Paide

Paide
Apriņķa pilsēta
Paide
Paides Svētā krusta baznīca
Karogs Ģerbonis
Paide Atrašanās vieta Igaunijā
Koordinātas: 58°53′8″N 25°33′26″E
Valsts	Igaunija
Apriņķis	Jervas apriņķis
Pilsētas tiesības	1291
Platība
• Kopējā	10,036 km2
Iedzīvotāji (2024)
• kopā	8 073
• blīvums	957,2/km²
Laika josla	EET (UTC+2)
• Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
Mājaslapa	www.paide.ee
Paide Vikikrātuvē

Paide ir pilsēta Jerves apriņķī Igaunijā. Nosaukums Paide ir atvasināts no vārda kaļķakmens. Dažādos laika posmos pilsētas nosaukums ir bijis Wittenstein, Weissenstein, Paede un Paide.

Vēsture

Paides pils un pilsēta Zviedru Vidzemes laikā.

Livonijas ordeņa pils

1265. gadā Livonijas ordeņa mestrs Konrāds fon Manderns Vallimegi pilskalnā sāka būvēt cietoksni ar pamatīgu astoņstūru torni, ko nosauca par Garo Hermani. Pilsētas statusu Paide ieguva 1291. gada 30. septembrī. Tolaik pilsētā dzīvoja daži simti cilvēku. Jurģa nakts sacelšanās laikā 1343. gadā pilī nogalināja četru igauņu vecākos, kurus sacēlušies igauņu zemnieki bija ievēlējuši par ķēniņiem un nosūtījuši uz sarunām ar Livonijas ordeņa mestru Burhardu fon Dreilēbenu.

Poļu-zviedru kara (1600-1629) gaitā Polijas-Lietuvas armija lielhetmaņa Jana Zamoiska vadībā pēc četru mēnešu aplenkuma 1602. gada 30. septembrī ieņēma Paides pili. Mūsdienās ataunotajā pils tornī izveidots "Laika centrs Wittenstein", kurā Laika mašīnas lomu pilda lifts, kas aizved no viena Igaunijas vēstures laikmeta citā.

Centrālais laukums ir saglabājis tirgus laukuma sākotnējo plānu. Tā sānā atrodas Pilsētas padome, kas sākotnēji tika veidota kā vienstāva ēka 20. gadsimta sākumā. 1920. gadā tika veikta ēkas rekonstrukcija un pievienots otrais stāvs jūgendstila veidā. Mūsdienās Pilsētas padomes ēkā atrodas mēra birojs un pilsētas padome.

Ievērojamākie objekti

Livonijas ordeņa pils drupas un tornis. Astoņstūru tornis Garais Hermanis ir Paides pilsētas populārākais simbols. Oriģinālais tornis bija astoņstūra veidā un tā augstums pārsniedz 30 metrus, bet sienu biezums bija aptuveni trīs metri. Tornis un pils drupas pirmo reizi tika nostiprināti 19. gadsimta beigās. 1913. gadā uz paugura tika izveidots parks. 1941. gadā padomju karavīri iznīcināja torni. Lai atzīmētu Svēta Jura nakts sacelšanās 650. gadskārtu, tornis tika atjaunots 1993. gadā.

Paides Svētā Krusta baznīca. Baznīca Paidē ir bijusi kopš 13.gadsimta. Sākotnēji baznīca bija izvietota Livonijas ordeņa pilī un vēlāk pilsētā, kas izveidojās apkārt pilij. Pirmās baznīcas visticamāk bija veidotas no koka. 1767.gadā pilsētā tika sākta akmens baznīcas celtniecība. Pabeigta un iesvētīta tā tika 1786.gadā, bet 1845.gadā baznīcu izpostīja ugunsgrēks. Laika posmā no 1847. līdz 1848.gadam tika uzcelta jauna vēlīnā klasicisma stilā veidota baznīca ar neo-baroka elementiem pēc G.Mīlenhauzena projekta. Paides baznīca ir unikāla Igaunijā tās torņa dēļ, kas nav izvietots tradicionāli baznīcas rietumu stūrī, bet gan baznīcas centrā, tās dienvidu pusē. Tam par iemeslu ir tas, ka jaunā baznīca un tornis tika uzcelti uz veciem pamatiem.

Jerves apriņķa muzejs. Jerves apriņķa vēsture ir atspoguļota vietējos muzejos. Vecākais no šiem muzejiem ir Jerves apriņķa muzejs, kas izveidots 1905. gadā. Šobrīd muzeja filiāle izvietota arī pils tornī.

Sports

Paide Linnameeskond

Katru gadu notiek Paides-Tiri skrējiens, kas ir viens no populārākajiem sporta notikumiem Jerves apriņķī. Katru gadu tiek mainīts skrējiena virziens - vai nu no Paides uz Tiri vai otrādi.

Vairākus gadu desmitus pilsētas centrālajā laukumā notiek tradicionālais volejbola kauss "Paides Pavasaris". Katru gadu maija beigās Paidē sapulcējas volejbola cienītāji no visas Igaunijas.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Paide.