Viesatu pagasts
| Viesatu pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Tukuma novads |
| Centrs: | Viesatas |
| Kopējā platība:[1] | 52,4 km2 |
| • Sauszeme: | 51,4 km2 |
| • Ūdens: | 1,0 km2 |
| Iedzīvotāji (2024):[2] | 329 |
| Blīvums (2024): | 6,4 iedz./km2 |
| Izveidots: | 1945. gadā |
| Mājaslapa: | www |
 Viesatu pagasts Vikikrātuvē
| |
Viesatu pagasts ir viena no Tukuma novada administratīvajām teritorijām. Robežojas ar Jaunpils, Irlavas, Zemītes un Zantes pagastiem, kā arī Saldus novads Remtes pagastu. Attālums līdz Rīgai ir 95 km.
Daba
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vairāk kā 40% no pagasta teritorijas aizņem mežs.
Hidrogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Cauri pagastam tek Viesata, Prūsene un Ķuņķurupe. Lielākais ezers ir Viesatu dzirnavezers (3 ha).
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pagastā esošie Dievkalns un Veckuipju kalns savulaik kalpojuši kā pilskalni. Šobrīd tie ir iekļauti Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļu sarakstā. Mūsdienu Viesatu pagasta teritorijā vēsturiski atradās Rāves muiža (Gut Rawen, Rāvi), Viesātu muiža (Gut Weesahten, Viesatas), Vīnšeņķu muiža (Gut Weinschenken).
Vēsturiski Viesatu pagasta teritorija bija piederīga Struteles muižai, kura šobrīd atrodas Jaunpils pagastā. Līdz 1891. gadam pastāvēja Remtes-Viesatu pagasts, līdz 1927. gadam - Remtes pagasts, vēlāk Viesatu apkaime bija Struteles pagastā, kurā 1945. gadā izveidoja Viesatu un Struteles ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja.[4] Viesatu ciemam 1954. gadā pievienoja Struteles ciemu, 1961. gadā - daļu Grenču ciema. 1975. gadā daļu Viesatu ciema iekļāva Degoles ciemā. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.[5] 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju kopā ar Jaunpils pagastu apvienoja Jaunpils novadā. 2021. gadā Jaunpils novadu iekļāva Tukuma novadā.
Iedzīvotāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Iedzīvotāju skaita izmaiņas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[6]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Pagastā darbojas bibliotēka, feldšeru punkts, Latvijas pasta nodaļa.
Apdzīvotās vietas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lielākās apdzīvotās vietas ir Viesatas un Rāvi.
Ievērojamas personības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Matīss Siliņš (1861—1942), latviešu skolotājs un etnogrāfs, pirmais kartogrāfs, kas sastādījis un izdevis kartes latviešu valodā.
Saimniecība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pie Viesatu dzirnavas ezera atrodas laicīgi slēgta Viesatu HES.
Transports
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ OSP
 | Šis ar Latvijas ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
