Vitolds Pileckis

Vitolds Pileckis
	Witold Pilecki
Personīgā informācija
Dzimis	1901. gada 13. maijā ; Oloņeca, Oloņecas apriņķis, Oloņecas guberņa, Krievijas impērija (tagad Krievijas Federācija)
Miris	1948. gada 25. maijā (47 gadi); Mokotovas cietums, Varšava, Polija
Dienesta informācija
Dienesta pakāpe	kavalērijas kapteinis (rotmistrs)
Dienesta laiks	1918–1947
Valsts	Polijas Otrā republika; Polijas emigrācijas valdība
Vienība	1. Lidskas eskadras komandieris (1932–1937); 41. kājnieku divīzijas komandiera vietnieks (1939); Polijas slepenās armijas organizators (1939–1940); Militāro organizāciju savienības organizators (1940-1943); Varšavjankas rotas komandieris (1944);
Kaujas darbība	Poļu—padomju karš; Poļu—lietuviešu karš; Otrais pasaules karš; Polijas kampaņa (1939); Varšavas sacelšanās (1944);
Apbalvojumi	Baltā Ērgļa ordenis; Polijas Atdzimšanas ordenis; Varonības krusts (2); sudraba Nopelnu krusts;
Izglītība	Ādama Mickēviča Poznaņas universitāte, Lauksaimniecības fakultāte (1922); Stefana Batorija Universitāte, Tēlotājmākslas fakultāte (1922–1924);

Vitolds Pileckis (poļu: Witold Pilecki; dzimis 1901. gada 13. maijā, miris 1948. gada 25. maijā), bija poļu Otrā pasaules kara kavalērijas virsnieks, izlūkošanas aģents un pretošanās kustības vadītājs.

Biogrāfija

Agrīnie gadi

Vitolds Pileckis dzimis 1901. gada 13. maijā Oloņecas pilsētā, Karēlijā, Krievijas Impērijā.^[1] Viņš bija dižciltīgas dzimtas (šļahtas) pēctecis. Viņa senči no savām mājām Lietuvā bija deportēti uz Krieviju par piedalīšanos Janvāra sacelšanās (1863—1864).^[2]^[3] Vitolds bija viens no pieciem meža inspektora Juliana Pilecka un Ludvikas Osjecimskas bērniem.^[1]

1910. gadā Vitolds kopā ar māti, brāļiem un māsām pārcēlās uz Viļņu, bet tēvs palika Oloņecā. Viļņā Pileckis apmeklēja vietējo skolu un pievienojās pagrīdes Polijas skautu un gaidu asociācijai (Związek Harcerstwa Polskiego, ZHP).^[1]^[4] 1916. gadā māte Pilecki nosūtīja uz skolu Krievijas pilsētā Orlā, kur viņš mācījās ģimnāzijā, kā arī nodibināja tajā ZHP vietējo nodaļu.^[1]

Poļu—padomju karš

1918. gadā pēc Krievijas revolūcijas un Centrālo lielvalstu sakāves Pirmajā pasaules karā Pileckis atgriezās Viļņā (tolaik neatkarību atguvušās Polijas Otrās Republikas sastāvā) un pievienojās Lietuvas un Baltkrievijas pašaizsardzības milicijas ZHP sekcijai — paramilitāram formējumam, kas darbojās Baltās kustības ģenerāļa Vladislava Vejko vadībā.^[1]^[4] Milicija atbruņoja atkāpušos vācu karaspēku un ieņēma pozīcijas, lai aizsargātu pilsētu no draudošā Sarkanās armijas uzbrukuma. Tomēr 1919. gada 5. janvārī Viļņa krita boļševiku spēku rokās, un Pileckis un viņa vienība uzsāka partizānu karu, bet vēlāk atkāpās uz Bjalistoku, kur Pileckis iestājās Polijas jaunizveidotajā Brīvprātīgo armijā kā ierindnieks. Viņš piedalījās Poļu—padomju karā no 1919. līdz 1921. gadam.^[1]

Otrais pasaules karš

1939. gadā piedalījās Polijas kampaņā, aizsardzībā pret vācu iebrukumu. Neilgi pēc tam pievienojās Polijas pretestības kustībai, līdzdibinot Polijas slepenās armijas pretošanās kustību.

1940. gadā Pileckis brīvprātīgi veica bīstamu uzdevumu — ļāva vāciešiem sevi sagūstīt, lai iefiltrētos Aušvicas koncentrācijas nometnē.^[5]^:66^[6]^[7]^[8]^[9] Aušvicā viņš organizēja pretošanās kustību, kurā iesaistījās simtiem ieslodzīto. Pileckis slepeni sastādīja ziņojumus, kuros sīki izklāstīja vāciešu zvērības nometnē. Ziņojumi slepeni tika izvesti uz pretošanās organizācijas Armia Krajowa štābu un nodoti arī Rietumu sabiedrotajiem. Pēc bēgšanas no Aušvicas Pileckis piedalījās Varšavas sacelšanās cīņās 1944. gada augustā—oktobrī. Pēc tās apspiešanas viņš tika internēts Vācijas karagūstekņu nometnē.^[6]

Pēckara periods

Kad Polijā varu pārņēma komunisti, Pileckis palika uzticīgs Londonā bāzētajai Polijas trimdas valdībai. 1945. gadā viņš atgriezās Polijā, lai ziņotu trimdas valdībai par situāciju Polijā.^[6] Pirms atgriešanās Pileckis uzrakstīja "Vitolda ziņojumu" par savu Aušvicas pieredzi, paredzot, ka Polijas jaunās komunistiskās varas iestādes viņu varētu nogalināt.^[4]^[6]^[9]^[10] 1947. gadā slepenpolicija viņu arestēja saistībā ar apsūdzībām par darbu "ārvalstu imperiālisma" labā,^[7] viņš tika spīdzināts^[6] un pēc tam tiesāts paraugprāvā. 1948. gada 25. maijā Pileckim tika izpildīts nāvessods.^[9]

Pilecka paveiktais Aušvicā bija neērts temats Polijas komunistiskajai varai, vairākus gadu desmitus lielākoties palika nezināms. Viens no pirmajiem informāciju par Pilecka misiju Aušvicā sniedza poļu vēsturnieks Juzefs Garlinskis (bijušais Aušvicas ieslodzītais, kurš pēc kara emigrēja uz Lielbritāniju) savā grāmatā "Cīņa Aušvicā: Pretošanās kustība koncentrācijas nometnē" (1975).^[10] Turpmākajos gados parādījās vairākas monogrāfijas, īpaši pēc komunisma sabrukuma Polijā, kas sekmēja Pilecka dzīves izpēti.

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 ^1,2 ^1,3 ^1,4 ^1,5 Lidia Świerczek. «Rotmistrz Witold Pilecki» [Captain Witold Pilecki]. Biogramy IPN (Polish). Institute of National Remembrance. Skatīts: 2022. gada 4. februāris.
↑ «71 lat temu, 15 marca 1948 r. rotmistrz Witold Pilecki został skazany na karę śmierci» [71 years ago, on March 15, 1948, Captain Witold Pilecki was sentenced to death]. Poznaj Rotmistrza Witolda Pileckiego (poļu). Museum of the Second World War. Skatīts: 2021. gada 27. oktobris.
↑ «65 lat temu rotmistrza Pileckiego skazano na śmierć» [65 years ago, Captain Pilecki was sentenced to death] (poļu). Museum of Polish History. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 10. aprīlī. Skatīts: 2021. gada 27. oktobris.
↑ ^4,0 ^4,1 ^4,2 Cuber-Strutyńska, Ewa (2017). "Witold Pilecki: Confronting the legend of the "volunteer to Auschwitz"" (pl, en). Holocaust Studies and Materials 4: 281. doi:10.32927/zzsim.720. ISSN 1895-247X.
↑ John Besemeres. «The Worst of Both Worlds: Captain Witold Pilecki between Hitler and Stalin». A Difficult Neighbourhood: Essays on Russia and East-Central Europe since World War II. Australian National University Press, 2016. ISBN 978-17604-6-060-0.
↑ ^6,0 ^6,1 ^6,2 ^6,3 ^6,4 Timothy Snyder. «Were We All People?». The New York Times, 2012. gada 22. jūnijs.
↑ ^7,0 ^7,1 Marco Patricelli. Il volontario [The Volunteer] (itāļu). Laterza, 2010. 53. lpp. ISBN 978-88-420-9188-2.
↑ Mirosalw Szumilo. «Living with the Stigma of a 'Traitor of the Nation': The Plight of the Families of Victims of Stalinist Terror in Poland». In C. Budeanca, D. Bathory. Histories (Un)Spoken: Strategies of Survival and Social-Professional Integration in Political Prisoners' Families in Communist Central and Eastern Europe in the '50s and '60s. LIT Verlag, 2017. 48. lpp. ISBN 978-36439-0-983-1.
↑ ^9,0 ^9,1 ^9,2 Paliwoda, Daniel (2013). "Captain Witold Pilecki". Military Review 93 (6): 88. ISSN 0193-2985.
↑ ^10,0 ^10,1 Fleming, Michael (2019). "The Volunteer: The True Story of the Resistance Hero Who Infiltrated Auschwitz: by Jack Fairweather (London: WH Allen, 2019), 505 pages". Israel Journal of Foreign Affairs 13 (2): 289–294. doi:10.1080/23739770.2019.1673981.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vitolds Pileckis.

Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
Witold Pilecki Varšavas sacelšanās muzeja mājaslapa
Raport Witolda Arhivēts 2010. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē.
Raporty Witolda Arhivēts 2010. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē.
The man who volunteered to be imprisoned in Auschwitz Īsfilma, BBC Reel

[IPNweb-1] 1,0 ^1,1 ^1,2 ^1,3 ^1,4 ^1,5 Lidia Świerczek. «Rotmistrz Witold Pilecki» [Captain Witold Pilecki]. Biogramy IPN (Polish). Institute of National Remembrance. Skatīts: 2022. gada 4. februāris.

[Mus-2] «71 lat temu, 15 marca 1948 r. rotmistrz Witold Pilecki został skazany na karę śmierci» [71 years ago, on March 15, 1948, Captain Witold Pilecki was sentenced to death]. Poznaj Rotmistrza Witolda Pileckiego (poļu). Museum of the Second World War. Skatīts: 2021. gada 27. oktobris.

[:0-3] «65 lat temu rotmistrza Pileckiego skazano na śmierć» [65 years ago, Captain Pilecki was sentenced to death] (poļu). Museum of Polish History. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 10. aprīlī. Skatīts: 2021. gada 27. oktobris.

[cuber-4] 4,0 ^4,1 ^4,2 Cuber-Strutyńska, Ewa (2017). "Witold Pilecki: Confronting the legend of the "volunteer to Auschwitz"" (pl, en). Holocaust Studies and Materials 4: 281. doi:10.32927/zzsim.720. ISSN 1895-247X.

[Bes-5] John Besemeres. «The Worst of Both Worlds: Captain Witold Pilecki between Hitler and Stalin». A Difficult Neighbourhood: Essays on Russia and East-Central Europe since World War II. Australian National University Press, 2016. ISBN 978-17604-6-060-0.

[Were_We_All_People?-6] 6,0 ^6,1 ^6,2 ^6,3 ^6,4 Timothy Snyder. «Were We All People?». The New York Times, 2012. gada 22. jūnijs.

[patricelli-7] 7,0 ^7,1 Marco Patricelli. Il volontario [The Volunteer] (itāļu). Laterza, 2010. 53. lpp. ISBN 978-88-420-9188-2.

[szum-8] Mirosalw Szumilo. «Living with the Stigma of a 'Traitor of the Nation': The Plight of the Families of Victims of Stalinist Terror in Poland». In C. Budeanca, D. Bathory. Histories (Un)Spoken: Strategies of Survival and Social-Professional Integration in Political Prisoners' Families in Communist Central and Eastern Europe in the '50s and '60s. LIT Verlag, 2017. 48. lpp. ISBN 978-36439-0-983-1.

[Paliwoda_2013_88–96-9] 9,0 ^9,1 ^9,2 Paliwoda, Daniel (2013). "Captain Witold Pilecki". Military Review 93 (6): 88. ISSN 0193-2985.

[Fleming-10] 10,0 ^10,1 Fleming, Michael (2019). "The Volunteer: The True Story of the Resistance Hero Who Infiltrated Auschwitz: by Jack Fairweather (London: WH Allen, 2019), 505 pages". Israel Journal of Foreign Affairs 13 (2): 289–294. doi:10.1080/23739770.2019.1673981.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]

[9]

[10]