Pāriet uz saturu

Vītolu urbējs

Vikipēdijas lapa
Vītolu urbējs
Cossus cossus (Linnaeus, 1758)

Imago

Imago

Kāpurs

Kūniņa
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsPosmkāji (Arthropoda)
KlaseKukaiņi (Insecta)
KārtaZvīņspārņi (Lepidoptera)
DzimtaUrbēju dzimta (Cossidae)
ApakšdzimtaCossulinae
ĢintsCossus
SugaVītolu urbējs (Cossus cossus)
Sinonīmi
  • Phalaena-Noctua cossus Linnaeus, 1758
Vītolu urbējs Vikikrātuvē

Vītolu urbējs (latīņu: Cossus cossus) ir urbēju dzimtas zvīņspārņu suga. Ir izplatīta Palearktikā. Eiropā vītolu urbējs ir augļu dārzu, mežu un dekoratīvo koku kaitēklis. Pieaugušos naktstauriņus var sastapt no jūnija līdz jūlijam.[1]

Vītolu urbējs ir plaši izplatīts Palearktikas apgabalā — no Eiropas, kur sastopams visā tās teritorijā, uz dienvidiem līdz Ziemeļāfrikai, uz austrumiem — Sibīrijai un Ķīnai ieskaitot. Britu salās suga mūsdienās sastopama tikai lokāli.[1] Ziemeļos areāls sniedzas līdz Jakutskai, austrumos — Džungdžura kalniem Habarovskas novadā. Mitinās gandrīz visur, kur aug lapu koki (galvenokārt vītoli un apses).[2]

Pieaugušo īpatņu apraksts

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pieaugušo (imago) naktstauriņu spārnu plētums ir līdz 93 mm.[1]

Pieaugušos naktstauriņus, kas atpūšas uz koku stumbriem un zariem, var novērot no jūnija līdz jūlijam. Tie ir aktīvi un lidinās diennakts tumšajā laikā.[1]

Vecākās paaudzes kāpuri migrē no attīstīšanās vietas uz ziemošanas vietu. Pieaugušie kāpuri parasti iekūņojas nedziļi augsnē, dažreiz zem liellopu mēsliem, kur turpmāk arī attīstās kūniņas.[2]

Jaunie kāpuri attīstās atmirušo koku mizā, bet barojas koku stumbros un lielos zaros, kur 'izurbj' garas ejas. Nereti no kāpuru darbības rezultātā koks iet bojā. Dienvideiropā atzīmēts, ka vītolu urbēji barojas cukurbietēs un artišokā.[1] Pārziemo kokos zem mizas.[2]

Kāpuru saimniekaugi ir:[1]

Ar nosaukumu Phlaena-Noctua cussus sugu 1758. gadā pirmais aprakstīja zviedru zoologs Kārlis Linnejs. 1794. gadā dāņu entomologs Johans Fabriciuss izdalīja jaunu ģinti Cossus, kur Phlaena-Noctua cossus iekļāva kā tipa sugu. Patlaban Cossus ģintī ietilpst vairāk nekā 20 dažādu taksonu, kas pārsvarā tiek uzskatītas par Cossus cossus apakštaksoniem kā tās formas un pasugas. Šo taksonu sistēmatikas analīze netika veikta.[3]

Tā kā vītolu urbēja apakštaksonu mainība un ģeogrāfiskā izplatība ir ļoti dažāda, 2009. gadā krievu lepidopterologs Romāns Jakovļevs savā darbā "Систематическая ревизия дрквоточца пахучего - Cossus cossus (Linnaeus, 1758) (Lepidoptera, Cossidae)" veica vītolu urbēja revīziju. Šajā darbā Jakovļevs izpētīja 2000 Cossus cossus eksemplārus no dažādām ģeogrāfiskām vietām no Āfrikas ziemeļrietumiem līdz Ķīnas austrumiem.[3]

Pēc Jakovļeva veiktās vītolu urbēja apakštaksonu revīzijas ir atklāti daži jauni apakštaksoni, vairākiem piešķirts sugas statuss vai tie atzīti par Cossus cossus apakštaksonu sinonīmiem. Cossus cossus altensis ir kļuvis par Cossus cossus desertus pasugas sinonīmu; Cossus cossus afghanistana pasuga tagad ir sugas statusā Cossus afghanistana. Patlaban ir atzītas šādas pasugas:

  • Cossus cossus cossus (Linnaeus, 1756) - tipu pasuga;
  • Cossus cossus albescens Kitt, 1925
  • Cossus cossus araraticus Teich, 1896
  • Cossus cossus armeniaca Rothschild, 1912
  • Cossus cossus chinensis Rothschild, 1912
  • Cossus cossus desertus Daniel, 1969
  • Cossus cossus dauricus Yakovlev, 2007
  • Cossus cossus dersu Yakovlev, 2009
  • Cossus cossus gueruenensis Friedel, 1977
  • Cossus cossus kopetdaghi Yakovlev, 2009
  • Cossus cossus kossai Wiltshire, 1957
  • Cossus cossus lucifer Grum-Grshimailo, 1891
  • Cossus cossus omrana Wiltshire, 1957
  • Cossus cossus tianshanus Hua, Chou, Fang & Chen, 1990
  • Cossus cossus uralicus Seitz, 1912
  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 David J. Carter. Pest Lepidoptera of Europe: With Special Reference to the British Isles. Dr W. Junk Publishers, 1984. Dordrecht/Boston/Lancaster. ISBN 90-6193-504-0
  2. 2,0 2,1 2,2 А.И. Аверенский & Ю.А. Чистяков. К фауне ксилофибионтных чешуекрылых (Lepidoptera: Cossidae, Sesiide) Якутии. Амурский зоологический журнал. III(2), 2011. 179-182.
  3. 3,0 3,1 Р. В. Яковлев. Систематическая ревизия дрквоточца пахучего - Cossus cossus (Linnaeus, 1758) (Lepidoptera, Cossidae). Амурский зоологический журнал. I (1), 2009. 57-71.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]