Vaclavs Serpiņskis

Vikipēdijas lapa
Vaclavs Serpiņskis
Wacław Sierpiński
Vaclavs Serpiņskis
Personīgā informācija
Dzimis 1882. gada 14. martā
Varšava, Kongresa Polija,
Krievijas Impērija
(tagad Karogs: Polija Polija)
Miris 1969. gada 21. oktobrī (87 gadi)
Varšava, Karogs: Polija Polija
Pilsonība Karogs: Polija Polija
Tautība polis
Zinātniskā darbība
Zinātne matemātika, kopu teorija
Darba vietas Ļvivas universitāte,
Varšavas universitāte
Alma mater Varšavas universitāte,
Jagellona universitāte
Pasniedzēji Georgijs Voronojs
Studenti Alfrēds Tarskis, Kazimežs Kuratovskis
Sasniegumi, atklājumi Serpinska fraktāļi, Serpinska skaitļi, Serpinska konstante
Viens no Serpiņska fraktāļiem — Serpiņska trijstūris bezgalīgā tuvinājumā

Vaclavs Serpiņskis (dažkārt latviskots kā Serpinskis, poļu: Wacław Sierpiński; dzimis 1882. gada 14. martā, miris 1969. gada 21. oktobrī) ir poļu matemātiķis. Veicis pētījumus, devis būtisku ieguldījumu kopu teorijā un tās lietojumos dažādās matemātikas nozarēs — topoloģijā, reālā mainīgā funkciju teorijā, skaitļu teorijā u. c. Izveidojis populāru kontinuuma piemēru — Serpiņska paklāju.[1] Serpiņska vārdā nosaukti Serpiņska fraktāļi, Serpiņska skaitļi, Serpiņska konstante. 1915. gadā Serpiņskis aprakstīja trijstūri ar atkārtotiem un proporcionāli reducētiem laukumiem, kuru nosauca par Serpiņska trijstūri. Mūsdienās šie laukumi ir zināmi kā fraktāļi un vēlāk šo trijstūri izmantoja datorgrafikā.[2] Varāk kā 700 rakstu un 50 grāmatu autors.

1899. gadā sāka studēt matemātiku Varšavas universitātē, kuru absolvēja pēc četriem gadiem. Pēc universitātes beigšanas strādāja par skolotāju. Vēlāk iestājās doktorantūrā Ļvivas universitātē, kur bez matemātikas studēja arī astronomiju un filozofiju. Pirmā pasaules kara laikā strādāja Maskavā, kopā ar Nikolaju Luzinu. Vēlāk atgriezās Ļvivā, bet gandrīz tūlīt pēc tam pārcēlās uz Varšavas universitāti, un Varšavā nodzīvoja līdz mūža galam. Viens no matemātikas žurnāla Fundamenta Mathematicae dibinātājiem.

1968. gadā latviski izdota Serpiņska grāmata "250 elementārās skaitļu teorijas uzdevumi".

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Zigurds Briedis. Izcilie matemātiķi. Rīga : Zvaigzne ABC, 1990. 208. lpp. ISBN 5-405-00084-1.
  2. «Jaunais Inženieris». Issuu (angļu). Nr. 22/23 19.06.08. Skatīts: 2020-05-26.