Vilis Ģelbe

Vikipēdijas lapa
Vilis Ģelbe
Vilis Ģelbe
Personīgā informācija
Dzimis 1890. gada 8. novembrī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Zemītes pagasts, Tukuma apriņķis, Kurzemes guberņa, Krievijas Impērija
(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1919. gada 19. jūnijā (28 gadi)
Vidriži Karogs: Latvija Latvija
Tautība latvietis

Vilis Ģelbe (1890. gada 8. novembris — 1919. gada 19. jūnijs) bija jūras virsnieks (virsleitnants), Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. 1919. g. 19. jūnijā kritis sadursmē ar vācu spēkiem pie Vidrižiem.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vilis Ģelbe dzimis 1890. gada 8. novembrī Zemītes pagastā. Beidzis vietējo skolu, Talsu pilsētas skolu, tad Engures un Pēterpils jūrskolas. Ieguvis tālbraucēja stūrmaņa diplomu un pēc Oranienbaumas jūrskolas beigšanas 1918. gada jūlijā arī kapteiņa diplomu. Pirmā pasaules kara laikā bijis kuģu «Kotka» un «Arguņ» komandieris, piedaloties operācijās pret vāciešiem.[1][2]

Latvijas armijā V. Ģelbe iestājās brīvprātīgi 1918. gada novembrī kā viens no pirmajiem Ziemeļlatvijas brigādes karavīriem. Piedalījies kaujās galvenokārt Vidzemē.[3]

1919. gada 19. jūnijā pie Vidrižu muižas V. Ģelbe ar komandu devās uzbrukumā vācu pārspēkam, ar savu drošsirdību pamudināja kareivjus cīņai, tā nodrošinot spēku labo spārnu. Šīs kaujas laikā krita varoņa nāvē un pēc nāves 1921. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeņa III šķiru. Vilis Ģelbe tika apglabāts Limbažu kapos.[3]

Viļa Ģelbes kapa pieminekli 1922. gada 10. septembrī atklāja toreizējais Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste. Uzstādīta piemiņas zīme arī Viļa Ģelbes pēdējās kaujas vietā Vidrižu muižas parkā.[1]

Sākoties Atmodai, 1988. gada 30. oktobrī Latvijas Nacionālās neatkarības kustības un Vides aizsardzības kluba Limbažu nodaļas biedri V. Ģelbes pieminekli attīrīja no sūnām, taču gan keramikas bareljefs, gan smilšakmens plāksne laika gaitā bija stipri cietuši. 1991. gada jūlijā Limbažu pilsētas pašvaldība un sabiedriskās organizācijas vērsās pie Limbažu rajona padomes ar lūgumu piešķirt līdzekļus pieminekļa atjaunošanai. Pilnībā restaurētais piemineklis atklāts 1991. gada 11. novembrī.[4]

2017. gadā pēc Rīgas domes lēmuma, Viļa Ģelbes vārdā tika nosaukta iela Rīgā.[5]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Vilis Gelbe (arī Ģelbe, 1890-1919), jūras virsleitnants». militaryheritagetourism.info. Skatīts: 2022-11-19.
  2. «Vilis Ģelbe». timenote.info (latviešu). Skatīts: 2022-11-19.
  3. 3,0 3,1 «LKOK nr.3/895 : Ģelbe, Vilis». lkok.com. Skatīts: 2022-11-19.
  4. «Latviešu karavīru kapi un piemiņas vietas: Limbažu pilsētas kapos LNK kritušā LKOK Viļa Gelbes individuāls apbedījums». Latviešu karavīru kapi un piemiņas vietas. ceturtdiena, 2019. gada 22. augusts. Skatīts: 2022-11-19.
  5. «Iela».[novecojusi saite]