Vesels fon Freitāgs-Loringhofens

Vesels fon Freitāgs-Loringhofens
Wessel Freiherr Freytag von Loringhoven
Personīgā informācija
Dzimis	1899. gada 22. novembrī Lielbornes muiža, Kurzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Latvija)
Miris	1944. gada 26. jūlijā (44 gadi) Mauervalde, Trešais reihs (tagad Vengoževo apriņķis Polija)
Tautība	vācbaltietis
Dienesta informācija
Dienesta pakāpe	pulkvedis (Oberst)
Valsts	Latvija Trešais reihs
Kaujas darbība	Latvijas brīvības cīņas, Otrais pasaules karš

Vesels fon Freitāgs-Loringhofens (vācu: Wessel Freiherr Freytag von Loringhoven, 1899 - 1944) bija vācbaltiešu muižnieks un virsnieks. Latvijas brīvības cīņu dalībnieks. Otrā pasaules kara laikā viņš kā Vērmahta ģenerālštāba virsnieks piedalījās 1944. gada 20. jūlija atentāta sagatavošanā pret Ādolfu Hitleru.

Dzīvesgājums

Cēlies no Freitāgu-Loringhofenu dzimtas. Dzimis 1899. gada 22. novembrī Lielbornes muižā tās īpašnieka Reinharda fon Freitāga-Loringhofena (1866-1935) un viņa sievas Elsbetas, dzimušas Tranzē, ģimenē. Bērnību un jaunības gadus pavadīja vecmāmiņai Leokādijai fon Freitāgai-Loringhofenai piederošajā Skultes muižā.

Mācījās mājās, tad Pēterburgas luterāņu Katrīnas skolā (St. Katharinen-Schule, 1912-1918). Pēc Brestļitovskas miera līguma noslēgšanas atgriezās Latvijā, un 1918. gadā turpināja mācības Rīgas pilsētas ģimnāzijā.

No 1918. gada decembra viņš piedalījās Latvijas brīvības cīņās kā Baltijas landesvēra, pēc Strazdumuižas pamiera noslēgšanas - kā Latvijas Bruņoto spēku 13. Tukuma kājnieku pulka karavīrs Latgales frontē. Pēc 1920. gada agrārās reformas un muižu atsavināšanas Vesels fon Freitāgs-Loringhofens 1922. gadā izlēma atstāt Latviju un turpmāk dienēja Vācijas armijā (Reihsvērā). 1925. gadā kļuva par leitnantu, 1935. gadā par rotmistru, 1940. gadā par majoru, 1942. gadā par pulkvežleitnantu, 1943. gadā par pulkvedi. 1933. gadā Zalcburgā apprecējās ar Elizabeti fon Rauhu.

Otrā pasaules kara laikā viņš bija Vācijas armijas Dienvidu grupējuma (Heeresgruppe Süd) trešais ģenerālštāba virsnieks un piedalījās karadarbībā Ukrainas teritorijā. Jau 1942. gadā viņš nonāca konfliktā ar SS vadību. Pirms Staļingradas kaujas viņš 1942. gada oktobra sākumā brīdināja Vērmahta vadību par Sarkanās armijas plānoto pretuzbrukumu pie Donas, tomēr Hitlers to atstāja bez ievērības.

1943. gadā pēc Vilhelma Kanarisa rīkojuma tika pārcelts uz Berlīni, kur vadīja militārās izlūkošanas un pretizlūkošanas dienesta (Abvēra) sabotāžu plānošanas daļu. Kā pārliecināts Hitlera režīma pretinieks viņš bija saistīts ar Vērmahta antihitleriskajām aprindām un kopā ar admirāli Kanarisu 1943. gada 29. jūlijā piedalījās slepenās sarunās Venēcijā ar Itālijas slepeno dienestu vadītāju Čēzāri Amē (Cesaré Amé), lai novērstu SS vadības plānotos atentātus pret Romas pāvestu Piju XII un Itālijas karali Viktoru Emanuelu III.

Pēc admirāļa Kanarisa atcelšanas no Abvēra vadītāja amata 1944. gada februārī Vesels fon Freitāgs-Loringhofens tika pārcelts izlūkošanas darbā uz Vērmahta ģenerālštābu OKH (Oberkommando des Heeres). Tur viņš piedalījās sazvērestības plānošanā pret Vācijas diktatoru Ādolfu Hitleru un piegādāja atentāta izpildītājam Klausam fon Štaufenbergam Anglijā ražotas sprāgstvielas. Slepenā apspriedē netālu no Hitlera bunkura Tolksdorfas (tagad Tołkiny) pilī 1944. gada pavasarī Freitāgs-Loringhofens esot teicis, ka "ja arī tas neizdosies, vismaz vācu vēsturē paliks rakstīts, ka cilvēki atdeva savas dzīvības, lai novāktu šo noziedznieku".

Pēc operācijas izgāšanās Gestapo atklāja viņa saistību ar atentātu un īsi pirms apcietināšanas Vesels fon Freitāgs-Loringhofens izdarīja pašnāvību. Viņa sievu apcietināja, četrus mazgadīgos dēlus ievietoja bērnu namā. Pulkveža Freitāga-Loringhofena atvadu vēstule sievai tiek glabāta Drēzdenes Kara vēstures muzejā.

Literatūra

• Bernd Freytag von Loringhoven: Freytag von Loringhoven. Eine kurzgefaßte Familiengeschichte, München 1986
• Wessel Baron Freytag von Loringhoven. Zum 25. Jahrestag des 20. Juli 1944, in: Nachrichtenblatt der Baltischen Ritterschaften< 11. Jg. (1969), Heft 2 (Juni)