Pāriet uz saturu

Zoss

Vikipēdijas lapa
Zoss
Anserini (Vigors, 1825)
Kanādas zoss (Branta canadensis)
Kanādas zoss (Branta canadensis)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaZosveidīgie (Anseriformes)
DzimtaPīļu dzimta (Anatidae)
ApakšdzimtaZosu apakšdzimta (Anserinae)
CiltsZosu cilts (Anserini)
Zoss Vikikrātuvē

Par zosi sauc daļu pīļu dzimtas (Anatidae) putnu. Izšķir "īstās zosis", kas pieder zosu ciltij (Anserini), un sugas, kuras ir pieņemts saukt par zosīm.

Daļa no pseidozosīm patiesībā ir pīles, piemēram, pundurzosis (Nettapus), kas pieder peldpīļu apakšdzimtai (Anatinae). Zosu apakšdzimtā (Anserinae) ir vēl divas ģintis, kas tiek sauktas par zosīm: Keipbarenas zosis (Cereopsis) un aizvēsturiskās Jaunzēlandes zosis (Cnemiornis). Par zosīm tās ir nosauktas nosacīti. Iespējams, ka tās patiesībā pieder dižpīlēm vai arī tās būtu jāizdala jaunā apakšdzimtā. Šāda līdzīga apakšdzimta ir piešspārnu zosu apakšdzimta (Plectropterinae). Piešspārnu zoss (Plectropterus gambensis) tuvākie radinieki ir dižpīles un par zosi tiek saukta nosacīti, jo ir lielāka augumā kā parasti mēdz būt pīles.

Zosu cilts

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Havaju zoss (Branta sandvicensis) dzīvo vistālāk uz dienvidiem no visām zosīm

Zosu ciltī ir 17 mūsdienās dzīvojošas sugas, kas iedalītas divās ģintīs: melnās zosis (Branta) un pelēkās zosis (Anser).[1]

Zosis ir sastopamas tikai ziemeļu puslodē: Ziemeļamerikā un Eirāzijā. Dažas sugas mājo augstkalnos, kā kalnu zoss (Anser indicus), kas mājo 4000—5000 metrus virs jūras līmeņa.[2] Vistālāk uz dienvidiem dzīvo Havaju zoss (Branta sandvicensis), kura cēlusies no Kanādas zoss (Branta canadensis).

Lielākā daļa zosu fosiliju ir atrastas Ziemeļamerikā. Ir atrastas daudzu un dažādu zoss sugu fosiljas, kas dzīvoja pirms 10 miljoniem gadu miocēnā. Šīs sugas šobrīd ir grūti sistematizēt kādā no ģintīm. Zosij Anser atavus, kuru mēdz saukt arī par zosu vec–vec–vec–vectētiņu un kura dzīvoja pirms 12 miljoniem gadu, ir vairāk kopīgu īpašību ar gulbjiem kā mūsdienu zosīm.

Zosis Latvijā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Meža zoss (Anser anser) ne tikai caurceļo, bet reizēm arī ligzdo Latvijā

Zosis Latvijā ir bieži sastopamas caurceļošanas laikā, taču reti citās sezonās. Īpaši bieži caurceļotāji ir sējas zoss (Anser fabalis) un baltpieres zoss (Anser albifrons). Samērā nelielā skaitā lielākajos niedrāju ezeros ligzdo meža zoss (Anser anser).[3] Divas reizes ir konstatēti Kanādas zoss (Branta canadensis) ligzdošanas gadījumi, tomēr pēdējos gados tas nav atkārtojies.[4]

Kopumā Latvijā novērojamas 13 zosu sugas: sējas zoss, tundras sējas zoss (Anser serrirostris), īsknābja zoss (Anser brachyrhynchus),[5] baltpieres zoss, kalnu zoss (Anser indicus), mazā zoss (Anser erythropus), meža zoss, sniega zoss (Anser caerulescens), Bafina zoss (Branta hutchinsii), baltvaigu zoss (Branta leucopsis), Kanādas zoss, melngalvas zoss (Branta bernicla) un sarkankakla zoss (Branta ruficollis).[6][7]

Izskats

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zosu cilts zosis ir vidēji lieli vai lieli putni. Kā citiem zosveidīgajiem tām ir gari, saplacinātas formas ķermeņi, īsas kājas un gari kakli. Tās ir lielākas par pīlēm, bet mazākas par gulbjiem. To pēdas ir pleznotas, bet dažām sugām peldplēve savieno pirkstus tikai daļēji, piemēram, uz sauszemes dzīvojošai Havaju zosij. Spēcīgajam knābim apakšdaļa ir plakana, augšdaļa salīdzinoši augstu velvēta ar saplacinātu knābja galu, kuram ir raksturīgs līkam nagam līdzīgs nobeigums. Knābja iekšpusē ir ūdens filtra plāksnītes, kas gar knābja ārējo malu izskatās kā zobi. Zoss spalvas ir īpaši ieeļļotas un ļoti labi atgrūž ūdeni. Spalvas zoss maina vienu reizi gadā, šajā laikā tā nespēj lidot.[2]

Uzvedība un barība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Baltvaigu zosu (Branta leucopsis) bars ganās pļavā netālu no Helsinkiem

Zosis parasti dzīvo ūdens tuvumā, pavadot vairāk vai mazāk laika ūdenī. Izņēmums ir Havaju zoss, kas pamatā dzīvo uz sauszemes un necenšas uzturēties ūdens tuvumā. Tās barojas ar augu izcelsmes barību, ganoties pļavā un ēdot zāli. Ja ir izdevība, zoss apēd arī dažādus bezmugurkaulniekus. Lai arī zoss zināmu laiku pavada ūdeni, tā pamatā barojas uz sauszemes.[2]

Lielākā daļa zoss sugu, kas dzīvo Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā ir migrējoši putni. Tās ligzdo tālu ziemeļos, bet ziemo dienvidreģionos. Pārlidojuma laikā tās parasti veido kāsi. Zinātnieki uzskata, ka tādā veidā tās ekonomē enerģiju, lidojuma laikā šķeļot gaisu.[2]

Ligzdošana

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zoss ir monogāma, veidojot noturīgu pāri uz ilgāku laiku, reizēm uz mūžu.[2] Atšķirībā no citiem zosveidīgajiem, kas veido ilgstošas attiecības, tā ir teritoriāla tikai ligzdošanas laikā. Zosu mātīte, kas izveidojusi pāri, ir dominantāka kā pārējās, un tā ēd vairāk kā citas. Divas īpašības, kas nodrošina vairāk pēcnācēju.[8] Atšķirībā no pīlēm zosīm ir mazāki dējumi, toties zosulēni ir labāki izdzīvotāji kā pīlēni, jo par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Vecāki agresīvi sargā gan ligzdas teritoriju, gan vēlāk zosulēnus.[2]

Klasifikācija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zosis un cilvēki

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Cilvēki gadsimtiem ilgi ir selekcionējuši mājas zosis. Rietumos mājas zoss ir selekcionēta no meža zoss (Anser anser), bet Āzijā mājas zosu selekcijai ir izmantota lielknābja zoss (Anser cygnoides).[2][9] Zosis tiek audzētas, lai iegūtu gaļu, spalvas un dūnas. Daudzām kultūrām zosu gaļa un aknas ir delikatese. Franču Foie gras (latviešu: treknas aknas) iegūst, nobarojot zosi ļoti treknu, tādēļ zoss tiek barota piespiedu kārtā. Senākās ziņas par zosu aknu delikatesi nāk no Senās Ēģiptes, jau 2500 gadus pirms mūsu ēras ēģiptieši piespiedu veidā nobaroja zosis, lai iegūtu treknākas aknas. Daudzās valstīs zosis ir populārs medību putns.

Cilvēki ir iecienījuši arī zosu dūnas, tās ir ļoti mīkstas un gaisīgas. Tās izmanto spilveniem, segām, ziemas apģērbiem un citiem izstrādājumiem. Zosu dūnām piemīt izcilas siltumizolācijas īpašības, kā arī izstrādājumi, kas pildīti ar dūnām ir gaisīgi, viegli un elpojoši.

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ «IOC World Bird List: Screamers, ducks, geese & swans, 2020». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 24. aprīlī. Skatīts: 2020. gada 24. martā.
  2. ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 2,6 Goose (plural geese)
  3. ↑ «Meža zoss». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 24. aprīlī. Skatīts: 2010. gada 16. decembrī.
  4. ↑ «Putni (Aves): Zosveidīgie». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 3. decembrī. Skatīts: 2010. gada 16. decembrī.
  5. ↑ «Īsknābja zoss». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 8. jūnijā. Skatīts: 2010. gada 17. decembrī.
  6. ↑ «Kārta: Zosveidīgie putni; Ordo: Anseriformes». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2010. gada 16. decembrī.
  7. ↑ «Latvijas putnu saraksts». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 18. septembrī. Skatīts: 2016. gada 2. aprīlī.
  8. ↑ Mātīšu vairošanās stratēģijās[novecojusi saite] (angliski)
  9. ↑ Mājputnu šķirņu enciklopēdija: Zosu šķirnes[novecojusi saite]

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Zoss
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Zoss&oldid=4163921"