Voldemārs Valdmanis
| Voldemārs Valdmanis | |
|---|---|
 Voldemārs Valdmanis | |
| Dzimis |
1905. gada 16. oktobrī Tambovas guberņa, Krievijas impērija (tagad Krievija) |
| Miris |
1966. gada 11. decembrī) Rīga, PSRS,(tagad  Latvija) |
| Tautība | latvietis |
| Nozares | grafika, scenogrāfija |
| Apbalvojumi | Latvijas PSR Tautas mākslinieks (1963) |
Voldemārs Valdmanis (1905. gada 16. oktobris — 1966. gada 11. decembris) bija latviešu grafiķis, scenogrāfs, plakātists un grāmatu ilustrators. Gleznotāja Viļa Valdmaņa brālis.[1] Mākslinieku biedrības "Zaļā vārna" biedrs.[2]
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Voldemārs Valdmanis dzimis 1905. gada 16. oktobrī Tambovas guberņā Krievijā. Tēlotāja mākslu apguvis, mācoties Cēsu amatniecības skolā, kur 1924. gadā beidzis lietišķās makslas klasi pie gleznotājiem Kārļa Brencēna un Kārļa Baltgaiļa,[3] kā arī mācoties Uga Skulmes mākslas studijā Rīgā (1927).[3] Darbojies Raiņa klubā (1920 — 1930). Bijis dekoratora māceklis Rīgas strādnieku teātrī, bet vēlāk dekorators Nacionālajā teātrī (1928 — 1940), kur radījis ietērpu 51 inscenējumam,[3] Rīgas Tautas teātrī (1941 — 1944), Drāmas teātrī (1944 — 1946). Vēlāk bijis Rīgas Kinostudijas galvenais makslinieks (1946 — 1947).[4] Bijis Rīgas pilsētas Mākslas muzeja direktors (1940 — 1941) laikā, kad no šī amata padomju vara atstādināja Vilhelmu Purvīti, viņa uzdevums bija veidot padomju mākslas muzeju. No 1944. gada bijis Mākslinieku savienības biedrs. 1963. gadā Valdmanim tika piešķirts Latvijas PSR Tautas mākslinieka goda nosaukums. Bija precējies ar Teodora Amtmaņa meitu Dagniju. Dzīvojis savas dzimtas mājās Rozakās, kas atradās Kosas, tagad Amatas pagastā.[4] Miris 1966. gada 11. decembrī Rīgā, apbedīts Rīgas Meža kapos.
Mākslinieciskā darbība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pievērsies stājgrafikai un grāmatu grafikai no 1947. gada. Ilustrējis daudzas grāmatas, kuru vidū ir minamas Jāņa Raiņa "Uguns un nakts" (1953), Viļa Lāča darbi[5] "Zvejnieka dēls" (1947), "Vētra" (1946 — 1949), "Uz jauno krastu" (1955), "Raksti 1 — 10" (1959 — 1962), Aleksandra Puškina "Poltava" (1949), Andreja Upīša "Zaļā zeme" (1965)[4] un daudzas citas grāmatas. Grāmatu grafikā detalizēti raksturojis personāžus un atklājis vidi. Darbojoties scenogrāfijā un zīmejot kostīmu metus daudziem uzvedumiem, reālistiski raksturojis vides un laikmeta iezīmes.[6] Bijis Latvijas Republikas proklamēšanas 20 gadu svinību Rīgā mākslinieks.[7] Ārpus scenogrāfijas un grafikas radījis arī darbus akvarelī, eļļā un pasteļa tehnikā. Mākslinieka radītajiem plakātiem raksturīgs ekspresīvs krāsu salikums, veiksmīgs figurālo grupu apvienojums ar burtu kompozīciju.[8]
Izstādes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sācis piedalīties izstādēs no 1928. gada. Piedalījies makslinieku biedrības "Zaļā vārna" strādnieku dzīvei veltītās tematikas izstādēs (9 — 14 izstāde).[2]
Izmantotā literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Red. Romis Bēms. Latviešu tēlotāja māksla. 1860 — 1940. Rīga:Zinātne, 1986. 500lpp.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=6&q=Vilis valdmanis&id=969600&&g=1
- ↑ 2,0 2,1 Red. Romis Bēms. Latviešu tēlotāja māksla. 1860 — 1940. Rīga:Zinātne, 1986.244.lpp.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 Red. Romis Bēms. Latviešu tēlotāja māksla. 1860 — 1940. Rīga:Zinātne, 1986.376.lpp.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=6&q=voldem%C4%81rs Arhivēts 2016. gada 4. martā, Wayback Machine vietnē. valdmanis&id=969602&&g=1
- ↑ Red. Romis Bēms. Latviešu tēlotāja māksla. 1860 — 1940. Rīga:Zinātne, 1986.416.lpp.
- ↑ http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=1&q=voldem%C4%81rs[novecojusi saite] valdmanis&id=962544&&g=1
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 1. novembrī. Skatīts: 2010. gada 3. novembrī.
- ↑ Red. Romis Bēms. Latviešu tēlotāja māksla. 1860 — 1940. Rīga:Zinātne, 1986.407.lpp.
|