Amariļļu dzimta

Vikipēdijas lapa
Amariļļu dzimta
Amariļļu dzimtas ziedi. A: Crinum, B: Narcissus, C: Sprekelia, D: Agapanthus, E: Allium, F: Tristagma
Amariļļu dzimtas ziedi. A: Crinum, B: Narcissus, C: Sprekelia, D: Agapanthus, E: Allium, F: Tristagma
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliohyta)
KlaseViendīgļlapji (Liliopsida)
RindaAsparāgu rinda (Asparagales)
DzimtaAmariļļu dzimta (Amaryllidaceae)
Amariļļu dzimta Vikikrātuvē

Amariļļu dzimta (Amaryllidaceae) ir asparāgu rindas dzimta, kas apvieno krāšņākos un neparastākā izskata tropu un subtropu apgabalu lilijveidīgos. Daļa sugu sastopamas mērenās joslas siltajā daļā.

Latvijā savvaļā nav sastopamas. Dārzos audzē narcises, pienpulkstenītes un baltās sniegpulkstenītes. Sniegpulkstenīte vietām sastopama kā dārzbēgle.[1]

Apraksts un izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nerine sarniensis zīmējums.
Amaryllis belladonna.
Ugunsamarillis (Cyrtanthus elatus).
Ismene amancaes.
Hippeastrum papilio.

Daudzgadīgi lakstaugi, arī sukulenti ar sīpoliem, bumbuļsīpoliem, dažām ģintīm kā Agapanthus, Clivia un Scadoxus — ložņājošiem sakneņiem.

Lapas vienkāršas veselas, lancetiskas, lineāras, eliptiskas, to mala gluda. Vainaglapas 6, spilgtas, brīvas vai saaugušas. Arī putekšņlapas 6, augļlapas 3. Auglis pogaļa vai oga.[1]

Lielākie daudzveidības centri ir Dienvidamerika un Dienvidāfrika. Daudzas Āfrikā sastopamās sugas aug sezonāli sausajos apgabalos savannās un dzeloņkrūmu veidā. Namakvalendā un Kāpzemē 111 sugas jeb apmēram 77% šeit sastopamo amariļļveidīgo ir endēmas. Pazīstamākā Dienvidāfrikas suga ir skaistais amarillis (Amaryllis belladonna), kam raksturīgs liels bumbierveida sīpols un līdz 80 cm garš ziednesis ar 4—9 ziediem. Šī plaši kultivētā suga pārgājusi savvaļā Korsikā, Portugālē, Kanāriju salās, Austrālijā, Jaunzēlandē, Čīlē, Meksikā, Kubā, Kalifornijā un citviet.[2]

Mīnija klīvija (Clivia miniata) no Indijas okeāna piekrastes mežiem Dienvidāfrikā ir ne vien dekoratīva, bet to arī bieži ievāc ārstniecības un dažādu rituālu vajadzībām. Tā, šo augu izmanto maģiskās ceremonijās, lai atvairītu zibens spērienus. Tāpēc šīs sugas augšanas vietās biežāk var redzēt norautas lapas un bedrītes.

Dienvidaustrumu Āzijā plaši izplatītā Āzijas krīnija (Crinium asiaticum) ir viena no lielākajām sīpolpuķu sugām, kas ir līdz 2 m augsta. Vairākas Āfrikas krīnijas aug sezonālo peļķveida dīķu (vleis) ieplakās. Tās maveidā uzzied tikai pēc lietavām, bet sauso sezonu sīpols pavada miera stāvoklī izžuvušajā smilšaini dūņainajā gultnē.

Plašā ugunsamariļļu (Cyrtanthus) ģints sastopama Āfrikas dienvidu daļas savannās, finbosos, tuksnešos, krūmājos, kā arī tropiskajos kserofītu mežos. Daļa ugunsamariļļu uzzied uzreiz pēc degumiem, daļa sugu zied tikai pēc ugunsgrēka.[3] Līdzīgs augšanas cikls ir Dienvidāfrikas finbosā augošajiem asinsamariļļiem (Haemanthus) ar sarkaniem ziediem — H. canaliculatus un H. coccineus. Ģints sarkanos ziedus apputeksnē taurenis Aeropetes tulbaghia, sugas ar sārtiem ziediem — bites.[4]

Raiblapu klinantu (Clinanthus variegatus), ģinšu Ismene un Pyrolirion atveidi atrodami seno inku mākslas darbos, zīmējumos, ilustrētos pierakstos un ceremoniālos traukos. Agrāk Ismene amancaes bija tik daudzskaitlīgi, ka ziedēšanas laikā pauguri ap Limu Peru kļuva dzeltenīgi. Koloniālajos laikos šo notikumu atzīmēja kā Fiesta de Amancaes. Gadsimtu laikā ziedu, sīpolu, stublāju ievākšanas, dzīvesvietu iznīcināšanas rezultātā saglabājušās vienīgi nedaudzas dzīvotspējīgas populācijas.

Audzēšanā iecienītākie Dienvidamerikas amariļļveidīgie ir hipeastri (Hippeastrum), kas sastopami no Centrālamerikas un Karību reģiona līdz Argentīnai. Lielākā daļa ģints pārstāvji ir prāvi augi ar lieliem ziediem. Tie aug tropu mežos, krūmājos, zālainēs, tuksnešos; vislielākā dažādība ir kalnainos reģionos augstumjoslā ap 0,8—1,5 m v.j.l. Daudzu sugu pastāvēšanu apdraud dabiskās vides iznīcināšana, turklāt vairāku sugu areāli ir ļoti nelieli.

Lycoris ir viena no nedaudzām amariļļu dzimtas ģintīm, kas izplatīta austrumu un dienvidaustrumu Āzijā. Tulkojumā no mandarīnu valodas ģints nozīmē "zeme pēkšņi smaida".

Mērenā klimata apgabalos Eiropā sniegpulkstenītes (Galanthus), narcises un pienpulkstenītes (Leucojum) ir pirmie pavasara vēstneši dažviet jau februāra vidū. Sniegpulkstenītes, kas sastopamas Eirāzijā no Pirenejiem līdz Irānai, pārsvarā zied ļoti agri, tomēr dažas no aptuveni 20 sniegpulkstenīšu sugām uzzied tikai vasaras beigās.[5]

Sīpolu ģintij pieder aptuveni 900 sugas, kuru liela daļa izplatīta dažādās Ziemeļu puslodes biomās.[6] Dārza sīpolam, ķiplokam un citām ēdamām ģints sugām jau kopš seniem laikiem ir liela ekonomiskā nozīme. Dekoratīvie sīpoli kļuva īsteni iecienīti dārzaugi tikai 20. gadsimtā. Daudzām sugām ir ierobežots izplatības areāls, un tās ir mazpazīstamas dārzkopju starpā. Tā, Allium munzii nelielās populācijas sastopamas tikai mitrā zālainē Riversaidas apgabalā Kalifornijā, un sugu apdraud lauksaimniecība, derīgo izrakteņu iegūšana un automašīnas.

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimtas nosaukums atvasināts no ģints tipa Amaryllis, kuru 1753. gadā savā darbā Species Platarum aprakstīja Kārlis Linnejs.[7]

Kronkvista sistēma (1981) amariļļus pieskaitīja liliju rindas (Liliales) liliju dzimtai (Liliaceae).

APG sistēma (1998) (segsēkļu klasifikācijas taksonomiskā sistēma) izdalīja atsevišķu amariļļu dzimtu kā vienu no asparāgu rindas dzimtām. Šādu iedalījumu saglabā arī APG IV sistēma (2016).

Apakšdzimtas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Amariļļu dzimtu veido 3 apakšdzimtas:[8]

Ģintis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saskaņā ar Angiosperm Phylogeny Website, amariļļu dzimtai pieder 73 ģintis un 1605 sugas.[9], savukārt The Plant List (2013) norāda 80 ģintis un 2258 sugas.[10]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ 1,0 1,1 Sugu enciklopēdija. Latvijas daba: Amariļļu dzimta (Amarillidaceae)
  2. ↑ Kew Royal Botanic Gardens. World Checklist of Selected Plant Families: Amaryllis belladonna L
  3. ↑ «PlantZAfrica. The site for information about plants native to southern Africa and relative topics: Cyrtanthus». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 3. martā. Skatīts: 2016. gada 29. augustā.
  4. ↑ «PlantZAfrica. The site for information about plants native to southern Africa and relative topics: Haemanthus L.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 1. oktobrī. Skatīts: 2016. gada 29. augustā.
  5. ↑ Sugu enciklopēdija. Latvijas daba: Baltā sniegpulkstenīte Galanthus nivalis L.
  6. ↑ «The Plant List. A working list of all plant species: Allium». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 5. septembrī. Skatīts: 2016. gada 30. augustā.
  7. ↑ Biodiversity Heritage Library. Linnaeus 1753, Amaryllis I pp. 292—293
  8. ↑ Linnean Society Botanical Jounal. A subfamilial classification for the families Amaryllidaceae, Asparagaceae and Xanthorrhoeaceae. Volume 161, Issue 2. October 2009, Pages 132—136
  9. ↑ Angiosperm Phylogeny Website. Amaryllidaceae
  10. ↑ «The Plant List. A working list of all plant species: Amarllidaceae». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 18. jūnijā. Skatīts: 2016. gada 30. augustā.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Augu ģeogrāfija un daudzveidība. Normunds Priedītis. Apgāds Zvaigzne ABC, 2009. ISBN 978-9934-0-0829-0
  • Растения. Самая большая энциклопедия. Луиза Эббот, Анна-Лиза Эванс. 2004 Dorling Kindsley Limited; A Penguin Company. "Издательства Астрель", перев. с англ. 2006. ISBN 5-17-035434-X Nepareizs ISBN
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Amariļļu_dzimta&oldid=3950899"