentiloni (Itālija), bijušais Itālijas premjerministrs un ārlietu ministrs – "ekonomikas" portfelis
  • Virgīnijs Sinkēvičs (Lietuva), pašreizējais Lietuvas ekonomikas un inovācijas ministrs – būs atbildīgs par "vides un okeānu" portfeli
  • Nikolā Šmits (Luksemburga), bijušais valsts nodarbinātības un darba ministrs, būs atbildīgs par "darba lietu" portfeli
  • Helena Dalli (Malta), bijusī sociālā dialoga, patērētāju lietu un pilsonisko brīvību ministre, kā arī par Eiropas lietu un līdztiesības ministre. Viņa vadīs "līdztiesības" portfeli
  • Janušs Vojcehovskis (Polija), ilggadējs Eiropas Parlamenta deputāts Lauksaimniecības komitejā, Eiropas Revīzijas palātas loceklis. Viņš būs atbildīgs par "lauksaimniecības" portfeli
  • Elīza Ferreira (Portugāle), "Banco de Portugal" prezidenta vietniece, bijusī Eiropas Parlamenta deputāte un Portugāles plānošanas ministre un vides ministre. Viņa vadīs "kohēzijas un reformu" portfeli
  • Rumānijas izvirzītais komisāra kandidāts, kas būs atbildīgs par "transporta" portfeli. Pirmo kandidāti Rovanu Plumbu EP komiteja noraidīja, jo viņa nebija norādījusi deklarācijā gandrīz miljonu eiro lielu parādu[2]
  • Janezs Lenarčičs (Slovēnija), Slovēnijas diplomāts, bijušais Eiropas lietu valsts sekretārs un vairākus gadus cieši sadarbojās ar Apvienoto Nāciju Organizāciju, Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju un Eiropas Savienību. Viņš būs atbildīgs par "krīzes pārvarēšanas" portfeli
  • Ilva Jūhansone (Zviedrija), valsts nodarbinātības ministre, bijusī skolu ministre un veselības un veco ļaužu aprūpes ministre un Zviedrijas parlamenta deputāte. Viņa vadīs "iekšlietu" portfeli

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]